Valsts kontrole un tiesībsargs bažījās par valdības vienaldzību un nievājošo attieksmi

Valsts vadības nievājošā attieksme pret Valsts kontroles darbu un neieklausīšanās tiesībsarga rekomendācijās rada bažas, vai tautas priekšstāvji strādā sabiedrības labā.

Kopīgā paziņojumā abas institūcijas norāda, ka sniedz rekomendācijas, lai valdība varētu stiprināt demokrātiju un tiesiskumu, ka arī pārstāv sabiedrību un runā skaļi, pat ja valdībai tas nav tīkami.

Valsts kontrole raugās, lai valsts iedzīvotāju samaksātie nodokļi tiktu tērēti tiesiski un saimnieciski, jēgpilniem un valsts iedzīvotāju labklājību veicinošiem pasākumiem. Savukārt tiesībsargs palīdz iedzīvotājiem aizstāvēt savas cilvēktiesības situācijās, kad valdības par to tīši vai netīši aizmirst. 

"Nav pieļaujams, ka kāds vēlas norādīt, kurus savas darbības principus mums vajadzētu ignorēt,

jo tie kādam varbūt nešķiet gluži tīkami vai var atklāt nepatīkamus faktus," rakstīts paziņojumā.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa un tiesībsargs Juris Jansons uzskata, ka, lai neatkarīgās institūcijas varētu efektīvi pildīt tām uzticētās funkcijas, likumdevējs un izpildvara nedrīkst nepamatoti ietekmēt šo institūciju darbību vai izdarīt uz tām politisku spiedienu.

"Mēs nevaram klusēt, ja izskan retorika, kas sašūpo neatkarīgo iestāžu neatkarību un pārkāpj "sarkanās līnijas",

apšaubot ne tikai neatkarīgu iestāžu profesionālo viedokli, bet arī to likumā noteikto mandātu," uzsvērts paziņojumā.

Valsts kontrolē norāda, ka revīzijas vienmēr tiek veiktas atbilstoši likumam, starptautiskiem revīziju standartiem un vienotai metodikai, un nevar būt tā, ka gadījumā, ja Valsts kontroles lietderības revīzijas ziņojumu rezultāts patīk, valdība ir gatava "rīkoties ar visu bardzību", savukārt, ja nepatīk - tad tas ir "tikai viedoklis" un pastāv virkne citu, labāku viedokļu, saskaņā ar kuriem drīkst droši "saimniekot" tālāk. 

Institūcijā uzskata - nav arī pieļaujams, ka valsts un pašvaldību institūcijas pilda tikai tās tiesību normas, kas tām šķiet patīkamas un pieņemamas.

 "Daudzie gadījumi, kad iestādes, kurās Valsts kontrole atklājusi amatpersonu pārkāpumus, kas nodarījuši zaudējumus valstij vai pašvaldībai, novilcina pārbaudes, pieņem bezzobainus lēmumus un zaudējumu atlīdzināšanu naudā vispār nepieprasa, liecina par divējādu attieksmi. Un vai mēģinājumi dziļās deputātu atvilktnēs un mūžīgās vietvaru interešu lobija darba grupās norakt iespēju izniekoto sabiedrības naudu atgūt ar Valsts kontroles palīdzību

neliecina par "roka-roku-mazgā" domāšanu? Ja ne par to, tad par ko gan?" pausts kopējā paziņojumā.

Tāpat norādīts, ka ne mazāk svarīga par racionālu budžeta naudas izlietojuma kontroli ir iedzīvotāju tiesību un interešu aizsardzība. Iedzīvotāji likumdevēja personā šo uzdevumu ir uzticējuši tiesībsargam, kurš nespēj pildīt savu funkciju, ja viņa rekomendācijas netiek ņemtas vērā.

"Rekomendāciju ignorēšana no valsts institūciju un vietvaru puses, kas reizēm robežojas ar tiesisko nihilismu, meklējot simt un vienu pretargumentu, kāpēc kaut ko nemainīt vai nedarīt, liecina par šādu valsts varas attieksmi pret saviem iedzīvotājiem. Tas, ar kādu rūpību, uzmanību un cieņu valsts institūcijas attiecas pret kontrolējošo iestāžu viedokļiem un rekomendācijām,

ir īstenā mēraukla, cik patiesi tautas priekšstāvis vai valsts ierēdnis vēlas īstenot savus uzdevumus iedzīvotāju interesēs, vai tomēr viņu vada kādi citi apsvērumi," uzsver Tiesībsarga birojs un Valsts kontrole. 

Tiesībsargs vairākkārt uzsvēris neatkarīgo institūciju nozīmi valsts pārvaldē un sabiedrības interešu aizstāvībā un aicinājis parlamentu ietvert arī tiesībsarga institūciju Latvijas Republikas pamatlikumā, kas dotu tam papildu aizsardzību un parādītu uzticēšanos.

Institūcijai tādējādi radies jautājums, vai valsts vara ir izdarījusi visu iespējamo un apliecinājusi paļaušanos un uzticēšanos neatkarīgai tiesībsarga institūcijai, ja tā joprojām nav nostiprināta Satversmē. 

Satversmē skaidri definēts tiesībsarga institūcijas statuss veicinātu sabiedrības uzticību un lojalitāti valstij,

mazinot plaisu starp sabiedrību un valsts varu un līdz ar to nostiprinot demokrātisko valsts iekārtu. 

KONTEKSTS:

Premjerministrs Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība) Valsts kontroles darbu salīdzinājis ar "uzlidojumiem". Iestāde bija atklājusi, ka Iekšlietu ministrijā nauda izlietota nesaimnieciski - par astoņu ugunsdzēsēju depo būvniecībai un viena rekonstrukcijai  piešķirtajiem vairāk nekā 11 miljoniem eiro uzcelti vien četri depo, bet ugunsdzēsēju depo Ķeipenē reģistrēts un bez maksas darbojas mednieku klubs.

Premjers gan vēlāk bija atvainojies par savu leksiku, bet Tiesībsarga birojā portālam LSM.lv norāda, ka valdības vadītājam vajadzētu rūpīgāk izvērtēt, kā runāt - šādi izteikumi rada neticību un liek apšaubīt iestādes darbu.

Tajā pašā laikā Saeimā joprojām nevirza balsošanai likuma grozījumus, lai paplašinātu iestādes pilnvaras piedzīt no atbildīgajām amatpersonām nelikumīgi iztērēto valsts naudu. Tādējādi likumprojekts Saeimā ir jau divarpus gadus. Arī par Tiesībsarga biroja iekļaušanu Satversmē tiek runāts vairākus gadus, bet dzirdīgas ausis priekšlikums nav atradis.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti