"Valsts policija ikdienā aizvien biežāk konstatē gadījumus, kad elektroskrejriteņu vadītāji nonāk avārijas situācijās. Par iemeslu, iespējams, ir drošības noteikumu nezināšana vai neievērošana. Šogad līdz 7. jūnijam Valsts policija kopumā ir fiksējusi 52 ceļu satiksmes negadījumus, kuros ir iesaistīti elektroskrejriteņu vadītāji. Un šajos negadījumos ir cietušas 36 personas. Tādēļ, lai veicinātu šo braucamrīku vadītāju izpratni par noteikumiem un mudinātu viņus aktīvāk rūpēties par savu un apkārtējo drošību,
Valsts policija no šī gada 9. jūnija līdz 20. jūnijam rīkos pastiprinātas pārbaudes, liekot uzsvaru uz preventīvu informēšanu," sacīja Valsts policijas pārstāve Līna Kaļķe.
Skaudrs pieredzes stāsts
Braucot ar elektrisko skrejriteni ķivere nav obligāta. Pavisam nesen, 11.maijā, braucot ar elektroskūteru, ķiveri nebija uzlicis arī Vidzemes augstskolas lektors Alvis Sokolovs, jo plānotais brauciens bija īss. Viņš ļoti steidzās, tomēr uz nākamo tikšanos netika, jo nokrita un guva ļoti smagu traumu.
“Tas brīdis, kad notika avārija, to es īsti pat neatceros. Braucu pa veloceliņa iezīmēto zonu, un kaut kas notika. Kaut kas nogāja greizi, pēc aculiecinieku teiktā, es ietriecos sētā, atsitos ar galvu pret celiņu un zaudēju samaņu,” par notikušo stāstīja Sokolovs.
Viņs attapās, kad bija pienākuši garāmgājēji un sniedza viņam pirmo palīdzību. Kāds pieturēja un neļāva celties, jo Sokolovs pats notikušo uztvēra neadekvāti. Smadzeņu satricinājums un galvaskausa pamatnes lūzums – tāda bija diagnoze, ko viņam noteica Valmieras slimnīcā, kurp viņu nogādāja neatliekamā medicīniskā palīdzība un kur smago traumu nācās ārstēt desmit dienas. Ievērojot ārstu rekomendācijas – nepiepūlēties ne fiziski, ne garīgi –, viņš turpina atlabt mājās.
“Vēl neesmu atguvies no traumas: tāpat ir galvas reiboņi, tāpat ir grūti koncentrēties, tāpat dažreiz sareibst galva, kaut kur ejot. Jāturpina tāds mierīgs dzīvesveids vēl kādu mēnesi,” pauda Sokolovs.
Viņš notikušajā nevaino elektroskrejriteni – šie braucamie viņam šķiet ir ērti un labi. Vienkārši jāpierod, ka tādi piedalās satiksmē. Dīvaini gan viņam šķiet tas, ka ķivere nav obligāta. Šajā ziņā viņam piekrīt Vidzemes slimnīcas traumatologs ortopēds Mareks Mačuks, kuram pēdējā laikā nācies biežāk ārstēt ar šo braucamrīku saistītās traumas.
Ārsts skaidroja: “Šopavasar tā ir tāda jaunā mode. Man liekas, kādas trīs galvas traumas ir bijušas, par mazajām traumiņām nerunājot. Nu, pirkstiņi, kaut kas tāds, nobrāzumi. Domāju, ka bija apakšstilbs viens vai divi salauzti, bet galvas traumas – tādi, kas guļ slimnīcā, nevis aiziet mājās, tā ka to ķiveri droši vien var rekomendēt uzlikt.”
KONTEKSTS:
Valdība šā gada 11. maijā bez diskusijām atbalstīja izmaiņas Ceļu satiksmes noteikumos. Ar tām beidzot ieviesta kārtība, kā lietojami elektroskrejriteņi. Noteikumi paredz, ka ar tādiem transportlīdzekļiem primāri jāpārvietojas pa velosipēdiem paredzēto infrastruktūru, vien atsevišķos gadījumus ar elektroskrejriteņiem drīkst braukt arī pa ietvēm vai ielām.