De Facto

27. novembra «De Facto»

De Facto

Rīgas pašvaldības uzņēmumu menedžeru atlasi vada Ušakova sieva

Valsts e-projektos neatbilstoši izlietoti 8 miljoni eiro

Valsts pārvaldē e-projektos neatbilstoši iztērētie astoņi miljoni eiro jāsedz nodokļu maksātājiem

Dažādos ministriju pasūtītajos e-projektos par neatbilstoši iztērētiem atzīti 7,9 miljoni eiro, noskaidrojis LTV raidījums “De facto”. Tas nozīmē, ka struktūrfondu vietā šī nauda jāsedz Latvijas nodokļu maksātājiem.

No struktūrfondiem valsts informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstībā iepriekšējā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā ieguldīti 137 miljoni eiro. Īstenoti 63 projekti.

Neatbilstoši izlietota nauda fiksēta vairumā projektu. ES līdzekļi pamatā zaudēti iepirkumu vai konkurences normu pārkāpumu dēļ. Piemēram, pārāk sašaurinātas uzņēmumu iespējas piedalīties iepirkumos, norāda Centrālajā finanšu līgumu aģentūrā (CFLA).

Šo iemeslu dēļ 245 tūkstoši eiro zaudēti Ekonomikas ministrijas veidotajā Būvniecības informācijas sistēmas projektā, kas izmaksāja 3,2 miljonus eiro. Turklāt produkts lietotājus neapmierina.

“Sistēma ir vienkārši graujoša. Viņa ir tik nelabvēlīga lietotājam, ka paši sistēmas ražotāji to ir atzinuši,” saka Ķekavas novada būvvaldes vadītāja Inese Aizstrauta. Pašvaldība lietošanas līgumu piekrita parakstīt tikai tad, kad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija draudēja izskatīt jautājumu par domes atlaišanu.

No neatbilstoši izlietotās naudas teju puse – 3,5 miljoni eiro – bijusi vienā projektā – skolas.lv. Izglītības un zinātnes ministrija atteicās no šī portāla, jo tirgū jau ir divi līdzīgi.

Tagad uzmanības centrā ir četri e-veselības projekti par 10 miljoniem eiro.

Abos šajos projektos starp izpildītājiem bija uzņēmums “Datorzinību centrs”. Tā īpašniece ir bijusī e-lietu ministre, tagad nozares asociācijas prezidente Signe Bāliņa. Viņa uzskata, ka abos gadījumos nebija skaidri definētas pasūtītāju vēlmes: “[Skolas.lv] pasūtīja ministrija un zināmā mērā nespēja pieņemt lēmumus, ko darīt, kā darīt. Vadītājs te bija, te nebija. Nebija no valsts puses skaidrs, ko ar to visu darīt. E-veselībā ir līdzīgi.”

Pēc Bāliņas domām, e-veselības projektā problēma bija projekta saskaldīšana vairākos mazākos. “Datorzinību centrs” kā viens no izpildītājiem prasīto esot izdarījis.

CFLA direktore Anita Krūmiņa skaidro, ka skolas.lv projektā trūkumi bija gan plānošanā, gan izpildē: “Skolas.lv bija novirzes no laika grafika, izstrāde arī netika veikta pietiekamā kvalitātē.”

Skolas.lv izstrādē tagad iedziļinās Valsts policija. Pēc pusotra gada izmeklēšanā redzama progresa nav. Nevienu aizdomās netur.

Uzņēmuma “Inbokss” valdes priekšsēdētājs Andris Griķis neuzskata, ka visi e-projekti bijuši neveiksmīgi, tomēr daudzos gadījumos “nešķiet, ka cilvēki, kas šos projektus veido, patiešām ir ieinteresēti radīt ērtu un pieejamu pakalpojumu Latvijas iedzīvotājiem vai veselības sistēmai. Man šķiet, tur ir citas motivācijas. (..) Norakstīt pēc iespējas lielākus naudas līdzekļus un beigās kaut ko salikt kopā."

E-projektos CFLA vēl piecus gadus kontrolēs, vai projekti strādā. Ne visos gadījumos kā mērķis notikts lietotāju skaits, kas jāsasniedz, bet jānodrošina pakalpojuma pieejamība. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti