Iecere arī paredz laika gaitā lemt par publiskā sektora jomu paplašināšanu, kur varētu lietot paštestu.
Paredzēts testēšanu veikt vismaz astoņas nedēļas ,un testus veiktu arī vīrusu pārslimojušie un vakcinētie.
Lai nodrošinātu paštestu pielietošanu izglītības sistēmā, vienai nedēļai nepieciešami 788 369 paštesti 1 576 738 eiro apmērā.
Savukārt, lai nodrošinātu paštestus publiskā sektora prioritārajās jomās, vienai nedēļai nepieciešami 156 924 paštesti par kopējo summu 313 848 eiro apmērā. Prioritārajās jomās iekļauti sociālās aprūpes centri, iekšlietu resors, Pašvaldības policija, kultūras institūciju darbinieki, ieslodzījumu vietas un Valsts probācijas dienests, Nacionālie bruņotie spēki, Valsts ieņēmumu dienests un muita, "Latvijas pasts" un lidosta, inspekcijas ar nelielu darbinieku skaitu.
Lai uzsāktu paštestu izmantošanu šajās jomās, līdz nākamā gada janvāra vidum nepieciešami vairāk nekā 7 miljoni ātro antigēna testu. To iegādei papildu nepieciešams 14,1 miljons eiro, no tiem 8 miljoni eiro publiskajam sektoram, savukārt nedaudz vairāk nekā 6 miljoni eiro izglītības nozarei.
Iecere paredz reizi nedēļā izglītības iestādēs veikt PĶR skrīninga testu ar apvienoto paraugu – tā dēvēto "košļājamo" jeb "kociņu" testu.
Papildus tam izglītojamie vēl divas reizes nedēļā veiktu paštestu. Pamatskolas audzēkņi 1.–3. klašu grupā paštestu veiktu mājās vecāku uzraudzībā, bet vecākie izglītojamie to darītu izglītības iestādē. Savukārt pedagogi un atbalsta personāls paštestu veiktu divas reizes nedēļā izglītības iestādē.
Pozitīva paštesta gadījumā, tāpat kā līdz šim skrīninga testēšanā, – būs jāveic apstiprinošs tests laboratorijā.
Paštestus izglītības iestādēm nodrošinās laboratorijas, kas šobrīd jau iesaistītas skolēnu rutīnas skrīninga nodrošināšanā, informēja Veselības ministrijā.
Speciālo skolu audzēkņiem rutīnas laboratoriskā skrīninga kārtība šobrīd netiks mainīta.
Ilgtermiņā plašāka paštestu ieviešana ļaus samazināt ne tikai laboratoriju noslodzi, bet arī testēšanas izmaksas. Covid-19 izplatības mazināšanai šī testēšanas metode plaši izmantota ne tikai citās ES valstīs, bet arī citviet pasaulē, skaidroja ministrijā.
Tāpat plānots, ka vakcinēto kontaktpersonu karantīnu varētu aizstāt ar regulāriem paštestiem.
Veselības ministrijā arī lēsa, ka pārejas posmā, kamēr tiek izmantota jaukta skrīninga metode izglītības iestādēs, proti, gan PĶR tests reizi nedēļā, gan paštests divas reizes nedēļā, būtiski palielinātos skolu skrīninga izmaksas.
Taču, uzsākot skolu skrīningu nodrošināšanu ar paštestiem, prognozējams, ka samazināsies decembrī plānotās skolas skrīninga izmaksas, jo plānots 4.–12. klases izglītojamajiem un vakcinētajiem skolu darbiniekiem pilnībā pāriet tikai uz paštestu veikšanu, neturpinot līdzšinējo testēšanas metodi ar "kociņiem", kā arī 1.–3. klašu plānotie antigēnu paštesti tiktu izsniegti no iepirkuma apjoma, tādējādi par šīm abām pozīcijām neparedzot izdevumus no skolēnu testu veikšanai piešķirtā finansējuma.
