Valsts kontrole: Stradiņa slimnīcas atlīdzības sistēma nav taisnīga

Valsts kontrole veikusi revīziju "Vai ārstniecības personu atalgojums ir pieaudzis? Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca" atlīdzības sistēmas izvērtējums".

Revidenti secināja, ka mediķu atlīdzības nosacījumi vismaz šajā slimnīcā nav bijuši ne taisnīgi, ne saprotami un izsekojami, savukārt 2018.-2019.gadā piešķirtais papildu finansējums ir vēl vairāk palielinājis iepriekš pastāvošās būtiskās atšķirības starp darba samaksas zemāko un augstāko robežu.

Revidenti norāda, ka revīzijā atklātais ļauj secināt, ka Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas atlīdzības sistēma nav taisnīga, tās darba samaksas noteikšanas principi nav saprotami un caurskatāmi.

Kā argumentu Valsts kontrole min to, ka pie amata aprakstos noteiktiem vienādiem pienākumiem pastāv būtiskas darba samaksas atšķirības, mēneša vidējai darba samaksai atšķiroties līdz pat trim reizēm.

"Pēc atalgojuma palielināšanas 2018. un 2019. gadā iepriekš pastāvošās būtiskās atšķirības darba samaksā ir vēl vairāk palielinājušās, tādējādi neveicinot ārstu algu izlīdzināšanu nozarē," secinājuši revidenti.

Tāpat Valsts kontrole norāda, ka kopējo darba samaksas apjomu augstākajam medicīniskajam personālam būtiski ietekmē nevis pamatalga, kuras īpatsvars veido 23-80% no kopējās darba samaksas, bet gan piemaksas un citi atlīdzības elementi, kuru sadales mehānisms ir neizsekojams.

Revidenti norāda arī, ka mainīgās darba samaksas veidošanās principi nav vienoti, bet gan katrai struktūrvienībai atšķirīgi, tāpēc tās diapazons ir robežās no 0,4% līdz 70% darbinieku kopējā darba samaksā.

Tāpat darba un darba samaksas organizācija slimnīcā atšķiras ne tikai starp struktūrvienībām, bet arī vienas struktūrvienības ietvaros.

"Veselības ministrijas īstenotā veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanas kārtība apgrūtina slimnīcas darbu, jo finansējuma apjoms ilgtermiņā nav prognozējams, tāpēc slimnīca savlaicīgi nevar plānot darbinieku noslodzi un veidot stabilu atalgojuma politiku," uzsver revidenti.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa pauda, ka revīzijas mērķis bija arī pārbaudīt, vai ārstniecības personu atalgojums palielinās, pieaugot valsts budžeta finansējuma apjomam, un vai prioritāri tiek palielinātas zemākās algas, kā to iecerējusi Veselības ministrija.

"Revīzijā secināts, ka visās pārbaudītajās slimnīcās ārstniecības personu atalgojums ir pieaudzis un izlasē iekļauto ārstu, māsu un māsu palīgu algu pamatlikmes pārsniedz valstī noteiktās zemākās mēnešalgu likmes. Tomēr dažādu līmeņu slimnīcās atšķirības darba organizācijā un darba samaksas sistēmā ir tik būtiskas, ka, neveicot detalizētas pārbaudes par atalgojuma struktūru, nav iespējams pārliecināties, vai piešķirtais papildu finansējums prioritāri ir novirzīts zemāko algu izlīdzināšanai un vai ir ievērots Nacionālā veselības dienesta ierobežojums algas palielināšanai, ja tā pārsniedz 4012 eiro par slodzi," atzina Krūmiņa.

Valsts kontroliere uzsvēra, ka šie secinājumi nekādā ziņā nav attiecināmi uz mediķu darbu, kuri godprātīgi un profesionāli pilda savu pienākumu gan Covid-19 pacientu ārstēšanā, gan citu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā.

"Mēs apzināmies, ka revīzijas ziņojuma publiskošana tieši šobrīd, mums visiem grūtajā laikā, kad vairums mediķu strādā pāri spēkiem, varētu, lai arī netieši, tomēr radīt pāridarījuma sajūtu arī viņiem. Taču vienlaikus mēs apzināmies savu atbildību sabiedrības priekšā. Šī atbildība iekļauj likumā noteikto Valsts kontroles pienākumu sniegt sabiedrībai Valsts kontroles rīcībā esošo informāciju - publiskot revīziju rezultātus nekavējoties, līdzko fakti ir pārbaudīti, pierādīti un atklāti revīzijas ziņojumā," uzsvēra Krūmiņa.

Vienlaikus valsts kontroliere aicina politiķus būt godprātīgiem un rīkoties ētiski - neizmantot Valsts kontroles ziņojumu savu politisko ambīciju īstenošanai vai savstarpējo rēķinu kārtošanai brīdī, kad nozare ir novājināta.

"Veselības ministrija ir izstrādājusi un šobrīd aprobē jaunu ārstniecības personu atlīdzības modeli. Revīzijā nav vērtēts, kā šī modeļa ieviešana ietekmēs darba samaksu nozarē. Tomēr, Valsts kontroles ieskatā, ir atbalstāmi Veselības ministrijas centieni ieviest vienotus ārstniecības personu darba organizācijas principus, lai garantētu ārstniecības personām taisnīgu un ieguldītajam darbam atbilstošu atalgojumu," pauda Krūmiņa.

Viņa pauda cerību, ka revīzijas ziņojums būs noderīgs Stradiņa slimnīcas vadībai, uzlabojot atlīdzības sistēmu slimnīcā, Veselības ministrijai, plānojot un veicot ilgtspējīgas reformas ārstniecības personu atalgojuma sistēmā, un arī Saeimai, lemjot par stabilu un saprātīgu finansējuma piešķiršanu šīs reformas īstenošanai.

Pamatojoties uz atbilstības revīzijā izdarītajiem secinājumiem, slimnīcai ir sniegti pieci ieteikumi ārstniecības personu darba un darba samaksas organizācijas sakārtošanai un uzlabošanai, aicinot slimnīcu izvērtēt darbinieku darba samaksas stundas vidējo vērtību, nosakot samērīgus kopējās darba samaksas augstākos un zemākos intervālus, pārskatīt mainīgās atalgojuma daļas veidošanās pamatprincipus un veikt pasākumus mainīgās atalgojuma daļas īpatsvara mazināšanai kopējā darba samaksā, kā arī pārskatīt un noteikt pienākumu apjomu, kas darbiniekam jāveic pamatdarba laikā slodzes ietvaros.

Tikmēr slimnīca paziņojumā medijiem norādīja, ka atlīdzības sistēmas uzlabošana ir viens no galvenajiem slimnīcas uzdevumiem.

"Vienlaikus atzīstam, ka ieteikumu ieviešanas iespējas tiks izvērtētas, ņemot vērā slimnīcas finansiālās iespējas, kā arī paralēli notikušās Veselības ministrijas veiktā atalgojuma modeļa testēšanas rezultātus.

Ārsta, māsas, vecmātes, laboratorijas un citu speciālistu atlīdzības noteikšanas pamātā slimnīca ir likusi mērķi nodrošināt vienlīdzīgu samaksu par vienlīdzīgu darba ieguldījumu pacientu labā, slimnīcas izmaksu efektivitāti - balansējot slimnīcas ieņēmumus ar izdevumiem un nodrošināt slimnīcas konkurētspēju darba tirgū un darbinieku atlīdzības salīdzināmību ar atlīdzību līdzīgās nozarēs un amatiem darba tirgū," norādīja slimnīcā.

Slimnīcā 2017. gadā ir uzsākts darbs pie jaunas atlīdzības sistēmas izveides, kā arī veikta virkne pasākumu darba samaksas organizācijas uzlabošanai un sadrumstalotības mazināšanai, kas varētu palīdzēt noturēt jau esošos darbiniekus, kā arī piesaistīt jaunus, aizpildot vismaz daļu no brīvajām vakancēm un tādejādi nodrošinot pacientu vajadzības ārstniecībā. Šobrīd ap 65 māsu un 70 ārstu brīvas vakances, skaidroja Stradiņa slimnīcā.

"Mēs, protams, piekrītam, ka darba samaksas sistēmai jābūt taisnīgākai, labākai, vienlīdzīgākai, un arī mēs uz to virzāmies. Mums nav citu mērķu. Šeit ir tikai jautājums par to, kas ir taisnīgums.

Un par to var diskutēt, vai taisnīgums ir tas, ka visiem maksā vienādi, vai taisnīgums ir tas, ka maksā proporcionāli nostrādātajam darba apjomam, sarežģītībai. Un tad, protams, darba samaksa var būt atšķirīga.

Valsts kontrole uzskata, ka mēs nenodrošinām vienlīdzīgas iespējas visiem darīt vienlīdzīgu darba apjomu – visiem pieņemt ambulatori, operēt, veikt pedagoģisko un zinātnisko darbu. Bet ne visi uz to ir spējīgi. Protams, mēs tā gribētu un uz to mēs tieksimies. Bet nezinu, vai mums pilnībā šo ideālo mērķi izdosies sasniegt," sacīja slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš.

Sākot ar 2021. gada 1. janvāri slimnīca plāno uzsākt pakāpenisku jauna atalgojumu modeļa ieviešanu, saskaņā ar Veselības ministrijas informatīvajā ziņojumā "Par jaunas ārstniecības personu darba samaksas kārtības izstrādāšanu" ietvertajām vadlīnijām. Tās paredz noteikt pilna laika darba ekvivalentu visiem ārstniecības amatiem (nosakot veicamo pienākumu veidus un noteiktu darba apjomu, kas tiek paveikts pilnas slodzes ietvaros), novērtēt ārstniecības amatus un noteikt dažādas amatu līmeņu kategorijas, kā arī noteikt konkrētas fiksētās un mainīgās atalgojuma daļas proporcijas.

Vienlaikus slimnīcā atzīst arī, ka šobrīd īstenotā veselības pakalpojumu finansēšanas prakse apgrūtina slimnīcas darbu, jo finansējuma apjoms bieži nav prognozējams pat viena gada ietvaros, tāpēc ir apgrūtināti savlaicīgi plānot darbinieku noslodzi un veidot stabilu atalgojuma politiku.