Valsts kontrole: Rīga nelietderīgi tērē miljonus neizmantotu īpašumu uzturēšanai

Rīgas pašvaldība jau ilgus gadus nespēj sakārtot savu īpašumu pārvaldīšanu un turpina uzturēt daudzus neizmantotus īpašumus, nelietderīgi tērējot tam miljoniem eiro, intervijā Latvijas Radio atzina valsts kontrolieris Rolands Irklis.

ĪSUMĀ:

Pēc revīzijas Valsts kontrole secina, ka īpašumu pārvaldība Rīgas pilsētas pašvaldībā tiek uztverta pārāk šauri, vairāk kā īpašumu apsaimniekošana. Turklāt tā nav izprotama arī citiem tirgus dalībniekiem, kuru uzņēmējdarbība ir saistīta ar nekustamo īpašumu jomu, informēja Valsts kontrole.

Irklis pastāstīja, ka kopumā Rīgas īpašumu vērtība ir 2,1 miljards eiro. Laba ziņa, ka Rīga ir bagāta, bet ne tik laba ziņa ir, ka īpašumu pārvaldība ir nesakārtota un decentralizēta.

Lai ilgtermiņā īpašumi nestu labumu un saglabātu savu vērtību, ir nepieciešama labāka pārvaldība, norādīja Irklis.

Pašlaik bieži vien “labā roka nezina, ko dara kreisa”, īpašumi netiek efektīvi izmantoti, daudzus īpašumus vispār neizmanto, tie rada tikai izmaksas, un, ja tos neizmanto, pilsētai drīzāk būtu no tiem jātiek vaļā, norādīja Irklis.

Ja šos īpašumus izmantotu uzņēmēji vai iedzīvotāji, tie nestu ekonomisku labumu pilsētniekiem un pilsētai, tāpēc pašvaldībai jārūpējas, lai īpašumus izmantotu efektīvi, pauda Irklis.

Viņš atklāja, ka galvaspilsētai īpašumu uzturēšana izmaksa 30 miljonus eiro gadā, un,  ja daļa nenes labumu, skaidrs, ka pašvaldība tērē miljonus uzturēšanai bez ieguvumiem pretim.

Netiek piekopta īpašumu pārvaldības labā prakse

Rīgas domes Īpašuma departaments pārvalda aptuveni 30 000 nekustamo īpašumu 1,5 miljardu eiro vērtībā no pašvaldības kopējā uzskaitē esošajiem 2,1 miljarda eiro vērtajiem nekustamajiem īpašumiem, ik gadu dažādiem šo īpašumu pārvaldības procesiem izlietojot vismaz 30 miljonus eiro.

Revīzija arī atklāja, ka pašvaldības nekustamā īpašuma uzskaites datubāzē ir iekļautas ēkas, kuras apsekošanas laikā revidenti dabā nemaz neatrada – Lizuma ielā 12 dzīvojamās ēkas vietā ir kapu teritorija, savukārt uzskaitē minētā pārvaldes iestādes ēka Tālavas gatvē 15 un garāža Brīvības gatvē 356G dabā nemaz nepastāv.

Pašvaldība nezina, kāds ir objektu tehniskais stāvoklis un finanšu rādītāji. Īpašumi tiek iznomāti par zemām cenām, rezultātā ir mazāki budžeta ieņēmumi un vairāk jāiegulda to uzturēšanā. Pašvaldība nav arī noteikusi nekustamā īpašuma uzturēšanas darbību apjomu un biežumu, kā arī nav uzkrājusi pilnīgu informāciju par to.

Īpašumi būtu jāsadala trijos primārajos portfeļos: pamata (kas pašvaldībai nepieciešams konkrētajā laikā), aktīvu (kas varētu būt nepieciešams nākotnē) un atsavināmajā portfelī (kas nebūs nepieciešams). Revīzija liecina, ka daļa no departamenta uzskaitē esošā nekustamā īpašuma nav nepieciešama pašvaldības funkciju īstenošanai, vienlaikus nav arī izvērtēta to izmantošanas perspektīva atbilstoši pašu noteiktajai kārtībai un kritērijiem.

Iespējams, īpašums, kas šobrīd nav nepieciešams pašvaldības funkcijām, būtu nepieciešams komersantiem.

Šobrīd pašvaldības nekustamo īpašumu apsaimniekošanu nodrošina SIA “Rīgas serviss”, SIA “Rīgas pilsētbūvnieks”, SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”  un SIA “Rīgas nami”.

Valsts kontrole uzsver, ka pašvaldībai jāizveido pamatots un tai piemērots nekustamā īpašuma pārvaldības modelis, jo esošais ir veidojies vēsturiski. Pašvaldība nav vērtējusi, kura institūcija pārvaldību var veikt ekonomiskāk, produktīvāk un efektīvāk, tajā skaitā gan nekustamo īpašumu iznomāšanas procesā, gan nekustamo īpašumu apsaimniekošanas un attīstības procesos.

Irklis norādīja, ka pašreizējā struktūra veidojās jau pirms 2009. gada pašvaldību vēlēšanām, taču arī pēc tam Rīgas dome neko nav darījusi, lai situāciju labotu.

Remontē un atjauno, aizmirstot par ugunsdrošību

Nekoordinētās pārvaldības sekas ir arī neizprotamas remontdarbu un attīstības prioritātes, nesaimnieciska rīcība.  Remontdarbi notiek, nenosakot, kādu bojājumu novēršana un kādos objektos ir prioritāra vai veicama ārpus kārtas. Revidenti atzīst, ka šāda prakse neizslēdz iespēju rasties ēku lietotāju dzīvības un veselības apdraudējumam, kā arī nenodrošina to saglabāšanu nākotnē.

Piemēram, pašvaldība ir veikusi dažādus uzturēšanas un labiekārtošanas darbus, kas ir nepieciešami izglītības iestāžu darbības nodrošināšanai, tomēr revidentiem nākas atzīt, ka tie neveicina ēku drošu ekspluatāciju un nenovērš, piemēram, iespējamo uguns apdraudējumu.

Ugunsdrošības sistēma nav izbūvēta vai tā ir novecojusi un neatbilst normatīvo aktu prasībām vismaz 30 pašvaldības vispārējās izglītības iestādēs.

Tai pašā laikā pašvaldība kopš 2015. gada šajās izglītības iestādēs ir veikusi dažādus uzturēšanas un labiekārtošanas darbus, neveicot ieguldījumus ugunsdrošības sistēmas izveidē, lai gan tā ir obligāta prasība.

Piemēram, Puškina licejā ir atjaunotas skolas muzeja telpas, Rīgas 93. vidusskolā ir veikti teritorijas labiekārtošanas darbi un ir atjaunoti celiņi, bet Rīgas 9. vidusskolā ir veikti ieejas mezgla renovācijas darbi, labiekārtots sporta laukums, atjaunota sporta zāle un virtuves bloks, bet ugunsdrošības sistēma šajās izglītības iestādēs tā arī nav ieviesta.

Komersanti neapmierināti ar informācijas pieejamību

Ar sadrumstalotību un zināmu haosu nākas saskarties arī tiem komersantiem, kuri vēlas iegādāties vai nomāt īpašumu no pašvaldības. Nekustamo īpašumu attīstītāji nevar ērti iegūt vienkopus esošu informāciju par pašvaldības plāniem – kas, kur, ko un kad būvēs.

Informāciju par dažādiem īpašumiem nākas meklēt dažādos avotos – Domes administrācijā, Īpašuma departamentā, Mājokļu un vides departamentā, pašvaldības kapitālsabiedrībās vai šo institūciju tīmekļa vietnēs.

Tā notiek tādēļ, ka pašvaldība ir izveidojusi vairākas institūcijas, kurās ir administrācija un nekustamā īpašuma pārvaldības speciālisti, un šīm institūcijām ir vienādi vai līdzīgi uzdevumi nekustamā īpašuma pārvaldības jomā.

Valsts kontrole uzklausīja privātā sektora komersantu viedokļus, kuros tika norādīts uz nepieciešamību pilnveidot informācijas pieejamību par pašvaldībā esošajiem brīvajiem nekustamajiem īpašumiem.

Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera norāda, ka jāmeklē visi iespējamie informācijas publiskošanas kanāli un nepietiek ar to vien, ka informācija tiek ievietota pašvaldības tīmekļa vietnē. Vienlaikus pašvaldības iedzīvotājiem, piemēram, varētu būt interese uzzināt par to, ka pašvaldībai pilsētas centrā pieder vairākas garāžas, kuras netiek apsaimniekotas, iznomātas un iet postā.

Iedzīvotāju dzīvokļu jautājumus risina par labu citām pašvaldībām

Pašvaldībā nav noteikti kritēriji, prioritātes un plāni nekustamo īpašumu iegādei, savukārt tas noved pie pašvaldības pieņemto lēmumu ilgtermiņa ietekmes neizvērtēšanas un absurdām situācijām.

Piemēram, pašvaldība atsavina īpašumu, bet pēc tam to pašu objektu iegādājas no privātpersonas, tādējādi šajā darījumā zaudējot vismaz 131 226 eiro.

Tāpat plānu neesamība noved pie citiem nesaprotamiem lēmumiem.

Lai risinātu dzīvokļu jautājumu, Rīgas pašvaldība iegādājusies dzīvojamās ēkas no privātajiem nekustamā īpašuma attīstītājiem ārpus Rīgas pilsētas administratīvās teritorijas – Siguldā, Ādažos, Baldonē, Olainē, Silakrogā Ropažu novadā. Rezultātā tie pašvaldības iedzīvotāji, kuriem šādi sniegta palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, pēc dzīvokļa saņemšanas gluži likumsakarīgi ir deklarējušies jaunās dzīvesvietas pašvaldībā. Līdz ar to arī budžeta ieņēmumus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa iemaksām gūst pašvaldība, kurā iedzīvotājs ir deklarēts, ne vairs Rīga. Bet Rīga joprojām veic šo īpašumu uzturēšanu un finansē dažādu avāriju novēršanu.

Revidenti secina, ka, attīstot nekustamo īpašumu savā teritorijā un būvējot dzīvojamās ēkas uz saviem īpašumiem, Rīgas pilsētas pašvaldība varēja gūt nozīmīgus budžeta ieņēmumus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa iemaksām.

Aprēķini liecina, ka tikai no trim ārpus Rīgas pilsētas pašvaldības administratīvās teritorijas iegādātajām dzīvojamajām mājām Rīgas pašvaldība kopš 2015. gada nav ieguvusi budžeta ieņēmumus vismaz 1,4 miljonu eiro apmērā. Bet SIA “Rīgas pilsētbūvnieks” par piecu ēku iegādi joprojām sedz kredītsaistības, kuru pamatsummas atlikums pārsniedz 7  miljonus eiro ar saistību termiņu līdz 2028. gadam.

Ieteikumi īpašumu pārvaldības sakārtošanai

Valsts kontrole Rīgas pilsētas pašvaldībai iesaka apzināt visus tai piederošos nekustamos īpašumus un to tehnisko stāvokli, veikt pārvaldības un īpašumu objektu finanšu analīzi, sadalīt īpašumus portfeļos atbilstoši īpašumu pārvaldības aktuālākajām tendencēm, lai izveidotu situācijai atbilstošu īpašumu pārvaldības stratēģiju un izvēlētos piemērotāko pārvaldības modeli.

Rīgas dome piekrīt revīzijas secinājumiem

Rīgas domes vadība piekrīt Valsts kontroles (VK) revīzijā konstatētajiem secinājumiem par pašvaldības nekustamā īpašuma pārvaldības modeli un ieviesīs ieteikumus un pilnveidos nekustamā īpašuma pārvaldību, paziņojumā medijiem informēja pašvaldība.

Vienlaikus dome uzsvēra, ka “pašvaldības nekustamo īpašumu pārvaldības problēmas ir iepriekšējos gados ilgstoši īstenotās politikas sekas”.

Pašvaldība jau ir uzsākusi darbu pie nekustamā īpašuma pārvaldības pilnveidošanas, piemēram, pašvaldības mājaslapā riga.lv ir izveidota sadaļa “Pašvaldības īpašumi”, kurā ir publicēti dati par pašvaldībai piederošo, piekritīgo un valdījumā esošo nekustamo īpašumu.

Patlaban ir pieejami dati kopumā par 18 561 īpašumiem, un šī informācija vēl tiks papildināta un pilnveidota. Vienlaikus turpinās darbs pie vienotas informācijas publicēšanas nodrošināšanas par pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību organizētajām īpašuma nomas tiesību izsolēm, brīvo telpu sarakstiem, kā arī izsolēm atsavināšanas procesā, informēja pašvaldība.

Atbildot uz pārmetumiem par ugunsdrošības sistēmām izglītības iestādēs, dome norādīja, ka šogad darbi paredzēti 23 mācību iestādēs, tam atvēlot 1,5 miljonus eiro.

“Skaidras, saprotamas, caurspīdīgas un vienotas nekustamā īpašuma pārvaldes stratēģijas izveide būs ļoti svarīgs Rīgas domes Pārmaiņu koalīcijas uzdevums,” uzsvēra Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Dainis Locis (Nacionālā apvienība).

Revīzijā sniegto priekšlikumu ieviešanu uzraudzīs Pilsētas īpašuma komiteja un jaunizveidotā nekustamā īpašuma pārvaldības reformas darba grupa, kuras vadītāja amatam virzīs vicemēru Edvardu Smiltēnu.  Darba grupas sastāvu plānots apstiprināt šodien, 16.martā, Pilsētas īpašuma komitejas sēdē. Tās sastāvā būs gan Rīgas domes deputāti, gan Īpašuma departamenta un Mājokļu un vides departamenta pārstāvji, gan arī Rīgas pilsētas izpilddirektors.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt