Pusdiena

Tiek gaidīta Katalonijas separātistu valdības vadītāja Pudždemona uzruna parlamentā

Pusdiena

Bērnus un pusaudžus nākotnē plāno administratīvi nesodīt

LR korespondents Edgars Kupčs par pirmstiesas izmeklēšanām Valsts policijā

Valsts kontrole: Policijas izmeklēšana nav kļuvusi labāka un ātrāka

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Valsts policijas darba rezultāti neliecina par uzlabojumiem ar ieilgušiem kriminālprocesiem, neizlemtu lietu uzkrājumam un sūdzībām par izmeklēšanas kvalitāti, secinājusi Valsts kontrole, izvērtēto pirmstiesas izmeklēšanas efektivitāti policijā.

Valsts kontroles revīzijā secināts, ka Kriminālprocesa likumā ir ietverti risinājumi, lai pirmstiesas izmeklēšanas procesu padarītu ātrāku, efektīvāku un ekonomiskāku. Taču to sekmīgu piemērošanu traucē ilgstoši nerisinātie izmeklētāju profesionālās kvalifikācijas trūkumi, nepilnības policijas darba organizācijā un trūkumi pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzībā, ko veic prokurori.

Kopš Kriminālprocesa likuma pieņemšanas policijā ir samazinājies kārtējā gadā pabeigto kriminālprocesu skaits –

pabeigta tiek nepilna trešdaļa no kārtējā gadā uzsāktajiem kriminālprocesiem.

Turklāt 2016.gadā 47% no pabeigtajiem kriminālprocesiem bija tādi, kuros iestājies noilgums.

Bažas par to, cik sekmīgi tiks pabeigti šobrīd policijas izmeklētāju lietvedībā esošie kriminālprocesi, pastiprina arī fakts, ka no 2016.gada beigās policijas izmeklēšanā esošajiem aptuveni 200 000 kriminālprocesiem 47% ir vecāki par pieciem gadiem.

Nepietiekama profesionālā kvalifikācija

Valsts policija izmeklē 95% valstī reģistrēto noziedzīgo nodarījumu. Tie ir daudzveidīgi un izmeklēšana prasa specifiskas juridiskas zināšanas Kriminālprocesa likuma, Krimināllikuma un citu normatīvo aktu piemērošanai. Tomēr līdz šim izmeklētājiem nebija izvirzītas veicamajiem pienākumiem atbilstošas izglītības un profesionālās kvalifikācijas prasības.

Tikai no šā gada juridiskā izglītība ir obligāta prasība, lai kļūtu par policijas izmeklētāju. Šobrīd no augstāko izglītību ieguvušajiem izmeklētājiem 44% tā ir citās nozarēs.

Izmeklēšanai vajadzīgās specifiskās zināšanas viņi ir apguvuši sešu mēnešu kursos Valsts policijas koledžā, taču tās neesot pietiekamas, norāda Valsts kontrole. To esot atzinuši gan izmeklētāju tiešie priekšnieki, gan paši izmeklētāji, gan tie, kuri paši pēdējo trīs gadu laikā pabeiguši kādu no programmām.

Kopš Latvijas Policijas akadēmijas likvidēšanas 2010.gadā netika īstenotas izmeklēšanas darbam nepieciešamajās kompetencēs balstītas otrā līmeņa augstākās izglītības programmas. Tāda izveidota vien 2017.gadā, un pirmos absolventus Valsts policija varēs sagaidīt 2022.gadā.

Lai gan darba tirgū nav izmeklēšanas darbam pilnībā sagatavotu darbinieku, arī pašā policijā pietiekamā līmenī nenotiek nepieciešamā praktisko iemaņu un zināšanu pilnveide, secina Valsts kontrole.

Jāuzlabo darba organizācija

Būtiski uzlabojumi nepieciešami darba organizācijā. Pēdējo gadu laikā veiktās reformas nav bijušas labi organizētas, nereti ļaujot reģionālajām pārvaldēm ar resursiem rīkoties pēc saviem ieskatiem. Tas novedis pie ievērojamām atšķirībām starp policijas struktūrvienībām, piemēram, izmeklētāju noslodzē (no 45 līdz 573 krimināllietām lietvedībā uz vienu amatpersonu) un darba rezultātos.

Ir iecirkņi, kuros 82% kriminālprocesu, kur vainīgā persona zināma uzreiz, izmeklē pirmo piecu dienu laikā. Bet ir arī tādi, kuri pirmo piecu dienu laikā nespēj atklāt nevienu šādu noziedzīgu nodarījumu.

Arī policijas Kriminālistikas pārvaldē esot nepieciešamie uzlabojumi. Valsts kontrole konstatējusi, ka vairāk nekā 70% ekspertīžu tiek veiktas ilgāk par 30 dienām un atsevišķu ekspertīžu veikšanai nepieciešams pat vairāk nekā gads. Atrisinot šīs problēmas, arī pirmstiesas izmeklēšana kļūtu ātrāka.

Daļēji pārklājas izmeklētāja tiešā priekšnieka un uzraugošā prokurora funkcijas izmeklēšanas uzraudzībā un kontrolē. Tikai aptuveni puse no revīzijā aptaujātajiem tiešajiem priekšniekiem un uzraugošajiem prokuroriem atzina, ka pašreizējais pienākumu sadalījums ir pietiekami skaidrs un atbalstāms.

Pārmet nepietiekamu uzraudzību

Iespējams, izmeklēšanas efektivitāti negatīvi ietekmē ar Kriminālprocesa likuma pieņemšanu samazinātais uzraugošā prokurora kompetences apjoms un saturs attiecībā uz norādījumu sniegšanu izmeklētājam. Šobrīd spēkā esošais Kriminālprocesa likums paredz, ka

prokuroram ir pienākums sniegt norādījumus izmeklētājam tikai tad, kad jau ir konstatējis, ka izmeklētājs neveic mērķtiecīgu izmeklēšanu un ir pieļāvis neattaisnotu vilcināšanos.

Vienlaikus prokurora kompetence joprojām ir pietiekami plaša, lai viņš varētu pieprasīt doto norādījumu izpildi, rosinātu izmeklētāja atcelšanu no lietas izmeklēšanas vai pat īpašos gadījumos pārņemtu kriminālprocesa izmeklēšanas vadību.

Līdz ar to Valsts kontrole secina, ka ir jāuzlabo izmeklētāju un prokuroru sadarbība, kā arī jāpalielina uzraugošā prokurora iesaiste izmeklētāja darba uzraudzībā visā kriminālprocesa izmeklēšanas laikā.

Uzraugošā prokurora loma esot īpaši nozīmīga apstākļos, kad policijas izmeklētāju profesionālā kvalifikācija, kā arī darba organizācijas un metodiskās vadības trūkumi kavē ātru un rezultatīvu izmeklēšanu.

Valsts kontrole konstatēja, ka 30% no izlasē iekļautajiem kriminālprocesiem uzraugošais prokurors izmeklētājam nebija sniedzis nekādus norādījumus.

Vairākās no šīm lietām izmeklētājs vairākus gadus nebija veicis nekādas izmeklēšanas darbības,

bet bija aizdomās turamā persona vai pat aizdomās turamajai personai gadiem ilgi bija piemērots drošības līdzeklis. Tāpat konstatēts, ka arī izmeklētāja tiešais priekšnieks reti izmanto pilnvaras kontrolēt kriminālprocesa veikšanu, ko, visticamāk, ietekmē nepietiekami skaidrais amatpersonu lomu jeb kompetences sadalījums.

Situācijas negatīvo ietekmi uz kriminālprocesa kvalitāti apliecinot tas, ka prokurori bieži atceļ izmeklētāju pieņemtos lēmumus. Saskaņā ar prokuroru sniegto viedokli tam pamatā ir kļūdas likuma normu piemērošanā vai tas, ka lēmumi nav pietiekami pamatoti un pat ir nelikumīgi. Valsts policijā izmeklēšanas turpināšanai atpakaļ saņemto kriminālprocesu skaitam ir tendence pieaugt.

VK: Ministrijai jānosaka uzdevumi

Valsts kontroles vērtējumā revīzijā konstatēto problēmu novēršanai Iekšlietu ministrijai vispirms ir jānosaka konkrēti uzdevumi policijas pirmstiesas izmeklēšanas jomā un konkrēti darba rezultātu novērtēšanas rādītāji. Tikmēr arī pašai policijai eost rūpīgi jāstrādā pie iestādes darba organizācijas uzlabošanas, kvalitatīva metodiskā atbalsta, izmeklētāju kvalifikācijas paaugstināšanas, kā arī jāveicina pieejamo IT atbalsta rīku lietošana.

Kopumā revīzijā Iekšlietu ministrijai un Valsts policijai sniedza 17 ieteikumus, kuru ieviešana paredzēta līdz 2022.gada beigām.

Tomēr kriminālprocesu pirmstiesas izmeklēšanas uzlabošanai būtiskie jautājumi atrodas ne tikai Iekšlietu ministrijas kompetencē. Pat ja Valsts policijas iekšējie procesi tiktu būtiski uzlaboti, aktuāls paliktu uzraudzības jautājums.

Tāpēc par nepieciešamību pilnveidot pirmstiesas kriminālprocesa izmeklēšanas uzraudzību Valsts kontrole vērsīsies Ministru kabinetā, lai pilnībā tiktu apzināti pirmstiesas kriminālprocesa izmeklēšanas uzraudzības efektivitāti kavējošie faktori un tiktu noteikti iespējamie risinājumi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti