Valsts kontroles Komunikācijas daļas vadītājai Līgai Krapānei konflikts ar iestādes vadību radās tāpēc, ka viņas paraksts parādījās uz publiskas vēstules valsts amatpersonām, kurā apšaubīta Covid-19 testu precizitāte un prasīts sniegt vairāk informācijas par vakcinācijas negatīvajiem aspektiem. Pēc strīdīgās vēstules parakstīšanas Krapāne saņēmusi divus rājienus. Viens bijis par vēstules parakstīšanu, otrs par komentāriem medijiem. Aiziet no darba viņa izvēlējusies pati.
"Ir ļoti grūti turpināt darbu cilvēcīgi, emocionāli nepanesamos apstākļos, kad tu izjūti no darba dēvēja nepārprotamu negatīvu attieksmi. [..] Tāpēc es esmu vērsusies gan Valsts darba inspekcijā, gan pie tiesībsarga," stāstīja Krapāne.
Viņa uzskata, ka pildījusi pilsonisko pienākumu un ar atbalstu vēstulei aicinājusi valdību uz dialogu ar sabiedrību. Pirms aiziešanas no darba viņa lūgusi rājienus atcelt. Ja Valsts kontrole to nedarīs, Krapāne sola tiesāties.
"Savas tiesības es aizstāvēšu tiesiskā ceļā, protams, jo es uzskatu šo visu notikušo par diezgan bīstamu precedentu valsts pārvaldē," sacīja Krapāne.
Tikmēr valsts kontrolieris Rolands Irklis uzsvēra, ka otrais rājiens Krapānei bijis par nepatiesas informācijas sniegšanu. Pēc Krapānes sarunas ar žurnālistiem izplatījusies ziņa, ka viņai darbs esot uzteikts. Irklis uzskata, ka Krapānes paraksts vēstulē nodarījis kaitējumu Valsts kontroles reputācijai, jo vēstulē bijuši nepatiesi apgalvojumi.
"Nepatiesie apgalvojumi ir par to, ka testi ir neprecīzi, ka personām nav tiesības vērsties savu tiesību aizsardzībai tiesā, vēl virkne citu nepatiesu, manipulatīvu vai puspatiesu apgalvojumu," teica Irklis.
Viņš norādīja, ka Valsts kontroles Ētikas kodekss liek darbiniekiem būt objektīviem publiskajā komunikācijā arī ārpus darbalaika.
Būtiskākais pārkāpums esot tas, ka Krapānes parakstītajā vēstulē ir runāts par jomām, kuras ir Valsts kontroles redzeslokā.
"Šī vēstule skar mūsu revidējamās jomas, revidējamās tēmas, tajā skaitā testēšanu, par ko Valsts kontrole jau ir veikusi revīziju, vakcinācijas jautājums, par ko Valsts kontrole, iespējams, varētu veikt revīziju. [..] Diemžēl šāda veida komunikācija, kurā faktiski tiek izteikti nepatiesi apgalvojumi, kas skar mūsu revidējamās vienības, kas skar mūsu revidējamās jomas, rada bažas par Valsts kontroles objektivitāti," klāstīja valsts kontrolieris.
Krapānes lūgumu rājienus atcelt Irklis nodevis izvērtēšanai personāldaļai un juristiem. Irklis uzsvēra, ka lēmumu par tālāko rīcību viņš nepieņems vienpersoniski.
