Deputātu uzpirkšana, nelikumīga izpildvaras ietekmēšana, spiediens uz tiesībaizsardzības iestādēm, nemaksājot atbilstošas algas to darbiniekiem, lojālu iestāžu vadītāju iecelšana svarīgos amatos un visbeidzot masu mediju neatkarības mazināšana. Tās, pēc krimināltiesību eksperta un deputāta Andreja Judina (partijas "Vienotība" frakcija") vērtējuma ir pazīmes, kas liecina par valsts nozagšanu un skaidri izskan publiskotajās “Rīdzenes sarunās”.
"Viens salīdzinājums tur ir ar datorvīrusu, kas ir ielaists un pārņem kontroli un dators vairs nekalpo īpašnieka, bet gan hakera interesēs un viņš vairs no tā nesaņem labumus. Tas pat notiek ar valsti. Ja ir cilvēki, kas pakļauj lēmumu un likumu pieņemšanu, institūciju darbību savām, nevis sabiedrības interesēm. Tā diemžēl ir Latvijas realitāte," uzskata Judins.
Termins “Valsts nozagšana” krimināltiesībās gan nepastāv. Tāpēc lielu daļu nelikumīgas varas izmantošanas gadījumu starp “Rīdzenes sarunu” galvenajiem dalībniekiem pierādīt nebija iespējams.
Komisijas sēdē piedalījās arī tās pieaicinātie eksperti. Latvijas Juristu biedrības vadītājs Aivars Borovkovs un bijušais Augstākās tiesas Senāta krimināltiesību departamenta priekšsēdētājs Pāvels Gruziņš. Viņi abi intervijā laikrakstam “Neatkarīgā” kritiski izteikušies par komisijas darbu.
Trešā pieaicinātā konsultante, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesore Ārija Meikališa, kura šodien vēl nebija, 2002. gadā tika virzīta kā iekšlietu ministra amata kandidāte no Aināru Šleseru pārstāvošās Latvijas Pirmās partijas puses.
"Man vienkārši ir zināma profesionāla interese par to lietu. Vai tur ir bijušas profesionālas procesuālās kļūdas, vai tā ir uzpūsta ažiotāža. [..] Es varu atbildēt, ka nesastāvu nevienā partijā un es šajos gados esmu virzīta ne tikai šim amatam un ne tikai mani pirmā partija virzīja KNAB amatam.
Un es no manā rīcībā esošās informācijas ne mazāko konfliktu neredzu savai darbībai šajā parlamentārajā izmeklēšanas komisijā kā konsultantei," teica Meikališa.
Komisijas priekšsēdētāja Inguna Sudraba ("No sirds Latvijai") konsultantu izvēlē problēmas nesaskata.
"Ziniet, labāk, ka ir cilvēki, kuri ir kritiski izteikušies par iespējamo komisijas darbu, jo tad veidojas kaut kāds dialogs, kā viņi lietas redz. Man personīgi nevajag tos, kas tev medu lej virsū, jo no tādiem nesagaidīs to palīdzību, jo mums deputātiem nav liela juridiskā prakse, ir svarīgi saņemt juridisko ekspertīzi," skaidroja Sudraba.
Nākamajā sēdē komisija plāno uzklausīt ziņojumu par termiņuzturēšanās atļauju biznesa ietekmi uz valsts drošību, kurā iepriekš bijuši ieinteresēti tā saukto oligarhu sarunu dalībnieki.
Ziņots, ka pēc žurnāla "Ir" publiskotajām “Rīdzenes sarunām”, kurās tā saucamie oligarhi – Aivars Lembergs, bijušie politiķi Andris Šķēle un Ainars Šlesers – un pazīstami uzņēmēji esot pārrunājuši ietekmes sfēras dažādos uzņēmumos ar valsts kapitālu, augstu amatpersonu gāšanu un to, kā pārņemt varu medijos, Saeimā izveidota šim jautājumam veltīta parlamentārās izmeklēšanas komisija.
