Panorāma

Panorāma

Panorāma

Panorāma

VK pilnvaru paplašināšana joprojām iestrēgusi

Valsts kontroles pilnvaru paplašināšana joprojām «iestrēgusi»

Pagājis jau gandrīz pusgads kopš 13. Saeimas pilnvaru sākuma, taču joprojām bez virzības palikuši grozījumi Valsts kontroles likumā, kas dotu Valsts kontrolei tiesības piedzīt pretlikumīgi iztērēto valsts naudu.

Ideja par pilnvaru paplašināšanu Valsts kontrolei Saeimā virmo jau četrus gadus, tomēr līdz likuma pieņemšanai vēl ir tāls ceļš.  

ĪSUMĀ:

  • Valsts kontrole jau 2015.gadā rosināja ļaut piedzīt no vainīgiem nelikumīgi iztērēto.
  • Pret šādiem grozījumiem likumā iebilda pašvaldības.
  • Atbildīgajā Saeimas komisijā jautājums jau sen iestrēdzis.
  • Politiķi noveļ atbildību viens uz otru un sola skatīt likuma izmaiņas jau drīz.
  • Valsts kontroliere Krūmiņa cer: Šī Saeima būs atsaucīgākā par iepriekšējo.

Nereti Valsts kontroles aizrādījumi par pretlikumīgi iztērētu valsts naudu ir pamats skaļiem virsrakstiem medijos, tomēr pie atbildības neviens saukts netiek. Tāpēc Valsts kontrole jau 2015. gadā rosināja Saeimai grozīt likumu, lai Valsts kontrole naudas izšķērdētājiem varētu likt zaudējumus atlīdzināt, ja pašas iestādes no saviem darbiniekiem to neprasa.

“Šobrīd ir tā attieksme – tas jau tas mans kolēģis, mans biedrs, mans draugs. Ko tad es pret viņu vērsīšos? Tā jau ir publiskā nauda. Diemžēl šobrīd vēl nav iesakņojies, ka publiskā nauda – tā ir tāpat katra no mums nodokļos samaksātā nauda. Līdz ar to nenotiek šī vēršanās pret konkrētajām vainīgajām personām,” situāciju skaidroja valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Grozījumi saskārās ar pretestību no pašvaldībām. Atbildīgajā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā jautājums jau ilgstoši iestrēdzis.

Komisijas vadītājs, “Saskaņas” pārstāvis Sergejs Dolgopolovs šobrīd slimo, taču telefonsarunā atbildēja, ka ar grozījumiem strādājot darba grupa deputāta Viktora Valaiņa vadībā. Dolgopolovs gaidot ziņu no Valaiņa, kad grozījumi būšot gatavi apspriešanai.

Savukārt Valainis, kurš ir arī Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors, par grozījumu skatīšanu komisijas sēdē saka – atbildīgs ir Dolgopolovs.  

“Tas ir komisijas vadības galvenais pienākums, organizēt darbu. Ne tikai vadītāja, bet tur ir arī vietnieks, kas saņem algu, sekretārs. Tā ir šo cilvēku atbildība,” paziņoja Valainis.

Komisijas sekretārs ''KPV LV'' pārstāvis Ēriks Pucens solīja, ka Valsts kontroles likuma grozījumus skatīšot uzreiz pēc Lieldienām.  

“Es ar savu kolēģi Uldi Budriķi (Jaunā konservatīvā partija) esmu izrunājis, ka mēs šo jautājumu aktualizēsim tieši pēc svētkiem, jo mūs neapmierina darba plāns, kas ir salikts, un mēs gribētu aktualizēt šo jautājumu ātrāk,” sacīja Pucens.

Deputāts Valainis gan uzsvēra – darbs ar grozījumiem notiekot. Valainis piedāvājis kompromisu, ka Valsts kontrole zaudējumus no valsts naudas izšķērdētājiem varētu piedzīt caur tiesu, vai saņemot atzinumu no prokuratūras. Tas apspriests arī ar Valsts kontroles pārstāvjiem.  

“Precīzu datumu nepateikšu, bet tās bija vairākas sēdes, sarakstīšanās, tikšanās gan ar Krūmiņas kundzi, gan ar Valsts kontroles darbiniekiem, padomniekiem, diezgan plaši,” sacīja Valainis.

Valsts kontroliere Krūmiņa atzina, ka “protams, mēs esam tikušies ar Valaiņa kungu, runājuši par iespējamiem priekšlikumiem. Vismaz ar mani bija viena tikšanās reize. Bet jāsaka tā – mēs jau no 2015. gada tiekamies un runājam ne tikai ar Valaiņa kungu, bet ar ļoti daudziem, gan partiju pārstāvjiem, gan interesentiem. Tas, kas mūs apbēdina, ka šī runāšana nevainagojas ar to rezultātu, ko mēs sagaidām, ka ir pieņemts likums”.  

Krūmiņa cer, ka 13. Saeima pret Valsts kontroles pilnvaru paplašināšanu būs atsaucīgākā par iepriekšējo.

“KPV LV” zaudējumu piedziņas tiesību piešķiršanu Valsts kontrolei atbalsta, piesardzīgi atbalstoša ir arī “Attīstībai/Par!”. Jaunā konservatīvā partija problēmu saprotot, bet gaida diskusijas atbildīgajā komisijā. Līdzīgi atbild arī citu partiju pārstāvji.  

KONTEKSTS:

Lai veicinātu ierēdņu un uzņēmumu vadītāju atbildību par pieņemtajiem lēmumiem, Valsts kontrole vēlas likumu izmaiņas, kas tai dotu iespējas prasīt arī finansiālu atbildību no naudas izšķērdētājiem. Likums Saeimā jau ir kopš 2015. gada.

Visvairāk pret likumprojektu iebildusi Latvijas Pašvaldību savienība, norādot, ka Valsts kontroles pilnvaru paplašināšana nozīmētu atgriešanos totalitāras valsts laikos.

Valsts kontrole jau iepriekš interesējusies par kavēšanās iemesliem, bet 12. Saeimas laikā lēmumu tā arī nepieņēma.

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti