Pēcpusdiena

Meža pedagoģijas kongresā spriež par meža ekspertu un skolotāju sadarbību

Pēcpusdiena

SM rosina daļu no Skanstes tramvajam plānotās ES naudas novirzīt jauno vilcienu iegādei

Valsts kontrole: Latvijā veselības aprūpē trūkst vairāki tūkstoši māsu

Valsts kontrole: Veselības aprūpē trūkst 3500 māsu; reģionos speciālistu deficīts visās profesijās

Valsts kontrole (VK) revīzijā par cilvēkresursu pieejamību veselības aprūpes nozarē secināja, ka noteiktas kvalifikācijas ārsti pacientiem, it īpaši reģionos, nav pieejami vispār vai ir pieejami ļoti ierobežotā skaitā.

ĪSUMĀ:

  • Ārstu speciālistu īpatsvars Rīgā un Pierīgā pieaug, bet to trūkums reģionos ir vērojams visās specialitātēs.
  • Situāciju reģionos nav būtiski mainījuši arī VM veiktie pasākumi rezidentu piesaistē darbam ārpus Rīgas.
  • Trūkst vismaz 3 500 māsu un ap 300 vecmāšu; tikai 65% speciālistu pēc diploma saņemšanas paliek Latvijā.
  • Arī paaudžu nomaiņa nenotiek efektīvi – 55% ārstniecības un atbalsta personu ir vecumā virs 50 gadiem.
  • Latvijas jaunie ārsti darba tirgū nonāk vēlāk nekā citās Baltijas valstīs, jo studē ilgāk.
  • Ārstniecības personas sertifikācija un resertifikācija – pārskatāma un būtiski uzlabojama.
  • Vilcināšanās ar vidējā atalgojuma celšanu ārstniecības personām iedragājusi profesijas prestižu.
  • Veselības ministrija norāda uz globālu problēmu ar ārstniecības personāla trūkumu.

Revīzijā secināts, ka pirms vairāk nekā desmit gadiem Veselības ministrijas(VM) izvirzītais mērķis – veselības aprūpes sistēmu nodrošināt ar cilvēkresursiem pieprasījumam atbilstošā skaitā un kvalifikācijā – nav sasniegts.

Šobrīd netiek risināta problēma, ka valsts budžeta finansēto veselības aprūpes pamatstudiju absolventu skaits ir lielāks nekā rezidentūras studiju vietu skaits. Nepilnības atklātas arī ārstu sertifikācijas un resertifikācijas jomā.

Inga Vārava: Cilvēkresursu pieejamība veselības nozarē ir kritiskā līmenīKristaps Feldmanis

    Reģionos trūkst speciālistu visās profesijās

    Kaut arī Latvijā ārstu skaits atbilst Pasaules Veselības organizācijas noteiktajam ārstu blīvumam uz 1000 iedzīvotājiem Eiropā, tomēr realitāte liecina, ka noteiktas kvalifikācijas ārsti pacientiem, it īpaši reģionos, nav pieejami vispār vai ir pieejami ļoti ierobežotā skaitā.

    VK Revīzijas departamenta direktore Inga Vārava Latvijas Radio pastāstīja, ka ārstniecības personāla izvietojums nav optimāls. Ārsti koncentrējas Rīgā, bet reģionos pieaug speciālistu trūkums visās specialitātēs.

    VK norāda, ka situāciju reģionos nav būtiski mainījuši arī Veselības ministrijas (VM) veiktie pasākumi rezidentu piesaistē darbam ārpus Rīgas.

    Dokumenti

    Valsts kontroles ziņojums ""Cilvēkresursi veselības aprūpē"

    Lejuplādēt

    2.36 MB

    Tāpēc Valsts kontrole uzskata, ka VM kopā ar pašvaldībām ir jārod jauni risinājumi situācijas uzlabošanai, jo rūpes par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību saviem iedzīvotājiem ir arī pašvaldību atbildība.

     

    “Vēl viens būtisks aspekts – nozarē kritiski trūkst medicīnas māsu un vecmāšu. Un situācija noteikti tuvākajā laikā neuzlabosies, jo mēs ik gadu sagatavojam apmēram par 30% mazāk māsu, nekā nozarei ir nepieciešams,” norādīja Vārava.

    Revīzijā veiktā analīze liecina, ka nozarē trūkst vismaz 3 500 māsu un apmēram 300 vecmāšu.

    Tikai 65% no jauniem speciālistiem, kuri ieguvuši kvalifikāciju, pēc diploma saņemšanas paliek Latvijas darba tirgū,

    un tikai 52% māsu un 54% vecmāšu pēc studiju pabeigšanas uzsāk darba gaitas Latvijā. Arī paaudžu nomaiņa nenotiek efektīvi – 55% ārstniecības un atbalsta personu ir vecumā virs 50 gadiem.

    “Vairāk nekā puse ārstu un māsu ir vecumā virs 50 gadiem, un jauno speciālistu skaits ir mazāks par to ārstu skaitu, kas sasnieguši 65 gadu vecumu. Latvijas jaunie ārsti darba tirgū nonāk vēlāk nekā citās Baltijas valstīs, jo mēs studējam ilgāk. Latvijā daudzu ārstu specialitāšu rezidentūras studiju ilgums pārsniedz direktīvā „Par profesionālo kvalifikāciju” noteikto minimālo ilgumu. Savukārt Lietuvā un Igaunijā tas atbilst šīm minimālajām prasībām.

    Un mūsu skatījumā tam nav pamatojuma, jo mēs salīdzinājām studiju saturu un teorētisko un praktisko apmācību sadalījumu un konstatējām, ka tas neatšķiras,” sacīja Vārava.

    Norāda uz problēmām izglītības sistēmā

    Revīzijā konstatēts, ka Latvijā veselības nozarē ir divreiz vairāk reglamentēto profesiju nekā Lietuvā un Igaunijā, savukārt specialitāšu, apakšspecialitāšu un papildspecialitāšu ir apmēram 1,5 reizes vairāk.

    "Valstī joprojām netiek īstenota koordinēta un nozares vajadzībām atbilstoša pamatstudiju vietu plānošana, jo augstskolas, kas sagatavo ārstus, atrodas divu resoru – izglītības un veselības – padotībā, savukārt rezidentu studiju vietu plānošana ir Veselības ministrijas pārziņā. Līdz ar to netiek novērsta situācija, ka valsts budžeta finansēto veselības aprūpes pamatstudiju absolventu skaits ir lielāks nekā rezidentūras studiju vietu skaits, un nav panākta izglītībai pieejamo ierobežoto valsts budžeta līdzekļu mērķtiecīga izmantošana," norādīts VK ziņojumā.

    Revidenti vērš uzmanību, ka Latvijas jaunie ārsti darba tirgū nonāk vēlāk. Latvijā daudzu ārstu specialitāšu rezidentūras studiju ilgums pārsniedz direktīvā par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu noteikto minimālo ilgumu, kamēr Lietuvā un Igaunijā tas vairākumā gadījumu atbilst minimālajam studiju ilgumam.

    Māsu ienākšanu un mobilitāti darba tirgū apgrūtina sarežģītā medicīnas māsu profesijas iegūšanas un sertifikācijas sistēma.

    Māszinību izglītības sistēma sagatavo dažādu izglītības līmeņu medicīnas māsas, turklāt māsu specializācija ir sadrumstalota. Māsu izglītību VM nākotnē plāno pilnveidot, izveidojot māsas profesijas pamatspecialitāti – vispārējās aprūpes māsa, norāda VK.

    Sertifikācija un resertifikācija – būtiski uzlabojama

    Lai patstāvīgi nodarbotos ar ārstniecību konkrētā specialitātē, ārstniecības personai ir ne tikai jāreģistrējas ārstniecības personu reģistrā, bet ir jāiegūst arī sertifikāts, kas apliecina personas profesionālo sagatavotību.

    Tomēr revidenti norāda, ka pirmreizējas sertifikācijas procedūra ārstniecības personām, kuras vēlas iegūt sertifikātu noteiktā specialitātē uzreiz pēc profesionālās kvalifikācijas iegūšanas, ir formāla un rada nevajadzīgu slogu, jo iegūtā teorētiskā un praktiskā izglītība un pieredze gan izglītības studiju noslēguma pārbaudījuma brīdī, gan sertifikācijas eksāmena brīdī neatšķiras, tomēr jaunajiem speciālistiem ir jākārto divi eksāmeni, norāda VK.

    Ārstniecības personai ik pēc pieciem gadiem ir jāatjauno sertifikāts – jāveic resertifikācija. Tomēr noteiktās resertifikācijas prasības ir formālas,

    tās daļēji vai pat sistemātiski netiek ievērotas, jo ne visas sertifikācijas institūcijas pārbauda ārstniecības personas uzrādīto informāciju par pieredzi specialitātē, ne visām ārstniecības personu specialitātēm ir izstrādāti profesionālās darbības vērtēšanas kritēriji.

    Revidenti vērš uzmanību, ka šobrīd nav iespējams anulēt ārstniecības personas sertifikātu gadījumā, ja ir būtiski pārkāpti profesionālo darbību reglamentējošie normatīvie akti un ētikas normas,

    jo nav izveidota sadarbība un informācijas apmaiņa starp Veselības inspekciju, kas konstatē pārkāpumus, un sertifikācijas institūcijām, kuras ir tiesīgas anulēt piešķirtos sertifikātus.

    Vilcināšanās ar algas celšanu iedragājusi profesijas prestižu

    VK norāda, ka būtisks aspekts ir atalgojums, lai mudinātu jauniešus veidot karjeru veselības aprūpes nozarē un saglabātu esošos cilvēkresursus. Tāpēc VM jau 2009. gadā plānoja būtisku vidējās darba samaksas palielinājumu ārstniecības personām.

    Tomēr tikai 2018. gadā sperti pirmie nozīmīgie soļi darba samaksas palielināšanā. Šāda ilgstoša nevērība ir radījusi ārstniecības personu trūkumu un negatīvi ietekmējusi arī profesijas prestižu.

    Cilvēkresursu attīstības jomas pilnveidošanai VK ir sniegusi Veselības ministrijai 19 ieteikumus veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanā, profesiju un specialitāšu reglamentācijas pārskatīšanā, medicīniskās izglītības pilnveidošanā, sertifikācijas un resertifikācijas organizācijas uzlabošanā, Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra jēgpilnā izmantošanā.

    KONTEKSTS:

    Uz katastrofālo ārstniecības personāla trūkumu uzmanību šopavasar vērsa arī Pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re:Baltica”, analizējot ārstu un īpaši medicīnas māsu trūkumu Latvijā. Centrs atklāja, ka ārstniecības iestādes visā Latvijā izmisīgi meklē jaunos, arī gados jaunos kolēģus, taču veselības aprūpē viņi neienāk.  Trūkst ārstu, bet vēl katastrofālāks ir medmāsu trūkums.

    9 komentāri
    Ēriks Vizulis
    Kādu laiku var nodarboties ar pašārstēšanu. Vismaz diplomēts ārsts. Bet ceru,ka TĀ tomēr nebūs. Novēlu nozarei prātīgu vadītāju,virsdiriģentu un kopkorim sadziedāties!
    Ēriks Vizulis
    Tātad-pašvaldìbām savas rūpes,slimnīcām-jāseko visam iepriekšminētajam,jāapkalpo iedzīvotāji, jāceļ pakalpojumu kvalitāte,jāievēro visi priekšraksti,neatkarīgi no finansējuma apjoma un,pie viena-jāredz,ka sāk trūkt speciālistu,māsu. Jābrauc uz RSU,jālūdz palīdzēt, jāapmeklē jauno speciālistu "vergu tirgu",jādomā,jādomā,jādomā. Un tas ir tad,kad nav konkrēta valsts atbalsta,kaut vai bezprocentu kredīta dzīvokļu iegādei,dierencētas,garantētas,motivējošas darba apmaksas garantēšanai jauno speciālistu ģimenēm perifērijā,reģionu centros,galvaspilsētā. Lāpēc tajā pašā Igaunijā,kurā arī ir problēmas, visi neturās ar zobiem Tallinā. Tā ir valstiski pamatotas nozares attīstības politikas aina un rezultāts. Pie mums-kā lābāk sevi izreklamēt,kā dabūt lielāku kvotu un valsts pasūtījumu,kā iegādāties jaunu tehnoloģiju. Bet viss ir sadrumstaloti Nav kopskata. Nav virsdiriģenta. Kopkoris dzied nebalsīs. Kas ārstēs mūs pašus? Bērni Lundas universitātē? Ar mūsu pensiju-nē. Nu,kādu laiku var
    Ēriks Vizulis
    Gribu gan piebilst,gribu. Kā ārsts ar 27 gadu stāžu, kā izbijis galvenais ārsts. Saprotu,ka brīvā darba tirgū nevar ne piespiest,ne novirzīt jaunos speciālistus, bet motivēt jau var. Kopš pēdējās pašvaldību reformas un veselības aprūpes modeļa optimizācijas 2009. gadā,kas,pēc nepārbaudītas informācijas pamatā bija TP biznesa plāns,veselības aprūpes sistēma tieši savas tuvās,neskaidrās un nepārskatāmās nākotnes vīzijas dēļ ,ir tuvāk kā jelkad proktoloģijas nozarei. Kopš strādāju par ārstu nekad tā īsti neesmu sajutis saiknes Saeima-VM-universitāte-ārstniecības iestāde-pašvaldība eksistenci. Ir bijusi atsevišķu pašvaldību,atsevišķu vadītāju,dažu ierēdņu ieinteresētība vai nevienaldzība īsāku vai garāku projektu realizācijā. Bet,pamatā,katrs vārījies savā katlā,savā sulā. Universitātei-jāražo speciālisti,jāpiesaista ārzemnieki peļņai. Ministrijai-jāseko Kabineta likumu ložmetēja krusai,neredzot finanšu segumu,Saeimai-jācīnās par NATO,ar Krieviju,gejiem un opozīciju,pašvaldībām-ar Saeimu
    Anonīms lietotājs 25083
    Paldies mūsu valdībai,ka tik tālu esam nonākuši! Malači! Tā turpināt!
    Irēna Puķīte
    Kas tur ko brīnīties,ka mediķis,kas ir mācījies un atbild par pacientu dzīvībām,saņem mazāk kā palīgstrādnieks lielveikalā krāmējot plauktā preces? Mediķa darbs netiek pienācīgi materiāli novērtēts,tur ir mīklai atminējums.
    Antra Ozola (Skuja)
    un tad tikai tagad atjēdzāties?
    Jānis Drīksna
    Tad ta milzu jaunatklājums! Reģioni paredzēti izmiršanai un Latvijas darbaspēks Eiropas bagātākām valstīm.Tāds ir kurss kopš iestāšanās ES.
    Zane Līvmane
    Un neizskatās, ka tuvākajā laikā kaut kas mainīsies..
    Anonīms lietotājs 27925
    Nāksies pārtraukt brīvo pārvietošanos pa pasauli un atņemt pilsoņiem personas dokumentus. Arī dot rīkojumu atgriezties vision, kas aiklīduši pasaulē.
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti