Grozījumus, kas dotu tiesības Valsts kontrolei piedzīt no atbildīgajām amatpersonām nelikumīgi iztērēto valsts naudu, Saeimas deputāti skata jau divarpus gadus.
Otrajā lasījumā strīdīgās normas ar pāris balsu pārsvaru deputāti atbalstīja, taču pirms trešā lasījuma Zaļo un zemnieku savienības deputāti iesniedza priekšlikumus tomēr nedot Valsts kontroles tiesības piedzīt nelikumīgi iztērētos līdzekļus. Lēmums atgriezt grozījumus darba grupā nozīmē, ka, visdrīzāk, par risinājumu būs jālemj nākamajai Saeimai.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs ("Saskaņa") uzsver, ka joprojām nav izdevies atrast kompromisu.
Valsts kontroliere Elita Krūmiņa Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" norādīja, ka joprojām ir optimistiski noskaņota, kaut arī jau pirms diviem gadiem Saeimā nonācis teju saskaņots likumprojekts. Pret to esot iebildusi tikai Latvijas Pašvaldību savienība. "Tad ir jāvaicā, ko pārstāv Pašvaldību savienība? Vai tā pārstāv iedzīvotājus?" izteicās Krūmiņa, norādot, ka saņem daudz iedzīvotāju sūdzību.
Krūmiņa norādīja, ka jau tagad Valsts kontrole vēršas prokuratūrā, ja revīzijās saskata naudas izšķērdēšanu. Viņa gan norāda, ka ne visas nelikumīgas darbības ir noziedzīgas, tāpat tiesas process ir ļoti gauss un sods seko retos gadījumos.
Likumprojektā paredzēts, ka pēc revīzijas Valsts kontrole varēs vērsties pie revidētās iestādes, aicinot atmaksāt izšķērdētos līdzekļus. Tomēr, ja iestāde nereaģēs, Valsts kontrole varēs pārņemt vadību.
KONTEKSTS:
Lai veicinātu ierēdņu un uzņēmumu vadītāju atbildību par pieņemtajiem lēmumiem, Valsts kontrole vēlas likumu izmaiņas, kas tai dotu iespējas prasīt arī finansiālu atbildību no naudas izšķērdētājiem. Likums Saeimā jau ir kopš 2015.gada.
Visvairāk pret likumprojektu iebildusi Latvijas Pašvaldību savienība, norādot, ka Valsts kontroles pilnvaru paplašināšana nozīmētu atgriešanos totalitāras valsts laikos.
Valsts kontrole jau iepriekš interesējusies par kavēšanās iemesliem.
