Dienas ziņas

ĀCM smagi skāris Skrundas novadu

Dienas ziņas

Noslēdzas sarakstu iesniegšana ārkārtas vēlēšanām

Valsts kontrole pārmet necaurspīdību masku iepirkumos

Valsts kontrole vēršas policijā par aizsargmasku iepirkumu Covid-19 krīzē

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Valsts kontrole (VK) ir vērsusies Valsts policijā par Nacionālā veselības dienesta (NVD) martā veikto aizsardzības līdzekļu iegādi. Valsts kontrole revīzijā vērtēja individuālo aizsardzības līdzekļu - aizsargmasku un respiratoru - iegādes procesu veselības resorā laika posmā no marta sākuma līdz aprīļa sākumam, kad to pārņēma aizsardzības resors. Revidenti secinājuši, ka veselības resora veikto aizsardzības līdzekļu piegāžu procesā ir būtiskas nepilnības.

ĪSUMĀ:

  • VK vētīja masku un respiratoru iepirkumus Covid-19 krīzes sākumā.
  • NVD un NMPD masku un respiratoru iegādēm izlietoja 5,7 miljonus eiro.
  • VK: iepirkumu jaunā kārtība tapa novēloti; katrs rīkojās, kā prata.
  • Līdz pat 27. martam nebija zināms, cik un kāda veida aizsardzības līdzekļi nepieciešami.
  • VK: Veselības resorā tika pieļauta vienpersonisku lēmumu pieņemšana, radot korupcijas risku.
  • VK revīzijā iegūto informāciju nodevusi policijas Ekonomisko noziegumu pārvaldei.
  • VK pozitīvi vērtē NMPD un NVD rīcību, veicot piegādāto preču pārbaudes.
  • Ministrija: Masku piegādes bija apgrūtinātas arī citviet Eiropā; iepirkums ļāva pasargāt mediķus.
  • Toreizējais NVD šefs: Laika trūkuma dēļ par prioritāti noteicām rezultātu, nevis dokumentu gatavošanu.

Valsts kontrole vēršas policijā par aizsargmasku iepirkumu Covid-19 krīzē
00:00 / 03:00
Lejuplādēt

Valsts kontrole paziņojumā medijiem informēja, ka pārbaudē vērtēja individuālo aizsardzības līdzekļu - aizsargmasku un respiratoru - iegādes procesu veselības resorā no marta sākuma līdz aprīlim, kad to pārņēma aizsardzības resors. Veselības ministrijai individuālo aizsardzības līdzekļu iegādēm no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem bija pieejami 11,7 miljoni eiro. No tiem veselības resora iestādes Nacionālais veselības dienests (NVD) un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) aizsargmasku un respiratoru iegādēm izlietoja 5,7 miljonus eiro,  iegādājoties aizsardzības līdzekļus no pieciem piegādātājiem.

Tagad Valsts kontrole pārmet – nav saprotams, kāpēc izvēlēti tieši šie uzņēmumi.

Katrs rīkojas, kā prot

Jau februāra vidū aizsardzības līdzekļu piegāde bija apgrūtināta visā Eiropā. Reaģējot uz to, Latvijas valdība vēl deviņas dienas pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas aizsardzības līdzekļu iegādēs atļāva nepiemērot Publisko iepirkumu likuma nosacījumus, bet vadlīnijas par iepirkumu veikšanu ārkārtējās situācijas laikā Finanšu ministrija un Iepirkumu uzraudzības birojs publiskoja gandrīz divus mēnešus vēlāk. Saskaņā ar Eiropas Komisijas ieteikumiem tika pieļautas arī atkāpes no aizsardzības līdzekļu atbilstības novērtēšanas procedūrām. Arī šajā gadījumā Ministru kabinets (MK) tikai 9. aprīlī noteica jaunu kārtību kvalitātes novērtēšanas procedūru veikšanai.

Revidenti tā arī nerada atbildi uz jautājumu, kādēļ šo procedūru izstrādei bija nepieciešams tik ilgs laiks.

“Pēc revīzijas nākas atzīt, ka mūsu valstī netika savlaicīgi veikti pasākumi, lai  “atviegloto iepirkumu” procedūras būtu caurskatāmas,

kā arī valstiskā līmenī netika izstrādātas vadlīnijas iegāžu veikšanai situācijā, kad netiek piemērots Publisko iepirkumu likums. Līdz ar to sabiedrībā pamatoti raisījās diskusijas par aizsardzības līdzekļu iegāžu procesa atklātības trūkumu, un tas radīja augsni aizdomām par koruptīviem darījumiem. Lai gan šis nebija vienkāršs laiks nevienam no lēmumu pieņēmējiem, jāatzīst, ka vairāki lēmumi nāca stipri par vēlu,” paziņojumā medijiem uzsver valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Lēmumu pamatotībā daudz nezināmo

Pirmais Covid-19 saslimšanas gadījums Latvijā tika konstatēts 2. martā, un jau 3. martā MK piešķīra 1,2 miljonus eiro, lai NMPD varētu iegādāties medicīnas aprīkojumu, individuālos aizsardzības līdzekļus, medikamentus epidemioloģiskās drošības vajadzībām. Daļa no šī finansējuma bija paredzēta arī valsts materiālo rezervju papildināšanai. Tomēr, ņemot vērā kritisko situāciju Eiropā, NMPD izdevās iegādāties tikai 48% no plānotajām aizsargmaskām un 12% no respiratoriem.

NMPD un NVD, veicot individuālo aizsardzības līdzekļu iegādes, prioritāri balstījās uz veselības resora aprēķiniem un vajadzībām. Vienlaikus NVD aizsardzības līdzekļu iegādes veica ar rezervi, lai krājumi būtu pēc iespējas ilgākam laika posmam un daļu no tiem varētu novirzīt arī citu resoru vajadzībām. Līdz pat 27. martam tā arī nebija zināms, cik un kāda veida individuālie aizsardzības līdzekļi vispār ir nepieciešami valstiskā līmenī. 

VK gan norāda, ka veselības resors aizsardzības līdzekļu iegādes veica  apstākļos, kad bija jārīkojas ātri un izlēmīgi, taču ne valstiskā līmenī, ne veselības resora ietvaros nebija definētas prasības iegāžu veikšanai. Līdz ar to tas, kā veikt iegādes atvieglotā kārtībā, bija tikai un vienīgi konkrētās iegādes veicēja kompetencē un atbildībā.

Vērtējot iegāžu procesu NVD, Valsts kontroles revidenti secināja, ka

veselības resorā tika pieļauta vienpersonisku lēmumu pieņemšana, tādējādi radot korupcijas risku.

Lai gan NVD ar tā brīža direktora Edgara Labsvīra mutisku rīkojumu bija izveidota darba grupa, kas nodarbojās ar aizsardzības līdzekļu iegādi, tomēr revidentiem neizdevās iegūt nekādus dokumentus par tās darbību. Turklāt lēmumus par līgumu slēgšanu ar konkrētiem piegādātājiem iestādes direktors pieņēmis vienpersoniski, par saviem lēmumiem informējot krīzes vadībā iesaistītās institūcijas, tā saņemot netiešu atbalstu.

"Publiskas personas mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma prasības neviens nebija atcēlis arī šīs ārkārtējās situācijas laikā. Tas nozīmē, ka iestādes vadītājam ir jāsniedz pārliecība, ka ir izvēlēts valstij izdevīgākais piedāvājums. Tas nozīmē, ka, pirmkārt, lēmumu pieņemšanā aspektiem ir jābūt dokumentētiem, lai būtu iespējams gūt pārliecību," žurnālistiem sacīja Valsts kontroles padomes locekle Inga Vārava.

Arī attiecībā uz NVD izvirzīto piegādātāju atlases kritēriju ievērošanu piecu konkrēto piegādātāju atlasei Valsts kontrolei neizdevās iegūt dokumentārus pierādījumus, lai gan kritēriji piegādātājiem tika izvirzīti. Tie bija šādi: piegāžu ātrums, preču atbilstība, pēcapmaksas iespēja, finansiālais stāvoklis, kvalitātes atbilstība un ekonomiski izdevīgākā cena. Valsts kontrole uzsver, ka visa procesa laikā lēmumu pieņēmēju darbības un lēmumi netika dokumentēti pat ne minimālā apjomā –

vienošanās ar piegādātājiem notika mutiski, telefoniski, izmantojot lietotni "WhatsApp" un tamlīdzīgi.

Tādēļ lēmumu pieņemšana nav izsekojama un ar audita metodēm nav novērtējama. Iespējamas koruptīvas darbības būtu identificējamas ar operatīvām metodēm.

Visu revīzijā iegūto informāciju Valsts kontrole ir nodevusi Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei, kura jau 11. maijā uzsākusi resorisko pārbaudi, tostarp lai meklētu atbildes uz jautājumu – vai nepastāv slepenas vienošanās piegādātāju izvēlē.

Iegāžu procesa laikā NVD tā arī nepubliskoja informāciju par visiem saņemtajiem piedāvājumiem, bet gan tikai par 65 piegādātājiem ar norādi, ka saraksts tiks papildināts. Tādējādi tika ierobežotas nozares iespējas sekot līdzi un uzraudzīt iegāžu procesu, kas varētu mazināt korupcijas riskus un kliedēt sabiedrības bažas.

Vienlaikus Valsts kontrole pozitīvi vērtē NMPD un NVD rīcību situācijā, kad individuālo aizsarglīdzekļu deficīta apstākļos, parādoties informācijai par viltojumiem, veselības resora dienesti pēc savas iniciatīvas organizēja paraugu kvalitātes testēšanu, piesaistot gan augstskolas, gan slimnīcu laboratorijas, gan Patērētāju tiesību aizsardzības centru un Veselības inspekciju. Tiesa gan, pārbaudes netika veiktas visām piegādāto preču partijām.

VK ieteikumi

Viens no neatliekami risināmiem jautājumiem, kam pēc ārkārtējās situācijas būtu jābūt valdības dienas kārtībā, ir Valsts civilās aizsardzības plāns, bez kura Latvija dzīvojusi jau trīs gadus, norāda VK. Arī Valsts katastrofu medicīnas plāns, kas NMPD jāaktualizē ik gadu, šobrīd kavējas Veselības ministrijā. 

Savukārt finansējums materiālo rezervju atjaunošanai pēdējo reizi piešķirts 2018. gadā, bet jaunā valsts materiālo rezervju nomenklatūra, kas bija jāapstiprina līdz šī gada 1. aprīlim, joprojām nav izstrādāta. Vecā vairs nav spēkā, līdz ar to Latvijai šobrīd nav arī šāda – ļoti nozīmīga dokumenta.

Ministrija: Iepirkums ļāva pasargāt mediķus

Komentējot VK secināto, Veselības ministrija paziņojumā medijiem norāda, ka, sākot ar februāri, kad sāka pieaugt saslimstība ar Covid-19, masku, respiratoru iegāde kļuva apgrūtināta. Visi piegādātāji, ar kuriem bija noslēgti līgumi ar NMPD un slimnīcām, nevarēja nodrošināt līgumos paredzētās piegādes. Jau no 17. marta līdz 2. aprīlim NVD varēja nodrošināt nepieciešamos individuālos aizsardzības līdzekļus, nepiemērojot Publisko iepirkumu likumu. Turklāt arī abi Eiropas Komisijas izsludinātie kopējie iepirkumi visu dalībvalstu apgādei ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem beidzās bez rezultāta. Pēc minētā datuma centralizētos iepirkumus visu valsts institūciju vajadzībām sāka veikt Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs.

Ministrija norāda, ka NVD mājaslapā ir pieejami šī laika posmā noslēgtie līgumi un darījumi, ko apstiprina preču pavadzīmes, par medicīnas preču, ierīču iegādi un piegādi, kā arī informācija par to izlietojumu.

NVD iepirkums, kas, veikts ārkārtējos apstākļos, ļāva nodrošināt ārstniecības iestādes ar nepieciešamajiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem un tiešā veidā pasargāt ārstus, māsas un citas ārstniecības personas viņu darbā, piebilst VM.

Par iepirkumiem atbildīgais Nacionālā veselības dienesta vadītājs Edgars Labsvīrs amatu atstāja 1. jūnijā. Viņš toreiz norādīja, ka dienestu vēlējies pamest jau sen, taču starp iemesliem minēja arī daudzos žurnālistu jautājumus par masku iepirkumiem.

Labsvīrs tagad atzina, ka kritika par procedūru neesot pārsteigums. Tomēr Labsvīrs uzskata, ka rīkojies brīdim atbilstīgi: "Ņemot vērā, cik ļoti mums pietrūka laika, mēs par prioritāti noteicām tieši rezultātu, nevis dokumentu gatavošanu. [..] Kategoriski noraidu jebkādas aizdomas par negodprātīgu rīcību.

Tas viss tika pakārtots ļoti konkrētam mērķim - apgādāt iespējami ātri slimnīcas un citas iestādes ar aizsarglīdzekļiem."

Labsvīrs atklāja, ka jau maija beigās policijai un citām iestādēm sniedzis savu skaidrojumu un informāciju par iepirkumiem.


 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti