Dienas notikumu apskats

Par "KVV Liepājas metalurga" tālāko likteni jālemj Valsts kasei un valdībai

Dienas notikumu apskats

«Gan Bei» lieta: valsts budžetam garām paslīd miljons eiro

"Rīgas satiksme" Arodbiedrību koordinācijas centram pārskaitījusi teju 1,5 miljonus eiro

Valsts kontrole: «Rīgas satiksmes» dāsnā atbalsta izlietojums arodbiedrību centrā nav izsekojams

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

 "Rīgas Satiksme" Arodbiedrību koordinācijas centram pārskaitījusi gandrīz pusotru miljonu eiro. Summa atkarīga no kopējā atalgojuma fonda un nepieciešama, lai atbalstītu darbiniekus. Valsts kontrole atzīst, ka pašlaik normatīvais regulējums liedz izsekot naudas izlietojumam. 

„Rīgas Satiksme”, kas nākamgad saņems teju 97 miljonus eiro lielu pašvaldības un valsts budžeta dotāciju, šogad Arodbiedrību koordinācijas centram pārskaitījusi gandrīz pusotru miljonu eiro.

Pārskaitījums, kura apmērs ir piesaistīts „Rīgas Satiksmes” darba samaksas fonda apmēram, veikts saskaņā ar koplīgumu.  Neraugoties uz Valsts kontroles un Rīgas domes opozicionāru pausto kritiku, dāsnas pašvaldības budžeta dotācijas saņemošā „Rīgas Satiksme” turpina devīgi atbalstīt Arodbiedrību koordinācijas centru, kurš saņemto naudu pārskaita domes vadībai pietuvinātām arodbiedrībām. „Rīgas Satiksmes” runasvīrs Viktors Zaķis Latvijas Radio uzsvēra, ka pārskaitījums noticis atbilstoši ar Arodbiedrību koordinācijas centru noslēgtajam koplīgumam.

„Arodbiedrību koordinācijas centram mēs šos pārskaitījumus veicām saistībā ar noslēgto līgumu, kas noslēgts starp Arodbiedrību koordinācijas centru un „Rīgas Satiksmi”, lai rūpētos par „Rīgas Satiksmes” darbiniekiem. Pagājušajā gadā šī summa bija 1,36 miljoni eiro, bet šogad, tas ir, 2015. gadā tā ir 1,49 miljoni eiro,” pastāstīja Zaķis.  

Viņš Latvijas Radio raidījumam “Pēcpusdiena” skaidroja, ka centram ir divas funkcijas - darboties kopā ar arodbiedrībām un aizstāvēt arodbiedrību biedru intereses un aizstāvēt arī visu darbinieku intereses, rūpējoties arī par tiem, kuri nav arodbiedrībā. Uzņēmuma un centra līgumā noteikts, ka nauda jāatvēl darbinieku izglītībai un veselībai un pasākumiem, lai padarītu darbiniekiem vidi maksimāli ērtu.

Zaķis atzina, ka jau iepriekš Valsts kontrole interesējās, kāpēc uzņēmums to nedara pats, bet “Rīgas satiksme” secinājusi, ka deleģēt to ir lētāk un efektīvāk.  Par naudas izlietojumu centrs katru gadu atskaitās uzņēmuma valdei.

Savukārt SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) aizejošajā gadā saskaņā ar darba koplīgumu  Arodbiedrību koordinācijas centram pārskaitījusi 530 452 eiro, kas ir par 167 650 eiro vairāk nekā 2014.gadā, LETA pastāstīja RNP pārstāve Santa Vaļuma.

Daļa no šīs naudas caur centru nonāk  Latvijas Apvienoto biedru arodbiedrībai. Tās priekšsēdētājs Raimonds Gailis Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” sacīja, ka naudu piešķir konkrētiem mērķiem, summa atkarīga no mērķa, par ko arodbiedrība atskaitās centram. Taču nosaukt konkrētus mērķus, īstenotos pasākumus un šogad saņemto summu viņš nevēlējās. Gailis paziņoja, ka tā ir tas ir komercnoslēpums, jo pēdējā laikā konkurenti – citas arodbiedrības – “izmanto šo informāciju pret mums”.

Valsts kontrole: Pārbaudīt naudas izlietojumu nevaram

Rīgas domes kapitālsabiedrību – „Rīgas Satiksmes” un „Rīgas namu pārvaldnieka” maksājumi Arodbiedrību koordinācijas centram ir piesaistīti uzņēmumu darba samaksas fonda apmēram. No Valsts kontroles revīzijās secinātā izriet, ka centram pārskaitāmās summas sasniedz 3% no darba samaksas fonda. Valsts kontroles 3. Revīzijas departamenta direktore Inga Vārava skaidroja, ka patlaban Valsts kontroles iespējas pārbaudīt līdzekļu izlietojumu ir visai ierobežotas.

„Šo jautājumu esam nedaudz pētījuši divās revīzijās – viena bija „Rīgas Satiksmē”, otra – „Rīgas Namu pārvaldniekā”. Abas šīs pilsētas kapitālsabiedrības ir noslēgušas līgumus ar šo biedrību. Un revidējamā laika posmā, kas, ja nemaldos, „Rīgas Satiksmē” bija 2013. gadā, bet „Rīgas Namu pārvaldniekā” – 2014. gadā, kopā pārskaitīto līdzekļu apmērs bija 1,6 miljoni eiro,” pastāstīja Vārava.

Valsts kontrolē šajās revīzijās nevērtēja, vai šie te līdzekļi ir izlietoti, ievērojot Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma normas, to “mēs to nemaz nevaram pārbaudīt, jo šobrīd normatīvais regulējums ir tāds, ka šo kapitālsabiedrību maksājumu arodbiedrībām vai citām biedrībām faktisko izlietojumu pārbaudīt nevaram”, atzina Vārava.

Lai arī Valsts kontroles revidentiem nav bijis iespējas iepazīties ar informāciju par naudas izlietojumu, jo, aizbildinoties ar konfidencialitāti, tā nav sniegta, revīzijā konstatēts, ka ar „Rīgas namu pārvaldnieku” noslēgtais līgums paredzējis atšķirīgu attieksmi pret darbiniekiem.

„Šeit mēs redzam divas būtiskas problēmas. Pirmkārt, netiek nekādā veidā nodrošināta pašvaldības kapitālsabiedrības naudas izlietojuma izsekojamība. Ne sabiedrībai, ne Valsts kontrolei nav pieejama informācija par to, kā šie līdzekļi tikuši izlietoti. Atsevišķos gadījumos, kā mēs konstatējām „Rīgas Namu pārvaldniekā”, šie maksājumi neveicina vienlīdzīgu attieksmi pret kapitālsabiedrības personālu, jo pabalsti, kas tiek izmaksāti caur Arodbiedrību koordinācijas centru, tiek izmaksāti tikai arodbiedrības biedriem, lai gan šādi maksājumi varētu būt tikai no arodbiedrības biedru naudas,” norādīja Valsts kontroles pārstāve.

Tāpat revīzijās secināts, ka ar Arodbiedrību koordinācijas centru noslēgtie līgumi neparedz pašvaldības kapitālsabiedrībām tiesības veikt centram pārskaitīto līdzekļu izlietojuma kontroli un iepriekšējos gados daļu naudas Arodbiedrību koordinācijas centrs izlietojis savas darbības nodrošināšanai.

Pēc Rīgas domes opozīcijas deputātes Sarmītes Ēlertes ierosinājuma jautājumu par pašvaldības kapitālsabiedrību maksājumiem Arodbiedrību koordinācijas centram izvērtējis arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Tā pārstāve Laura Dūša Latvijas Radio norādīja, ka birojs nav tiesīgs iejaukties valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību darba organizācijā.

Tādēļ KNAB Rīgas domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam, kurš ir kapitāla daļu turētāja pārstāvis nosūtījis vēstuli ar lūgumu izvērtēt „Rīgas Satiksmes” un „Rīgas namu pārvaldnieka” veikto maksājumu lietderību un tiesiskumu, kā arī apsvērt iespēju uzdot minētajiem uzņēmumiem pārtraukt līdzekļu piešķiršanu Arodbiedrību koordinācijas centram un slēgt koplīgumus ar arodbiedrībām bez centra starpniecības.  

Sabiedrības par atklātību "Delna" direktors Gundars Jankovs savukārt Latvijas Radio raidījumam “Pēcpusdiena” norādīja, ka šajā gadījumā  KNAB būtu jārīkojas ne tikai pasīvi, nosūtot vēstuli un gaidot, ka kaut kas notiks, bet arī, redzot, ka ir trūkumi normatīvajos aktos, piedāvāt likumdevējam risinājumus, lai šādas situācijas nepieļautu.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti