Latvijā ir augstākais aplokšņu algu saņēmēju skaits Eiropas Savienības valstu vidū. Izrādās, ka te aplokšņu algas saņem ne tikai vienkārši darba ņēmēji, bet to pamanās darīt arī uzņēmumu augstākā vadība un pat īpašnieki. Viņi atalgojumu sev noformē bezprocentu un beztermiņa aizņēmumu veidā. Tagad valsts ir nolēmusi pielikt punktu šai kārtībai.
Vēl nesen plašā mediju uzmanības lokā, aizņemoties naudu no paša uzņēmumiem, bija nonācis bijušais vides un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs. Lai gan viņam tika pārmesti centieni gūt ienākumus, izvairoties no nodokļu nomaksas, Sprūdžs šos pārmetumus noraidīja. Valsts ieņēmumu dienests gan uzskata, ka pēdējos gados šāda prakse kļuvusi par ierastu parādību.
"VID, veicot kontroles konstatēja, ka diemžēl juridiskās personas, uzņēmēji un fiziskās personas kas veic saimniecisko darbību, izmanto šo aizdevumu formu, lai, izsniedzot fiziskajām personām naudas līdzekļus, pēc ekonomiskās būtības aizdevumus, bet neprasot tos apmaksāt. Šajos līgumos nebija gala atmaksas termiņi, ne procenti. Faktiskā situācija neatbilst tam, kā tas ir noformēts. Citiem vārdiem mēs konstatējām, ka darbiniekam vai valdes loceklim tika izsniegta nauda. apejot iedzīvotāja nodokļa nomaksas pienākumu,” skaidro VID Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Dace Pelēkā.
Statistika liecina, ka 2011.gadā uzņēmumi saviem darbiniekiem šādi kopumā aizdevumos izsnieguši 490 miljonus eiro. Atsevišķos gadījumos dienests konstatējis, ka šādi iegūta nauda pēcāk tikusi izmantota aplokšņu algu izmaksai. Šogad šādai praksei pielikts punkts. Visiem cilvēkiem, kuri nav atmaksājuši šādus aizņēmumus, ko nav ņēmuši kredītiestādēs, šīs parādsaistības jādeklarē līdz 30.jūnijam. Ja aizdevums netiks atmaksāts, to uzskatīs par ieņēmumu, par ko nav maksāti nodokļi.
„Ja aizdevums netiks atmaksāts, tad 66.mēnesī pēc tā izsniegšanas, ja pēc pieciem gadiem aizdevums nebūs atmaksāts, būs jāsamaksā 24% ienākuma nodoklis un sešus mēnešus pēc tā līguma neapmaksātās summas. Vēl ir jāņem vērā, ja uzņēmums ir aizdevis savam darbiniekam vai valdes loceklim, tad būs jārēķina ne tikai 24% ienākuma nodoklis, bet papildus likme 22%. Principā no neatmaksātās aizdevuma daļas būs jārēķina 46% nodoklis,” saka Pelēkā.
Savu labumu šajā kārtībā redz arī korupcijas pētnieki. Viņuprāt šādi tiks likti papildu šķēršļi iespējamai amatpersonu kukuļošanā
„Šādi aizdevumi notiek neformāli, un ir ļoti grūti pārliecināties, ka šāda nauda tiešām ir pārskaitīta. Ja valsts amatpersona uzrāda summu, ko viņš ir aizdevis, ir divi varianti realitātē - viņš tiešām šādu summu ir aizdevis, bet mēs varam iedomāties situāciju, ka nauda ir aizdota, bet patiesībā nekas nav aizdots un ar šo aizdevumu tiek izskaidroti kukuļi, kas tiek saņemti. Ja kāds uzdod jautājumus tad to uzreiz skaidro ar aizdevuma atmaksu,” par shēmām stāstaValts Kalniņš, "Providus" pētnieks.
Paralēli uzņēmumiem līdz šim ievērojamus pašu izsniegtus aizdevumus uzrādījušas arī valsts un pašvaldību amatpersonas. Cik lielas tās būs pērn, to uzzināsim jau drīzumā.
