Sarunās ar bērnunamu bērniem bieži pavīd vārds "internātskola" - kā vieta, kur daži bērni dzīvo vairākas nedēļas un pat mēnešus. Bērnu tiesību aizstāvji norāda – daudzi bērnunami izmanto internātskolas, lai atbrīvotos no problēmām. Saņem naudu no pašvaldības, bet par bērnu internātā maksā valsts.
Tiesa, tikai neliela daļa internātu audzēkņu nāk no bērnunamiem. Lielākajai daļai audzēkņu internāts izvēlēts ģimenes apstākļu dēļ, nereti iemesls ir trūkums. Iepriekšējā mācību gadā 64,5 procenti internātu audzēkņu bija bāreņi, bez vecāku gādības palikušie vai bērni no trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm.
Izglītības un zinātnes ministrijas informatīvajā ziņojumā secināts, ka šādā vidē tiek veicināta bērnu segregēšana pēc sociālā stāvokļa. Arī mācību rezultātu apkopojums parāda, ka lielākajā daļā internātpamatskolu, piemēram, 9. klases matemātikas eksāmena vidējie rezultāti ir būtiski zem vidējiem rezultātiem valstī pamatskolās.
"Nav īpaši korekti salīdzināt internātskolu bērnu mācību rezultātus ar visu skolu mācību rezultātiem, jo mēs tomēr zinām, ka internātskolās visus pēdējos gadus uzņēma bērnus no trūcīgām ģimenēm," norāda Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte.
"Izglītības kvalitātes rādītāji ir krietni zemāki nekā vidēji valstī. Mēs skatāmies, ka šiem bērniem, ja viņi mācītos vispārējā skolā savā pašvaldībā, būtu iespēja paskatīties - es varu darīt vairāk vai es varu darīt mazāk, nevis redzēt viena veiksmes vai neveiksmes stāstu. Redzēt, ka tādu ir daudz, un necensties izrauties no tā apļa," uzskata IZM Izglītības departamenta direktore Evija Papule.
Tā kā ministrijas vēlmei normatīvais regulējums vēl nav sakārtots, Latvijas Pašvaldību savienībā izsaka cerību, ka valsts varētu atstāt daļu finansējuma internātskolu pakalpojumam.
Ministrija no lēmuma atkāpties negrasās – ziņojumā norādīts – internātskolu uzturēšanas izdevumi ir ministrijai neatbilstoša funkcija.
"Skaidrs, ka dienesta viesnīcas vai internāta pakalpojums ir svarīgs, jo sociālā un ekonomiskā situācija dažādās pašvaldībās ir dažāda. Bet skola kļūst par parastu vispārējo vidējo izglītību ar papildus pakalpojumu, kas ir dienesta viesnīca - šie izdevumi būtu jāsedz tai pašvaldībai, kura ir šādu izglītības iestādi dibinājusi," uzskata Papule.
Arī Amatas novada dome par ministrijas lēmumu nepriecājas, tomēr jau šajā septembrī Drabešu internātpamatskola pārtapusi Drabešu Jaunajā pamatskolā, kurai ir arī dienesta viesnīca. Ar vērienīgām ambīcijām tuvākajā laikā mainīt ne tikai skolas ārējo veidolu, bet arī ar izciliem pedagogiem un mācību saturu pievilināt jaunus audzēkņus no tuvākām un tālākām pašvaldībām. Sarunā vairākkārt izskan vārds – elitārs.
"Elitāru [gribam] mācību kvalitātē. Jo gan šīs jaunās skolas direktores Kristīnes Paisumas, gan pašvaldības uzdevums ir šeit piedāvāt modeli gan jaunajai kompetenču izglītībai gan telpu aprīkojuma ziņā, gan telpu remonta ziņā, gan arī mācību pedagogu ziņā. Mēs atrodamies izcilā vietā. Mums nav grūti jebkuru izcilu pedagogu uzaicināt," uzskata Elita Eglīte.
Skolas direktore Kristīne Paisuma lielākoties darba pieredzi guvusi Rīgā un Jūrmalā. Neilgi pirms mācību gada sākuma piekritusi izaicinājumam būtībā no jauna izveidot skolu.
"Es domāju – kas ir mans dzīves uzdevums. Man taču bija sapnis uzbūvēt savu skolu. Radīt bērniem iespēju ar personības pilnveidošanās programmām. Es saskatīju iespēju. Šeit ir vienīgā pašvaldība, kura bez ierunām saprot, ka izglītība ir vienīgais mērķis, kur investēt," spriež Kristīne Paisuma, Drabešu Jaunās pamatskolas direktore.
Liela daļa internātpamatskolas pedagogu, ieskaitot bijušo direktori, līdz ar pārmaiņām darbu pametuši. Jaunā direktore norāda – viens no viņas uzdevumiem ir strādāt ne vien ar bērniem, bet arī ar pedagogiem – apmācīt viņus, lai darbā ar bērniem justos droši.
Lai gan Drabešu Jaunā pamatskola atrodas tikai 8 kilometru attālumā no Cēsīm, internātu izmanto 44 no skolas audzēkņiem, daudzi no tiem – cēsnieki.
"Viena mamma man tā arī telefonsarunā saka – līdz 11 ir jāstrādā. Es strādāju veikalā, un es esmu līdz 11 nodarbināta. Es mammai saku – tad labāk, lai bērns nāk pie mums," norāda direktore.
"Mamma ilgi strādā, tētis arī ilgi strādā un tā," stāsta Zane no Priekuļiem.
"Es arī atbraucu pirmdienā un piektdienā braucu mājās. Internātā es palieku tāpēc, ka te ir vairāk ko darīt. Te ir jautri," tā Solvita.
"Es mācos 9. klasē un esmu no Cēsīm. Es šajā skolā esmu no 1. klases. Sākumā es paliku internātā, bet apmēram no 7. klases līdz tagad jau 9.klasei braukāju mājās. Piedalos treniņā. Gribas labāk mājās palikt," saka Ruta.
Direktore norāda – šī skola nav tikai bērnu pieskatīšanas iestāde. Skola attīstās. Neiesaistoties ministrijas pilotprojektā, Drabešu skola sākusi īstenot pati savu kompetenču pieejā balstītu mācību saturu. Labākos pedagogus plānu īstenošanai iecerēts piesaistīt no tuvējām pilsētām.
