Panorāma

Kukainis pusdienu šķīvī?

Panorāma

Izvēlies nākotni - Jēkabpils

Veidos sistēmu plūdu modelēšanai

Valsts pavasara plūdu novēršanai varētu piešķirt 2,6 miljonus latu

Valsts pavasara plūdu novēršanai varētu piešķirt 2,6 miljonus latu, liecina pašreizējās aplēses, pirmdien pēc Krīzes vadības padomes sēdes pavēstīja premjers Valdis Dombrovskis. Šī gan ir tikai valsts daļa, jo daļu no plūdu nodarītā posta finansiāli sedz arī pašvaldība.

„Finansējums pašreiz vēl tiek aprēķināts, bet pirmie provizoriskie aprēķini parāda, ka no valsts budžeta finansējuma daļa varētu būt 2,6 miljoni, bet tas var koriģēties,” saka premjers. Aptuveni 10% no šīs summas ir pašvaldību kompensācijas privātpersonām. Tās pieprasījušas 10 pašvaldības. Par plūdu radīto seku kompensēšanu pašvaldībām lems 10.jūnijā.

Pieļaujams, ka 1,8 miljonus no valsts finansējuma varētu saņemt Ogre, kur lielu ļaunumu nodarīja no krastiem izgājusī Ogres upe. Taču, iespējams, ka valsts finansējums pilsētai varētu būt atsevišķi diskutējams jautājums. „Vienojāmies ar Finanšu ministriju, kādā veidā veikt budžeta pārdali. Jo līdzekļu neparedzētiem gadījumiem atlikums pašreiz ir ierobežots, bet ir iespējams pārdalīt līdzekļus no citām programmām,” norādīja Dombrovskis.

Plānots, ka jautājumu par finansējuma piešķiršanu plūdos cietušajām pašvaldībām varētu skatīt 10.jūnijā.

Sēdē arī nolemts izstrādāt preventīvos pasākumus, kuros modelētu plūdus Daugavā, Lielupē un Gaujā nākamajos gados. „Vienojāmies arī veidot trīs darba grupas par katras no lielās upes baseiniem, izstrādājot koordinētu plānu (..) kādā veidā veicami, piemēram, tie paši ledus spridzināšanas darbi (..) plūdu gadījumā un attiecīgi, paredzot to kā papildu pielikumus civilās aizsardzības plānam,” sacīja premjers. „Tāpat izrunājām situāciju attiecībā uz aizsardzības būvēm – konkrēti, kas attiecas uz situāciju Ogrē, kur ir nepieciešama šī vaļņa stiprināšana (..) un atjaunošana, kura projektu Ogres pašvaldība jau gatavo,” teica premjers.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) norāda, ka modelēšana palīdzēs noteikti plūdu virzienu un attīstību. „3d karšu sagatavošana, kas tēlaini izsakoties ļauj datorā liet ūdeni kādā vienā vietā, lai palielinātu ūdens daudzumu un attiecīgi redzēt, kur šis ūdens aizplūdīs, modelēt kādas būves, modelēt ledus sastrēgumus,” stāsta Sprūdžs.

Ziņots, ka aprīlī daudzviet Latvijā pēc ilgstošās ziemas pavasara pali izraisīja pēdējos gados lielākos plūdus. To laikā cieta Pļaviņas, Daugavpils novads, Ilūkstes novads, Ogre un citas apdzīvotas vietas vai arī lauku teritorijas, kurās dzīvoja cilvēki.

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti