Revīzijas iestāde iepriekš ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentam un katram nozares ministram, aicinot noteikt precīzu nepieciešamo tvēruma formulējumu pārbaudēm, kuras valdības ieskatā būtu nepieciešams veikt, lai pārliecinātos par ārkārtas situācijas seku mazināšanai piešķirto līdzekļu korektu izlietojumu.
Patlaban, ņemot vērā Ministru prezidenta ierosinājumu, Valsts kontrole sāk pārbaudes par medicīnisko masku piegādēm. Vēl gan netiek prognozēts, kad varētu būt pieejami pārbaužu rezultāti, bet pēc to iegūšanas Valsts kontrole ar tiem sola iepazīstināt Ministru prezidentu, atbildīgās institūcijas un sabiedrību.
Ministru prezidents ar ierakstu mikroblogošanas vietnē "Twitter" aicināja Valsts kontroli veikt medicīnas aizsarglīdzekļu iepirkumu auditu. Kariņš norādīja, ka mediķu, policistu un citu Covid-19 ierobežošanā iesaistīto ātra apgāde ar individuāliem aizsarglīdzekļiem ir prioritāte.
Vienlaikus premjers atzina, ka ir būtiski kliedēt sabiedrības bažas par to iepirkumiem. "Esmu aicinājis Valsts kontroli steidzami veikt auditu, informēt sabiedrību un ieteikt uzlabojumus," pauda Ministru prezidents.
Šo jautājumu premjers jau esot pārrunājis arī ar veselības ministri Ilzi Viņķeli ("Attītstībai/Par"). Gadījumā, ja Valsts kontrole konstatēs, ka šajos iepirkumos ir kādas neatbilstības, pārkāpumi, tad gan ministrei būs jārīkojas ātri un asi, lai turpmāk nepieļautu negodīgus iepirkumus, izmantojot ārkārtējās situācijas apstākļus, pēc koalīcijas sadarbības sanāksmes žurnālistiem uzsvēra Kariņš.
KONTEKSTS:
Portāls "Delfi" šomēnes rakstīja, ka medicīniskās maskas iedalāmas trijās kategorijās - "Type I", "Type II" un "Type IIR", kur pirmās ir ar baktēriju filtrācijas efektivitāti 95%, otrās - ar efektivitāti 98%, bet trešās jeb IIR - arī ar 98% un izturību pret šļakatām. Latvija no uzņēmuma "ADDI Trading" iepirkusi pirmā līmeņa maskas, kas, piemēram, ķirurģiskām operācijām neesot piemērotas.
Nacionālā veselības dienesta (NVD) direktors Edgars Labsvīrs skaidroja ka, vadoties pēc Eiropas Savienības (ES) un Pasaules Veselības organizācijas (PVO) vadlīnijām par sejas aizsargmasku kvalitāti, apgalvojums, ka pirmā tipa sejas aizsargmaskas nav piemērotas lietošanai ārstniecības iestādēs, esot nepatiess.
Labsvīrs uzsvēra, ka pastāv vairākas vadlīnijas - gan Eiropas, gan Lielbritānijas, gan PVO izvirzītās, kurās nevienā brīdī nekur neesot teikts, ka mediķi nevar lietot pirmā tipa maskas. Kopumā šobrīd no visām Latvijas iepirktajām aizsargmaskām divi miljoni esot otrā tipa, savukārt pirmā tipa masku kopskaits sasniedz 6 miljonus. Skaidrojot atšķirības starp pirmā un otrā tipa sejas aizsargmaskām, Labsvīrs atzina, ka pirmā tipa maskas nav domātas lietošanai operāciju zālēs un vietās ar līdzīgām sterilizācijas prasībām, tomēr tās var izmantot ārstniecības iestādēs Covid-19 aizsardzības nolūkos.
Raksturojot situāciju, veselības ministre Ilze Viņķele norādīja, ka visa ES saskaras ar līdzīgām problēmām kā Latvija, proti, individuālo aizsarglīdzekļu iegāde ir apgrūtināta paaugstinātā pieprasījuma dēļ. Ministre apgalvoja, ka pārmetumi, ka medicīnas aizsardzības līdzekļi tiek iepirkti no komersantiem, kuru piedāvātās preces kvalitāte ir apšaubāma, neesot patiesi.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks pulkvežleitnants Mārtiņš Baltmanis iepriekš informēja, ka Latvijā ik nedēļu ir nepieciešami vairāk nekā 600 000 ķirurģisko masku un 200 000 respiratoru.
