ĪSUMĀ:
- LM nav ieviesusi nevienu VK ieteikumu, lai nodrošinātu aprūpi bāreņiem.
- VK aicina – varbūt šādiem ieteikumiem ir jāpiešķir likuma spēks.
- LM apņēmusies to darīt līdz nākamajam gadam.
- Plānots pastiprināt uzraudzību un vairāk apmācīt atbildīgo institūciju darbiniekus.
- Reforma paredz bērnu tiesību aizsardzības dienestu izveidi esošo bāriņtiesu vietā.
Pirms pusotra gada Valsts kontroles (VK) veiktā revīzijā secināts, ka daudzos gadījumos atbildīgās institūcijas nespēj nodrošināt bez vecāku gādības palikušo bērnu labākās intereses. Piemēram, bāriņtiesas ilgstoši vilcinās pieņemt lēmumus, kad bērnam nav nodrošināta pienācīga aprūpe. No toreiz izstrādātajiem VK ieteikumiem LM līdz šim brīdim nav ieviesusi nevienu.
"Runājot par ieteikumu blokiem – esam ieteikuši Labklājības ministrijai saprast, kā ir īstenojama metodiskās vadības funkcija, lai nodrošinātu pieeju, ka bērna labākās intereses ir ievērotas.
Mēs esam aicinājuši pārskatīt bāriņtiesu un bērnunamu uzraudzības modeli.
Panākt, ka tiek maksimāli izķerti tie gadījumi, kad kāda bērna intereses tiek ilgstoši ignorētas, jo bērns nav iekritis uzraugošo institūciju pārbaužu izlasē vai arī neviens ziņotājs nav uzrakstījis sūdzību," sacīja Krūmiņa.
Valsts kontroliere atzina, ka varbūt šādiem ieteikumiem ir jāpiešķir likuma spēks. Tagad ministrija apņēmusies šīs 22 rekomendācijas ieviest līdz nākamajam gadam. LM pārstāve Jana Feldmane stāstīja, ka nākotnē plānots pastiprināt uzraudzību un vairāk apmācīt atbildīgo institūciju darbiniekus.
"Mums ir jāmāk pamanīt, mums ir jāmāk ātri iesaistīties problēmas risināšanā. Zīmīgi, ka šodien Saeima pieņem grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kur no nākamā gada septembra ar likumu tiks noteikts, ka valstij un pašvaldībām ir jānodrošina bērna agrīna intervence, lai laikus atklātu problēmu. Nevis, bērnam aizejot uz skolu, ir nesapratne, ko darīs ar bērnu un ko ar problēmu," stāstīja Feldmane.
Savukārt tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija) prezentēja ministrijas izstrādāto bāriņtiesu reformas projektu.
Tas paredz 42 bērnu tiesību aizsardzības dienestu izveidi esošo bāriņtiesu vietā pēc nākamajām pašvaldību vēlēšanām.
Pašvaldībām dienesti būs jāizveido pēc vienota valsts standarta. Pirmais solis būtu jāveic līdz šī gada beigām – jādefinē dienestu mērķi un uzdevumi, kā arī jāizstrādā dienestu izveides pirmais posms.
"Tālākie posmi tiek balstīti uz iepriekšējo posmu izvērtējuma, kā arī pakāpeniski – esošo bāriņtiesu funkciju izmaiņām un pašvaldību dienestu attīstību. Un trešais posms ir dienestu attīstības monitorings. Un, balstoties uz šiem rezultātiem, tiek īstenots dienestu attīstības trešais solis," sacīja Bordāns.
Trešo soli paredzēts īstenot no 2022. gada jūlija līdz 2023. gada martam. Speciālisti ceturtdien atzina arī, ka nākotnē jāveicina starpinstitūciju sadarbība, jo šobrīd tās darbojas katra atsevišķi.
