FM kā valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas politikas izstrādātāja un īstenotāja joprojām nav definējusi valsts nekustamo īpašumu apsaimniekošanas un pārvaldīšanas mērķus un rezultatīvos rādītājus, norāda VK.
Revīzijā konstatēts, ka VNĪ netiek plānotas investīcijas vidējā un ilgtermiņā. Nekustamajos īpašumos tiekot investēts tikai pēc to lietotāju pieprasījuma un nepieciešamo finanšu resursu piešķiršanas no valsts budžeta. Būtībā investīciju prioritātes nosaka katras valsts iestādes finansiālās iespējas, nevis efektīvākais risinājums, skaidrots VK izplatītajā informācijā presei.
Revidenti norāda, ka VNĪ rīcībā ir brīvi naudas līdzekļi, taču tie tiekot noguldīti depozītos, nevis novirzīti nekustamo īpašumu tehnisko problēmu novēršanai. Tādējādi investīciju projekti tiek realizēti par budžeta vai kredītu līdzekļiem.
Valsts kontroles pārstāvji norāda, ka VNĪ neveic informācijas apkopošanu par valsts nekustamo īpašumu stāvokli, neizvērtē nepieciešamo remontu un būvdarbu prioritāti. Rezultātā netiekot laikus novērsti nekustamo īpašumu pārbaudēs konstatētie trūkumi. Nepieciešamie remonti netiek iekļauti plānā, tikmēr ēku stāvoklis pakāpeniski pasliktinās un daži nami jau ir avārijas stāvoklī.
Revidenti arī secinājuši, ka VNĪ neapkopo un neanalizē valsts iestāžu vajadzību pēc telpām. Tā netiek izpildīta funkcija nodrošināt valsts institūcijas ar to darbībai piemērotām telpām.
Valsts kontrole sniegusi desmit ieteikumus un aicina FM un VNĪ turpināt uzlabot valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanu un apsaimniekošanu.
VK gan arī norādīja, ka ieteikumu ieviešanas rezultātā pēdējo divu gadu laikā budžetā laikus ieskaitīti valsts nekustamo īpašumu atsavināšanā iegūtie līdzekļi vairāk nekā 8 miljonu latu apmērā. Tāpat veikti uzlabojumi grāmatvedības uzskaitē, un no 2010.gada visi uz Finanšu ministrijas vārda reģistrētie valsts nekustamie īpašumi tiek uzskaitīti un atbilstīgi uzrādīti ministrijas finanšu pārskatā valsts aktīvos.
