Lai gan pirms 12 gadiem pieņemtais Kriminālprocesa likums devis iespēju noziegumus izmeklēt ātri un ar zemām izmaksām, Valsts policija šo iespēju aizvien nav likusi lietā. Tā revīzijā secinājusi Valsts kontrole.
Valsts policijā samazinājies gada laikā pabeigto kriminālprocesu skaits - pabeigta vien trešā daļa no sāktajiem procesiem. Turklāt pērn 47% no pabeigtajiem procesiem jau bija iestājies noilgums. Tas ir viens no daudzajiem revīzijas secinājumiem. Turklāt policijas izmeklēšanas turpināšanai atpakaļ saņemto kriminālprocesu skaitam ir tendence pieaugt.
Tādēļ revidenti rosina pēc būtības veikt izmaiņas policijā, ieguldīt likumsargu izglītībā un uzlabot uzraugošo prokuroru darbu.
Viens no Valsts kontroles ierosinājumiem ir tā sauktās desu zādzības neizmeklēt ar ilgajām kriminālprocesa metodēm, bet administratīvajā procesā. “Būtu jāizvērtē, vai daļā no maza kaitējuma lietām drīzāk nebūtu jāpiemēro administratīvais sods, kas pārkāpuma izdarītāju varētu sasniegt ātrāk nekā ilgā Kriminālprocesa rezultātā. Piemēram, saistībā ar zādzībām tirdzniecības vietās, kur nodarītais kaitējums ir neliels vai nozagtā prece ir uzreiz atdota.
Šobrīd šāda kriminālprocesa virzīšanai kriminālvajāšanas sākšanai jāvelta nodarījumam neproporcionāli lieli resursi,” norāda valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Viņa arī uzsvēra – tas nenozīmē, ka nebūtu piemērots sods, bet tā, piemēram, varētu būt administratīvā atbildība.
Jau 2014.gadā Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis pauda, ka policija sākusi Eiropas projektu par mazāk smagu kriminālpārkāpumu vienkāršāka procesa īstenošanu, kurā vērtē iespēju ieviest vienkāršotu procesa formu. Tomēr arī divus gadus vēlāk Valsts policijā sūrojas par dokumentu skaitu, kas nepieciešami pat samērā vienkāršos kriminālprocesos.
Savukārt šogad vasarā Iekšlietu ministrijas pārraudzībā sagatavoti Kriminālprocesa likuma grozījumu, kas būtiski vienkāršotu kriminālprocesu izmeklēšanu un paātrinātu soda piemērošanu noziedzniekiem.
Tikmēr Valsts kontrole secinājusi arī, ka likumsargu atvilktnēs guļ aptuveni 200 000 kriminālprocesu, no kuriem puse sākti pirms vismaz pieciem gadiem. Tādēļ nekas neliecina, ka mainīsies ierastā prakse pusi sākto lietu izbeigt noilguma dēļ. Kūtruma iemesls ir ne tikai lietu apjoms, bet arī pašu izmeklētāju spējas, jo gandrīz pusei likumsargu nav juridiskas izglītības. Taču arī Valsts policijas koledža neiemāca strādāt, secināja valsts kontroliere Elita Krūmiņa. Savukārt policistu priekšnieki un uzraugošie prokurori nepietiekami pieskata, cik ātri un akurāti strādā izmeklētāji.
Lai izmeklēšanas darbu uzlabotu, pēdējos gados motivācijai būtiski celtas likumsargu algas. Ar šo rudeni izveidota arī speciāla studiju programma Rīgas Stradiņa universitātē, kur iestājušies 80 potenciālo likumsargu. Viņu kvalitāti gan varēs vērtēt pēc četriem pieciem gadiem.
"Līdz 2016. gada 31. decembrim izmeklētājiem nebija obligāta juridiskā izglītība. Kopš policijas akadēmijas likvidēšanas, netiek īstenota izmeklēšanas darbam nepieciešamajās kompetencēs balstīta 2. līmeņa augstākā izglītības programma. Tāda programma izveidota vien 2017. gadā. Bet pirmos absolventos sagaidīsim vien 2022. gadā,” norādīja Krūmiņa.
“Šodienas noziegumi ir tādi, kur mums nav literatūras. Mums jāmācās lidojot. Lidojot jāmācās izmeklēt. Paskatieties kāda mums ir literatūra ... vai mums nevajadzētu domāt par rakstīšanu .. par grāmatām. Jo šodien atrast ekspertu ekonomisko noziegumu izmeklēšanā būs diezgan grūti,” atzina Ķuzis.
Būtiski jāuzlabo arī policijas darba organizācija. Jo ir ievērojamas atšķirības starp struktūrvienībām, piemēram, izmeklētāju noslodzē un darba rezultātos. Uzlabojumi nepieciešami Kriminālistikas pārvaldē. Vairāk nekā 70% ekspertīžu ilgst ilgāk par 30 dienām, un atsevišķām ekspertīzēm nepieciešams pat vairāk nekā gads.
