Pusdiena

Pusdiena 12.10.2018

Pusdiena

No 12. līdz 14. oktobrim Latvijā turpinās industriālā mantojuma dienas

Valsts kontrole: Pedagogu algu sistēmai jātop vienkāršākai, saprotamākai un caurskatāmākai

Valsts kontrole: Skolotāju atalgojuma sistēma - neskaidra un nesaprotama

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Lai novērstu lieku birokrātismu pašvaldību izglītības iestāžu skolotāju darba uzskaitē un apmaksā, mazinātu augstos pārkāpumu riskus un padarītu sistēmu vienkāršāk uzturamu, valstī nepieciešami skaidrāki pedagogu darba samaksas noteikumi, secināja Valsts kontrole. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) gan daļu pārmetumu noliedz.

ĪSUMĀ:

  • Valsts kontrole revidēja skolotāju darba samaksas sistēmu.
  • Skolotāju algu sistēma – neskaidra, nesaprotama, necaurskatāma.
  • Tas rada risku, ka nodokļu maksātāju naudu izlietos neatbilstošai.
  • Darba algas likmes mēdz noteikt pēc skolas vadības subjektīviem ieskatiem.
  • Skolotāju algas aprēķinos mudina pāriet uz 40 stundu darba nedēļu.
  • Mācību gada pirmā alga zināma tikai mēnesi pēc mācību sākuma.
  • IZM uzskata, ka revīzijā izvēlētās skolas nedod visaptverošu skatu par kopējo sistēmu.
  • Ministrija arī sola daudzos Valsts kontroles ieteikumus ņemt vērā.

Valsts kontrole revīziju par valsts mērķdotācijas pedagogu atalgojumam vadības sistēmas efektivitāti veica 10 pašvaldībās un kopumā 32 izglītības iestādēs.

Mērķis revīzijai bija viens – noskaidrot, vai skolas un pašvaldības, valsts piešķirot naudu izlieto atbilstoši. „32 skolas apskatījām, pilnīgi neviena skola nav ievērojusi to regulējumu, kas ir paredzēts. Ir labāki piemēri, ir sliktāki, bet tā, ka mēs varam uz sirds roku likt un teikt, ka šīs skola ir no A līdz Z izpildījusi, tādu gadījumu nebija,” atklāj Valsts kontroles pašvaldību revīziju departamenta direktors Edgars Korčagins.

Uzlabojumi visos līmeņos

IZM ilgākā laika posmā mēģinājusi izveidot uz skolotāju personīgo ieguldījumu un darba intensitāti balstītu samaksas sistēmu, tomēr paveiktais nav pietiekams, secināts revīzijā. Kaut arī ir izstrādāts pedagogu darba samaksas normatīvais regulējums, izveidots programmrīks nozares organizēšanai un precīzas statistikas iegūšanai, ir izveidota un tiek pastāvīgi pilnveidota kontroles sistēma, Valsts kontrole uzskata, ka sistēmā nepieciešami būtiski pilnveidojumi un uzlabojumi gan valsts, gan pašvaldību, gan to pārziņā esošo skolu līmenī.

“Valsts mērķdotācija pedagogu atalgojumam ir vairāk nekā 320 miljoni eiro. Šis jautājums skar arī ievērojamu nozarē nodarbināto skaitu – ap 28 tūkstošiem pedagogu.

Neskaidra, nesaprotama, necaurskatāma atlīdzības sistēma rada ne tikai augstu risku,

ka nodokļu maksātāju nauda netiks izlietota atbilstoši normatīvo aktu prasībām, tā vienlaikus negatīvi ietekmē arī pedagoga profesijas prestižu. Valsts, kas domā par savu nākotni, to nevar atļauties,” uzskata valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Darba samaksas noteikšana – neskaidra

Pašreizējās skolotāju atalgojumam paredzētās valsts budžeta mērķdotācijas vadības sistēmas nepilnības pedagogiem rada neskaidrību par slodžu sadali, algu apmēra noteikšanas principiem un kārtību. Revīzijā konstatēts, ka

gandrīz visās revīzijā pārbaudītajās skolās darba algas likmes tiek noteiktas pēc skolas vadības subjektīviem ieskatiem,

jo mazāk nekā pusei revidēto skolu ir izstrādāta darba samaksas noteikšanas kārtība un aprakstīta paaugstinātas darba algas likmes noteikšana. Netiek arī definēti skolotāju pienākumi un darba novērtēšanas kritēriji.

Tikai 12 no 32 revidētajām skolām ir darba samaksas noteikšanas kārtība. „Tikai piecās skolās no 32 ir noteikts, kādos gadījumos ir paaugstināta pedagogu darba samaksas likme minimālā. Ja šie kritēriji nav noreglementēti, tas jau nenozīmē, ka tie netiek piemēroti. Mēs redzam, ka tiek piemērots, darba samaksa tiek maksāta, jautājums tikai, ja nav regulējumu, tas rada bažas par kaut kādu subjektīvismu,” skaidro Korčagins.

Valsts kontrole atzīst, ka vispārējās izglītības pedagogu darbā robežas starp trim darba samaksas elementiem – samaksu par slodzi, piemaksām, prēmijām un naudas balvām – ir kļuvušas ļoti neskaidras vai dažkārt pat pazudušas. Līdz ar to nav skaidrs, kas tiek maksāts par pamata darba pienākumu veikšanu, kas – par papildu pienākumiem vai darbu īpašos apstākļos un kas tiek maksāts par īpaši labi padarītu darbu un augstvērtīgiem darba rezultātiem.

Piemaksas bieži tiek noteiktas par tādu pienākumu veikšanu, kas jau ietilpst skolotāju amata aprakstā.

Prēmijas skolotājiem tiek maksātas, maksimāli izmantojot pieejamo finansējumu.

Apskatītajās 32 skolām prēmijas vai naudas balvas teju 80 tūkstošu apmērā piešķirtas bez personīgā ieguldījuma vērtējuma vai ar formālu vērtējumu. „Bija gadījumi, kad šie kritēriji bija noteikti, bet netiek ievēroti. Vai drīzāk sakot, ir gadījumi, kad ir ievēroti un ir, kad netiek. Redzējām tādus piemērus, kad mācību gada sākumā izmaksā skolotājiem prēmijas, skola smuki iziet cauri visiem šiem kritērijiem, izvērtē un izmaksā prēmijas. Savukārt pienāk svētku diena, 18.novembris, izmaksā prēmijas – kritērijus, ai, šoreiz nē,” pastāstīja Valsts kontroles pārstāvis.

Mudina pāriet uz 40 stundu darba nedēļu

Valsts kontrole ir ieteikusi IZM izvērtēt iespēju vispārējās izglītības iestāžu pedagogiem noteikt normālo jeb 40 darba stundu slodzi nedēļā, atsakoties no līdzšinējās 30 stundu slodzes. Vienlaikus tās ietvaros skaidri jānosaka pienākumi, kas jāveic skolotājam, pildot pedagoģisko darbu. Tāpat nepieciešams nodalīt pārējo – nepedagoģiskā – darba apjomu, kas būtu papildu darbs par atbilstošu piemaksu un padarītu sistēmu saprotamu.

Revīzijā konstatēts, ka 60% pedagogu strādā vairāk par 30 stundām nedēļā. Tas nozīmē, ka skolās tiek radīts ievērojams dokumentu daudzums – nolikumi, rīkojumi un citi, lai noteiktu pedagogam papildus slodzei darāmos darbus un atbilstoši arī samaksu par laiku, kas pārsniedz 30 darba stundas nedēļā, lai tā sasniegtu normālo nedēļas darba laiku  – 40 stundas.

Skolās esot nepieciešams arī veikt detalizētu visu pedagogu darba stundu uzskaiti, turklāt tā, lai uzskaite uzrādītu gan iepriekš plānotās darba stundas, gan kopumā visas pedagoga nostrādātās stundas.

Pašreizējā prakse liecina par nepilnīgu stundu uzskaiti vai gluži pretēji – par stundu uzskaiti dubultā apmērā.

"Dēļ tā, ka šī grāmatvedība ir tik sarežģīta, mēs redzējām, ka daudz kur stundas netiek pilnībā uzskaitītas. Kaut kur tās tiek uzskaitītas dubultā. Galarezultāts ir tāds, ka daudziem skolotājiem varētu nebūt skaidrs, kā veidojas viņu darba samaksa," atzina Korčagins.

Mācību gada pirmā alga – ikgadējs pārsteigums

Skolotāju darba samaksas sistēmas nepilnību dēļ pašvaldību izglītības iestāžu pedagogi tikai aptuveni mēnesi pēc mācību gada sākuma saņem skaidru informāciju par gaidāmo darba samaksu konkrētajā mācību gadā. Uz šo trūkumu, kas rada nevienlīdzīgus apstākļus salīdzinājumā ar citiem darba ņēmējiem un ietekmē skolu spēju izpildīt normatīvo aktu prasības skolotāju darba samaksas noteikšanā un aprēķināšanā, revidentiem norādījuši ne tikai paši skolotāji, bet arī skolu vadība un pašvaldību atbildīgie darbinieki.

Valsts kontrole uzskata, ka aprēķini par skolām piešķiramās naudas daudzumu, kas ik gadu tiek veikti, pamatojoties uz skolēnu skaitu skolās 1.septembrī, nevar būt attaisnojums pedagogu turēšanai neziņā par gaidāmo atalgojumu.

Vienlaikus Valsts kontrole revīzijā konstatējusi arī pozitīvus piemērus, kas liecina, ka ir iespējams laicīgi informēt pedagogus par paredzamo slodzi un samaksu nākamajā mācību gadā vēl pirms informācijas par mērķdotāciju apmēru saņemšanas no ministrijas. Piemēram, Krustpils pamatskolā jau jūnijā starp izglītības iestādi un pedagogu tiek slēgta vienošanās pie darba līguma, kurā norāda paredzamo slodzi nākamajā mācību gadā. Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolā pedagogiem pirms vasaras atvaļinājuma izsniedz pārskatu, kurā ir uzrādītas plānotās mācību stundas, stundas citu pienākumu veikšanai, kā arī darba algas likme un piemaksu apmērs.

Tāpat labs piemērs par darba samaksu, kur skaidri norādīja, kāpēc un par ko, ir Salas vidusskola. Arī piemaksas par papildu darbu nereti ir bijušās par to, kam jābūt pamatpienākumos.

Ministrija: Nevar vispārināt

Savukārt IZM norādīja, ka revīzijai izvēlētā skolu un pašvaldību izlase nav visaptveroša un neļauj vispārināt revīzijā secināto par kopējo pedagogu darba samaksas organizēšanu Latvijā, jo revīzija veikta tikai 10 no 119 pašvaldībām. Ministrijas ieskatā, pašvaldības, kuras tika izvēlētas kā revidējamās vienības, ir mazas ar salīdzinoši nelielu audzēkņu skaitu, ar vienveidīgu izglītības iestāžu tīklu.

Ministrija uzskata, ka, piemēram, Rīgas skolās samaksas kārtība ir skaidra, savukārt iekļaut pedagoga slodzē arī papildu darbu, ne tikai kontaktstundas, nebūtu pareizi.

"Mēs arī ļāvām skolām pašām izvērtēt, kurš skolotājs dara vairāk, kurš mazāk, kuram ir vairāk kontaktstundas un atbilstoši vairāk tiek apmaksāti papildu pienākumi – tā ir skolas kompetence," saka IZM Izglītības departamenta direktora vietniece Līga Buceniece.

Tomēr ministrijas pārstāve Līga Buceniece atzina, ka arī viņiem

pārsteigums bijis bez vērtējuma vai formāli piešķirtais prēmiju apmērs.

“Prēmiju izmaksai jābūt atsevišķai kārtībai, kur nevarētu būt tik milzīgas summas izmaksātas mazām skolām prēmijās, nesamaksājot skolotājām par to darbu, ko viņš dara ikdienā. Skatoties šo ziņojumu, mēs domājām – lai redzētu un izglītības iestādēm būtu obligāti VISS jāievada summas, kas tiek izmaksātas prēmijās. Jo mēs patiesībā ministrijā neredzam šīs prēmiju izmaksas,” skaidro Buceniece.

Ministrijā gan skaidro, ka jau šobrīd katrā skolā jābūt konkrētiem piemaksu sadales kritērijiem, bet plānots noteikt, ka turpmāk tie būs jāsaskaņo ar pašvaldību, kurai arī būs jāuzrauga kritēriju ievērošana.

Ministrijā norādīja, ka Valsts kontroles secinājumi palīdzēs pilnveidot kontroles procedūras un sekmēt visu iesaistīto pušu atbildīgu rīcību normatīvo aktu ievērošanā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti