Valsts nodos Pēterbaznīcu evaņģēliski luteriskās baznīcas nodibinājuma īpašumā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Valsts bez atlīdzības nodos Rīgā, Reformācijas laukumā 1, esošo Rīgas Svētā Pētera baznīcu Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) Vācu Svētā Pētera draudzes izveidotā Rīgas Svētā Pētera baznīcas nodibinājuma īpašumā. To paredz ceturtdien, 24. martā, Saeimā trešajā un galīgajā lasījumā atbalstītais likumprojekts.

Par balsoja 50 deputāti, pret bija 20 parlamentārieši, bet viens balsojumā atturējās.

Pieņemtā likuma mērķis ir nodrošināt Rīgas Svētā Pētera baznīcas un tās kultūrvēsturiskās vērtības saglabāšanu un aizsardzību. Nostiprinot īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu Rīgas Svētā Pētera baznīcas nodibinājumam, zemesgrāmatā plānots izdarīt atzīmi par to, ka šis nekustamais īpašums ir valsts nozīmes kultūras piemineklis un valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa un arheoloģiskā pieminekļa daļa.

Likumā nostiprināts pienākums nodibinājumam nodrošināt nekustamā īpašuma kā valsts nozīmes kultūras pieminekļa saglabāšanu, atjaunošanu, jo īpaši restaurāciju, kā arī nodrošināt Rīgas Svētā Pētera baznīcas publisku pieejamību. Tāpat nodibinājumam paredzēti citi pienākumi, tostarp izstrādāt un saskaņot ar Kultūras ministriju īpašuma saglabāšanas, atjaunošanas un izmantošanas koncepciju, kā arī ik gadu sniegt ministrijai pārskatu par paveikto.

Pār nekustamā īpašuma izmantošanas un atbilstošu restaurācijas darbu veikšanu ir plānota arī parlamentārā uzraudzība, nosakot, ka Kultūras ministrija kā uzraugošā institūcija izvērtē un reizi gadā sniedz ziņojumu Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai par nodibinājuma darbības atbilstību likumā noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem.

Ja nodibinājums beidz pastāvēt, nekustamais īpašums tiek nodots atpakaļ valstij Finanšu ministrijas personā.

Tāpat nodošana atpakaļ valstij bez atlīdzības paredzēta, ja bez pamatojuma ilgstoši netiek nodrošināta nekustamā īpašuma publiskā pieejamība; ja tas ilgstoši netiek izmantots kā dievnams reliģiskām darbībām, ka nekustamā īpašuma saglabāšanas un atjaunošanas darbi netiek sākti triju gadu laikā un citos likumprojektā paredzētos gadījumos.

Jautājums par Rīgas Svētā Pētera baznīcu ir bijis dienaskārtībā vairākos Saeimas sasaukumos jau kopš 2006. gada.

KONTEKSTS:

1992. gadā, lemjot par dievnamu atdošanu reliģiskajām organizācijām, Augstākā padome uzskatīja, ka Rīgas Doms un Svētā Pētera baznīca ir kultūrvēsturiski īpaši nozīmīgas baznīcas, tāpēc tām jāveido katrai savs likums, kas regulētu to īpašumtiesības. 2005. gadā Doma baznīcu atdeva Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai (LELB), bet Pētera baznīcas ēka un zeme zem tās joprojām bija bezsaimnieka manta, kuru Rīgas dome tikai apsaimniekoja. Darbu pie Svētā Pētera baznīcas īpašumtiesību sakārtošanas sāka vēl 12. Saeima 2018. gada rudenī, bet vēlāk to pārņēma 13. Saeima.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti