Panorāma

Panorāma

Panorāma

IT nozares pārstāvji par VID vēršanos pret ss.lv

Atteikumu varēs pārsūdzēt tiesā

Valsts noslēpuma pielaides atteikumu varētu ļaut pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā

Pielaides valsts noslēpumam nepiešķiršanu, iespējams, nākotnē varēs pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā, nevis Augstākajā tiesā, kā sākotnēji paredzēja Tieslietu ministrijas  (TM) izstrādātie grozījumi likumā „Par valsts noslēpumu”. Nākamnedēļ grozījumu laboto versiju skatīs valdība.

Nepieciešamā līmeņa pielaides valsts noslēpumam nepiešķiršana vai zaudēšana maksājusi amatu ne vienam vien augsta līmeņa valsts pārvaldes darbiniekam. Pavisam nesen  amatu tādēļ bija spiesta pamest Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane, savulaik arī valsts kancelejas vadītāja Elita Dreimane un tieslietu ministre Baiba Broka.

To, kāpēc attiecīgā pielaide netiek piešķirta vai pagarināta, personas nekad neuzzināja, un tas parasti devis pamatu dažādām spekulācijām publiskajā telpā.

Grozījumi likumā tapuši, sekojot Satversmes tiesas spriedumam, kas pielaides valsts noslēpumam piešķiršanas procedūrā konstatēja vairākas neatbilstības Satversmei. Līdz ar Satversmes tiesas spriedumu uzdots sakārtot jomu.

Jaunajos likuma grozījumos paredzēts, ka turpmāk cilvēkam būs tiesības noskaidrot iemeslus, kādēļ pielaide nav piešķirta. Atteikumu varēs arī pārsūdzēt tiesā. Gala lēmums par to, kurai tiesai uzticēt ar pielaidēm valsts noslēpumam saistītās lietas, pieņems Saeimas deputāti.

Ministru kabineta komitejā pirmdien, 7.augustā, raisījās strīdi par to, kurai tiesai būtu jāskata prasības par pielaides nepiešķiršanu. Lai gan darba grupas vērtējumā tai būtu jābūt Augstākajai tiesai,

tās pārstāvji pārliecināja ministrus, ka tā nav viņu kompetence – pārbaudīt lietas faktiskos apstākļus. Tāpēc šīs lietas skatīs Administratīvā apgabaltiesa.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa stāsta, ka Augstākā tiesa lietas neskata pēc būtības, tādēļ tai šādus pienākumus uzticēt nevarot:

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika KrūmiņaMāris Klūga
    "Ir atšķirīga rajona apgabaltiesas un Augstākās tiesas kompetence. Ja Augstākajai tiesai tiek noteikta šāda kompetence, tas ir apmēram kā valsts pārvaldē Finanšu ministrijai tiktu uzlikts pienākums nodarboties ar nodokļu auditu, un tas ir primāri. Nav runa – gribam vai negribam. Ja gadījumā tiktu paredzēta sistēma tāda, ka šādas kategorijas lietas tiek skatītas pēc būtības apgabaltiesā, zemākā instancē, un tiktu paredzēts kasācijas kārtībā skatīt pēc tam šīs lietas, tad, protams, nevarētu būt nekādu iebildumu. Šeit atšķirība ir tāda, ka šāda tipa lietas neskata kasācijas kārtībā. Šeit pārbauda faktiskos apstākļus. Faktiskos apstākļus pārbauda apgabaltiesa un rajona tiesa."

    Savukārt pēc pieciem gadiem ikvienam, kas saņēmis atteikumu, būs iespēja uz pielaidi pretendēt atkal.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti