Valsts kontrole saņēmusi vairāk nekā 250 iedzīvotāju ziņojumu par nejēdzīgiem objektiem pašvaldībās

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Divu nedēļu laikā Valsts kontrole saņēmusi vairāk nekā 250 ziņojumu no iedzīvotājiem par nelietderīgām būvēm un citiem objektiem pašvaldībās. Janvāra vidū revīzijas iestāde aicināja iedzīvotājus ziņot par nejēdzīgākajiem objektiem pašvaldībās, piemēram, sporta būvēm, kultūras centriem, rekonstruētiem ceļu posmiem, kuros ieguldītas lielas naudas summas, bet to lietderība un ilgtspēja jau sākotnēji bijusi apšaubāma.

Valsts kontrole divu nedēļu laikā saņēmusi vairāk nekā 250 iedzīvotāju ziņojumu par nejēdzīgiem objektiem pašvaldībās
00:00 / 04:25
Lejuplādēt

Valsts kontrole pērnā gada beigās uzsāka revīziju par pašvaldību īstenotiem projektiem. Atsevišķās pašvaldībās Valsts kontrole jau bijusi, taču precīza pētāmo vietu izvēle vēl priekšā. Saistībā ar nejēdzīgiem pašvaldību īstenotiem projektiem Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins min jau publiski izskanējušus piemērus.

„Ir gana daudz skolu, kas izremontētas, uzbūvētas par gana dārgiem līdzekļiem, kuras šobrīd tiek slēgtas. Mums rodas jautājums, un sabiedrībā rodas jautājums, vai tiešām šādu potenciālu skolu slēgšanu nevarēja iepriekš paredzēt, ņemot vērā gan novada vai kādas konkrētas vietas depopulācijas tendences, migrācijas tendences, vai bija jēga šādu projektu īstenot. Pilnīgi iespējams ir arī daudzi citi [tādi] projekti, bet to mēs ļoti, ļoti labprāt gribam izvērtēt šīs revīzijas laikā,” teicis Korčagins.

Šajā pārbaudē atsevišķi vērtēs dažādus pašvaldību īstenotos infrastruktūras objektus. „Ēkas vai ceļi, ceļu posmi, slimnīcas, muzeji, skolas – jebkas, kas pašvaldībās tiek īstenots,” atzina Korčagins. Viņš stāstīja, ka tiks skatīts, cik projektu īstenošana iepriekš izvērtēta. Vai pēc šādiem objektiem būs pieprasījums ilgākā laika posmā? Vai pašvaldībai nav bijušas svarīgākas prioritātes?

„Un, protams, paskatīties, cik lielā mērā šāda veida dažādu projektu īstenošana uzliek pašvaldībām slogu ilgtermiņā uz pašvaldības budžetu, uz pašvaldības finansēm, jo pašvaldības nereti šos projektus īsteno par aizņemtu naudu, aizņemoties naudu valsts kasē, piemēram. Šie aizņēmumi ir uz vairākiem desmitiem gadu un nereti tas nozīmē to, ka pašvaldība vēl daudzus gadu desmitus pēc šī projekta īstenošanas turpinās atmaksāt aizņemtos līdzekļus, tādējādi ierobežojot savas iespējas finansēt kādas citas tajā brīdī aktuālas iedzīvotāju vajadzības,” pauda Korčagins.

Latvijas Radio raidījumā ''Īstenības izteiksme'', piemēram, Ludzas mērs Edgars Mekšs atzina aplamības projektu realizēšanā. Bija jālikvidē vienā projektā paredzētais jau uzklātais asfalts, lai ierīkotu citā projektā paredzēto kanalizāciju vai ūdensvadu. Novadā top peldbaseins. To būvēs lielākoties par pašvaldības līdzekļiem. Izmaksas sasniegts 2,6 miljonus eiro. Mekšs bija atklāts, - būvējot peldbaseinu, jau tagad zināms, ka tas sevi neatpelnīs un būs slogs pašvaldības budžetam.

„Pašvaldības un arī valsts kopumā brīžos, kad vajag ņemt aizņēmumus, vajag iesaistīties Eiropas Savienības projektos, īpaši varbūt neizvērtē, bet dara to, pat var teikt, intuitīvi, jo mums nav laika ilgi domāt. Mums ir izsludināta programma, termiņi, un ir jāizvēlas. Grūti pateikt, kāda situācija būs nākotnē, bet, ja mēs neizmantosim to iespēju, varbūt tā demogrāfiskā situācija nākotnē uzlabosies, bet mēs būsim palaiduši savu iespēju. Ja mums būtu pieejams finansējums regulāri un tad, kad mums ir vajadzība, mēs spētu ilgāk vērtēt, domāt - varbūt šoreiz atteikties, pavērtēt, kā mainīsies situācija,” teics Mekšs.

Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis norāda, - par projekta lietderīgumu lēmumu pieņem dome. Ne vienmēr izlemts, tikai balstoties uz ekonomisko izdevīgumu, bet arī raugoties uz mazāka iedzīvotāju skaita vajadzībām, uzsver Kaminskis.

„Nekad jau nav viennozīmīgas situācijas. Vieniem objekts liekas nepieciešams, lietderīgs, tiem, kas nav ar šo jomu saistīti, - ne. Vai, piemēram, vienam bērns mācās skolā, tātad izglītībai ir nepieciešams ieguldīt. Otrs, kas vairāk ar sportu nodarbojas, uzskata, ka varbūt sports ir atbalstāms. Bet katrā ziņā, apkopojot šos viedokļus, acīmredzot vēl labāk būs iespējams veikt plānošanu nākotnē," sacījis Kaminskis. Pāris nedēļu laikā valsts kontrole saņēmusi vairāk nekā 250 ziņojumu no iedzīvotājiem par nelietderīgiem objektiem pašvaldībās, atklāj Korčagins.

„Piemēri ir visdažādākie. Informāciju mēs esam saņēmuši gan par dažāda veida ēku būvniecību, skolām, baseiniem, informāciju par tualešu izbūvēm, esam saņēmuši informāciju par ceļu remontiem, par pieminekļu izbūvēm,” teicis Korčagins.

Iedzīvotājus aicina sūtīt piemērus, aizpildot anonīmu aptaujas anketu vai rakstot sociālajos medijos. Revīzijas secinājumus plāno publicēt rudenī. Tikmēr iedzīvotāju sniegtā informācija, ko šajā revīzijā neanalizēs, būs svarīga Valsts kontrolei, plānojot nākamās pārbaudes pašvaldībās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti