Valsts kontrole rāj valsts pārvaldi par algu celšanu pirms reformām; Valsts kanceleja pārmetumus noraida

Pēc nesaprašanās koalīcijas partneru vidū valdība šonedēļ izšķīrusies tomēr vēl nelemt par valsts un pašvaldību amatpersonu atlīdzības likumprojektu. Ar to paredzēts darba samaksas sistēmu valstī padarīt vienkāršāku. Taču valsts pārvaldi sagaida būtisks algu kāpums, būtībā legalizējot daudzās piemaksas un prēmijas, ar ko noturēja darbiniekus. Tāpēc tādu rīcību asi kritizē Valsts kontrole, kas no publiskā sektora vispirms sagaida solīto štatu samazināšanu un efektīvāku strādāšanu, bet tikai pēc tam algu kāpināšanu.

ĪSUMĀ:

  • Valdība plāno skatīt valsts pārvaldes atlīdzības likumprojektu.
  • Tas paredz celt algas līdz vidēji 80% no privātā sektora darba samaksas līmeņa.
  • Valsts kanceleja: pārvaldē algas, izņemto pašas zemākas, nav pārskatītas 10 gadus.
  • Lielākās algas būs augstākajām amatpersonām – teju 7000 eiro mēnesī.
  • Tam vajadzīgi papildu līdzekļi no budžeta; citiem algas cels esošo budžetu ietvaros.
  • Valsts kontrole: valsts pārvalde atkal iet ačgārnu ceļu.
  • Valsts kontrole: vispirms jāmazina štati, jāstrādā efektīvāk, tad var celt algas.
  • Valsts kanceleja: štati samazināti par 6%, dažviet – par 30% 
  • Valdība pēc koalīcijas partneru lūguma projektu atliek uz nedēļu.

Valsts kontrole rāj valsts pārvaldi par algu celšanu pirms reformām; Valsts kanceleja pārmetumus noraidaEdgars Kupčs

Ar Valsts kancelejas virzītajām izmaiņām iecerēts noteikt mēnešalgu līmeni, kas atbilstu vidēji 80% no privātā sektora darba samaksas līmeņa. Ar likuma grozījumiem plānots mainīt proporciju starp darba samaksas pastāvīgo un mainīgo daļu jeb piemaksām un prēmijām.

Un tas savukārt nozīmē algu kāpumu publiskajā sektorā, atzīst Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta vadītāja vietniece Katri Vintiša.

Problēma ir, ka likums neļauj maksāt vairāk, ja atbrīvojusies nauda, likums nosaka maksimālos algu un piemaksu griestus, un Valsts kontrole kritizē piemaksas kā tādas, bet tikai caur piemaksām iespējams pacelt kopējo darba samaksu, skaidroja Vintiša.

Viņa norādīja, ka algu griesti noteikti 2010. gadā un mainījušies tikai zemākajām algu grupām, jo tika celta minimālā alga, bet augstākajām grupām algas nav pārskatītas 10 gadus.

Saskaņā ar jauno regulējumu paredzēts, ka labāk atalgotie valsts pārvaldē būs Valsts prezidents, Saeimas priekšsēdētājs, Ministru prezidents un Satversmes tiesas priekšsēdētājs un šo amatpersonu algas tuvosies 7000 eiro mēnesī.

Tādējādi valsts augstākās amatpersonas sagaida būtisks algu kāpums, kam būs vajadzīga papildu nauda budžetā.

Pārējai valsts pārvaldei algu reformas jāīsteno ar esošajiem budžetiem. Dokumentos gan minēts, ka politiķiem algas palielināmas tikai pēc nākamajām Saeimas vēlēšanām.

Vintiša skaidroja, ka algas ietekmē iespēju piesaistīt valsts pārvaldei speciālistus – atlases statistika ir bēdīga, puse atlases konkursu beidzas bez rezultāta, tāpēc nevaram kavēties ar atlīdzības reformu, lai valsts pārvalde nesabruktu un spētu uzlabot kvalitāti.

Tikmēr valsts kontroliere Elita Krūmiņa iebilst, ka valsts pārvalde atkal iet ačgārnu ceļu.

Iepriekš tā solīja būtiski samazināt publiskajā sektorā strādājošo skaitu, palikušajiem likt strādāt efektīvāk, par to tad arī maksājot vairāk.

Krūmiņa norādīja, ka nevar salīdzināt valsts pārvaldi ar privāto sektoru šauri, tikai nosakot, ka algām jāsasniedz 80% no privātā sektora algām. Viņa skaidroja, ka privātajā sektorā noteikti ir mērķi, kuri jāsasniedz, un darbinieku atbildība, ja tas nav izdarīts.

Krūmiņa uzskata, ka valsts nav izpildījusi pirmos divus solījumus – “vispirms ejam ar reformām, mazinām nodarbināto skaitu, padarām efektīvāku sistēmu, un tad rezultātā valsts pārvaldē nodarbinātos var atalgot lielākā apmērā”.

Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta vadītāja vietniece Vintiša uzsver, ka jau pašlaik reformu plāna mērķis valsts pārvaldē nodarbināto skaitu mazināt par 6% ir izpildīts ar uzviju. Dažviet, piemēram, Izglītības un zinātnes ministrijā štatu skaits sarucis pat par 30%.

Citas iestādes gan reformām pretojoties, bet Vintiša akcentē, ka pārvalde ir tiešām samazināta, nevis tikai likvidētas gadiem brīvās štata vietas.

Valdība par atalgojuma likumprojektu lems ar nedēļas kavēšanos nākamajā sēdē. Tam iemesls neesot Valsts kontroles skaļās iebildes, bet gan koalīcijas partneru vēlme kārtīgāk iedziļināties dokumentā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt