Patlaban valstiskas kontroles pār pašvaldību nav, un arī Kultūras ministrija (KM), kā pārraudzībā ir VKPAI, nav interesējusies par vēsturiskā mantojuma saglabāšanu.
Ziņojot par rekonstrukcijas darbiem Krišjāņa Barona ielā, Latvijas Radio noskaidroja, ka remontdarbos izņemto vēsturisko zviedru bruģi nedrīkst izmest un tas ir jāsaglabā. Par to jārūpējas (VKPAI), kas sarunā ar Latvijas Radio iepriekš nevarēja pateikt, kur vēsturiskie akmeņi glabājas, minot, ka vēl pirms 20 gadiem bruģis atradies Jelgavas ielā.
Rīgas dome gan sacīja, ka tagad bruģis atrodoties Pārdaugavā. Pagājušajā ceturtdienā un piektdienā Rīgas dome neatrada laiku un iespēju bruģa krātuvi izrādīt un sacīja, ka tas nebūšot iespējams arī pirmdien.
"Ļoti slikti izskatās. Es nevaru sazvanīt, bet man vēl ko apskaidroja mūsējie, ka tāda noliktava kā tāda, kā telpa nepastāv, jo tos akmeņus jau var glabāt arī zem debess jums," tā sākotnēji skaidroja domes Satiksmes departamenta pārstāve Ilze Dimante, kura pēc atkārtotas intereses pozīciju mainīja un bruģa apskate bija iespējama.
Spilves ielā bruģis glabājas SIA "Tilts" teritorijā, kuru izrāda uzņēmuma darbinieks Aleksandrs Varava. Pašlaik bruģis izvietots trīs dažādās vietās, katrā no tām tas sakrauts nelielā kaudzē, un viss nav pārskatāms vienuviet. Skaidrs gan, ka bruģa nav daudz. Varava gan saka, ka viss esot dokumentēts un sola uzrādīt dokumentus.
"Jā, 30.jūnijā bijušas 280 tonnas," par uzglabātā bruģa apjomu klāsta SIA "Tilts" pārstāvis Varava.
Teju 300 tonnas veido ne tikai bruģis, bet arī granīta apmales, kas noņemtas no Salu tilta un kas ir krietni vairāk, nekā bruģakmens. Turklāt, uzglabāto akmeņu skaits nav zināms, tikai to kopējais svars.
Pēdējo reizi 13 tonnas bruģakmens turp atvests 10.septembrī. Nevar gan pārliecināties, vai šeit glabājas viss jebkad iepriekš izņemtais bruģakmens, jo akmens uzskaitīts tonnās. Ierasti to mēra kubikmetros un ne kopā ar granīta apmalēm.
Bruģakmeni neuzrauga arī VKPAI, apliecina tās Rīgas reģionālās nodaļas vadītājs un galvenais inspektors Jānis Asaris.
"Saprotiet, mums ir valsts aizsargājamie pieminekļi, kuri mums ir primārā rūpe, ja? Lai mēs varētu izsekot, teiksim, bruģakmeņiem, tur ir grūtāk, vai ne?" saka Asaris.
Turklāt inspekcija zinot tikai par tādiem gadījumiem, kur bruģa izņemšana esot iepriekš saskaņota, un tas ne vienmēr notiekot. Kā piemēru Asaris min mazās ieliņas, kuru rekonstrukcija ir pašvaldību pārziņā, tāpat jebkādi remontdarbi ārpus pilsētas vēsturiskā centra ar inspekciju nav jāsaskaņo.
Vienlaikus Asaris piekrīt, ka bruģis ir valsts mēroga mantojums ne tikai Rīgas, tāpēc inspekcija varētu aktualizēt nepieciešamību bruģakmeņus marķēt, tādējādi padarot to glabāšanas procesu pārskatāmu.
KM pārstāve Baiba Kauliņa stāsta, vēsturiskā mantojuma glabāšana ir inspektoru pārziņā un ministrija tiem pilnībā uzticoties.
