Viņa skaidroja, ka, neplānojot to, kādus mērķus ar pieejamajiem līdzekļiem vēlamies sasniegt, resursus “mēs iztērējam it kā vajadzīgām, bet ne tik nozīmīgām lietām”. Un valstī budžets ir tikai līdzeklis, lai šos mērķus sasniegtu.
Šāda budžeta veidošana ir komandas darbs, ne tikai Finanšu ministrijas uzdevums, norādīja Krūmiņa.
Viņa sacīja, ka ir jautājumi, kuros valdībai kopā būtu jāiesaistās vairāk, piemēram, investīciju piesaistē. Vai, piemēram, ar e-veselības, e-skolas projektiem valstij neiet tā, kā gribētos, un arī šiem jautājumiem valdība varētu pievērst vairāk uzmanības.
Tāpat vairāk uzmanības varētu veltīt valsts iestāžu izdevumu pārskatīšanai, jo nereti ministrijas un iestādes turpina līdzekļus tērēt tam, kas vairs nav prioritāte, jo dzīve mainās un lietas mainās, bet valdība nereti ļauj īstenot politikas, kas vairs nav īpaši aktuālas, norādīja Krūmiņa.
