Valsts kontroles izstrādātos likumprojektus – grozījumus Valsts kontroles likumā un Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā – bija saņēmusi Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija. Tā tos izvērtēja, apsprieda ar visām frakcijām un, saņēmusi konceptuālu atbalstu, lūdza tos nodot komisijām.
Taču ceturtdienas Saeimas sēdē notika negaidīts pavērsiens. “Saeimas Prezidijs ierosina Publisko izdevumu un revīzijas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts kontroles likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai,” Saeimas sacīja spīkere Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība).
Deputāts Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība) pamatoja iemeslu šādam rosinājumam: “Tā kā abiem ar nākamo jābūt vienā paketē, es aicinu par atbildīgo noteikt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju.”
Deputātiem bija iebildumi, tāpēc notika balsojums. Tā rezultātā kā atbildīgā par abiem likumprojektiem tomēr kļuva Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Tieši šī apstākļa dēļ pret likumprojekta nodošanu komisijām balsoja vairāki deputāti, kas pašu ideju atbalsta, tostarp bijusī valsts kontroliere, „No sirds Latvijai” līdere Inguna Sudraba.
“Grozījumi Valsts kontroles likumā, mūsuprāt, prasa tieši juridisko ekspertīzi, kas ir Juridiskajai komisijai, jo Valsts kontrole savā veidā kļūst par vēl vienu spēlētāju šajā sistēmā, pieņemot arī pati lēmumus par administratīviem sodiem un pieteikumu sagatavošanu, prasības celšanu pret vainīgajām personām,” skaidroja Sudraba.
Viņa atklāja, ka ir liela pretestība no pašvaldību puses, lai šādas pilnvaras Valsts kontrolei tiktu dotas: “Un varbūt Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijai, kurā šobrīd strādā daudzi deputāti, kas ir bijušie pašvaldību vadītāji, šī nav pārāk atbalstoša pozīcija reāli šos likumgrozījumus virzīt.”
Tomēr Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas deputāts Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība), kurš rosināja atbildīgās komisijas maiņu, apgalvo, ka vilcināšanās nenotiks – likumprojekta skatīšana ieplānota jau pēc trim nedēļām. “Saprotams, lai viņa turpina bažīties. Bet, ja tas nebūs precīzi salāgots un [būs] pieļaujama kaut kāda interpretācija un to nepalabos un neizvērtēs šajā likumā, tad tas var novest pie tā, ka valsts pārvaldē jebkurš baidīsies pieņemt jebkuru lēmumu. (..) Norakšanas tendences gan nevienam īsti nav.
Mēs jau vakar pārrunājām, vienojāmies, ka darba grupa jātaisa un jāizvērtē tieši ar piemēriem, ar ko sodīs,” pastāstīja Kučinskis.
Kučinskis arī klāsta, ka Juridiskā komisija apskatītu vien juridiskās normas, bet mazāk iedziļinātos būtībā. Tam gan nepiekrīt Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš (Nacionālās apvienība), kurš arī balsojumā iebilda pret atbildīgās komisijas maiņu.
“Juridiskā komisija uz visām likumprojektu izskatīšanām, kas skar pašvaldību intereses, aicina Latvijas Pašvaldību savienību. Viņiem ir iespēja piedalīties jebkurā Juridiskās komisijas sēdē, kur tiek skartas pašvaldību intereses. Es kā komisijas vadītājs biju gatavs šo likumprojektu arī likt pietiekami ātri darba kārtībā. Par to arī neiebilda deputāti. Šobrīd mēs esam atkarīgi no atbildīgās komisijas – ja tā neizskata un nevirza, tad Juridiskās komisijas vērtējums iegulsies atvilktnē. Bet mēs ļoti ceram, ka tas tā nebūs,” saka Bērziņš.
Ziņots, ka iesniegtie grozījumi paredz – ja revīzijās tiks konstatēta pretlikumīga rīcība, kas valstij radījusi zaudējumus, Valsts kontrolei būs tiesības sākt zaudējumu piedziņas procesu pret vainīgajām amatpersonām. Sākotnēji piedziņas pienākums būs revidējamai vienībai, bet Valsts kontrole iesaistīsies, ja tā neko nedarīs. Administratīvo aktu par zaudējumu piedziņu tā skartās personas varēs pārsūdzēt tiesā.
Jau iepriekš politiķu attieksme pret šo ieceri bija būtiski atšķirīga.
