Tas gan varētu būt pagaidu risinājums, veicinot pašvaldības veidot atskurbtuves un atbalstot tās pašvaldības, kuras to jau dara. Valsts par vienas personas uzturēšanos atskurbtuvē varētu maksāt 15 eiro, Latvijas Radio pastāstīja VARAM Pašvaldību departamenta direktora vietnieks, Pašvaldību sistēmas attīstības nodaļas vadītājs Arnis Šults.
Dažās pašvaldībās jau tagad brīvprātīgi veido atskurbtuves, bet līdz šim nebija efektīva risinājuma šai problēmai. Rīgā ir Sarkanā Krusta patversme, kas sniedz atskurbtuves pakalpojumus, taču tā nestrādā diennakts režīmā.
Rīgā lielas problēmas rada arī iereibušo personu nogādāšana slimnīcās, jo bieži vien šiem cilvēkiem nekas nekaiš, vien alkohola reibums, taču viņu izmeklēšana un pārbaudes noslogo jau tā pārslogotās slimnīcas. Šādus iereibušos varētu aprūpēt atskurbtuvēs, kurās arī ir mediķu personāls.
Pērn valdība plānoja uzticēt Sarkanajam Krustam atskurbtuvju tīkla veidošanu visā Latvijā, bet jautājums atkal iestrēga, jo Labklājības ministrija atteicās uzņemties šo kā sociālo funkciju, stāstīja Šults.
Tagad par atskurbtuvju uzturēšanu atkal lems valdība, uzklausot VARAM ziņojumu un priekšlikumu maksāt pašvaldībām.
Diskusija „Krustpunktā”: Atbildība par atskurbtuvju ierīkošanu kā karsts kartupelis:
