Šos gadījumus lūgts izvērtēt vērsusies arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.
Secināts, ka 20% pārbaudīto termiņuzturēšanās atļauju un 75% pastāvīgo uzturēšanās atļauju anulētas novēloti, bet vairākos gadījumos atļaujas pagarinātas cilvēkiem, kas nav izpildījuši visus atļaujas saņemšanai vajadzīgos noteikumus. Piemēram, ārvalstniekiem, kuriem atļauja izsniegta uz investīciju pamata, gadā nodokļos jāsamaksā 28 460 eiro, bet vienā no gadījumiem faktiski tika samaksāti nepilni 3000 eiro. Tā secinājusi Valsts kontrole. Tur norāda - likumdevēja iecerētais labums no atļauju piešķiršanas tādējādi nav gūts.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē pārmetumus atzīst daļēji. Tur noliedz, ka pārkāpumi bijuši apzināti, taču atzīst, ka likumdošanas nepilnību dēļ neskaidrības varēja rasties. Reaģējot uz ziņām par KNAB iesaisti, Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ("Vienotība") pārvaldē jau uzdevis veikt dienesta pārbaudi. Pārvaldē gan noliedz, ka pārkāpumi bijuši apzināti, taču atzīst, ka likumdošanas nepilnību dēļ neskaidrības varēja rasties. Nodokļus var maksāt avansā, var atgūt pārmaksātos nodokļus, tāpēc rādītāji gada beigās un sākumā var atšķirties.
Imigrācijas likumā noteikts, ka šādu atļauju izsniegšanas mērķis ir ieguvums Latvijas tautsaimniecības attīstībai - ārzemniekam ir jāveic uzņēmējdarbība un jāiemaksā budžetā noteikta nodokļu summa. Revidenti konstatējuši vairākus gadījumus, kad PMLP pieņēmusi personai labvēlīgu lēmumu un pagarinājusi uzturēšanās atļauju arī tad, ja minētais nosacījums nav izpildīts.
Kādam ārzemniekam gada laikā bija jāveic nodokļu samaksa ne mazāk kā 28 460 eiro, bet faktiski tika samaksāti nepilni 3000 eiro, norāda Valsts kontrole.
Turklāt personai uzturēšanās atļauja tika pagarināta arī nākamajā gadā, lai gan nodokļi nepieciešamajā apmērā nebija samaksāti. Valsts kontrole par to ir vērsusies KNAB.
Revīzijā tika vērtēts arī imigrācijas kontroles jautājums – vai laikus tiek apzināti ārzemnieki, kuriem ir zudis tiesiskais pamatojums uzturēties Latvijā. Revidenti konstatējuši, ka PMLP novēloti anulē uzturēšanās atļaujas.
Novēloti anulētas 20% pārbaudīto termiņuzturēšanās atļauju un 75% pastāvīgo uzturēšanās atļauju.
Kā norāda VK, ikviena ārzemnieka pienākums ir noteiktā termiņā iesniegt dokumentus uzturēšanās atļaujas pagarināšanai; ja tas netiek izdarīts, ir paredzēta administratīvā atbildība. Vairumā gadījumu PMLP šīs personas sāk meklēt tikai tad, kad atļauja jau būtu jāanulē.
Konstatēti vairāki gadījumi, kad PMLP atļauju nav anulējusi gadu vai pat 10 gadus pēc normatīvajos aktos noteiktā termiņa.
Valsts kontroles padomes locekle Ilze Grīnhofa stāstīja, ka VK izpētīja 13 gadījumus, kas bija saistīti ar uzturēšanās atļauju izsniegšanu pret ieguldījumu uzņēmējdarbībā, un trijos gadījumos nav sasniegts paredzētais.
„Ir risks, ka ne vienmēr tiek saņemts tas ieguldījums vai ieguvums Latvijas tautsaimniecībai. Šajā gadījumā mēs esam snieguši ieteikumu, kā šī kontrole būtu pilnveidojama. Gan Iekšlietu ministrija, gan Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ir apņēmusies šo jautājumu sakārtot,” stāstīja Grīnhofa.
„ Protams, ka mēs sākotnēji redzējām, ka uzņēmums ir izveidots, ir bijusi iemaksāta pamata kapitālam nepieciešamā summa, bet, kā jau minēju, - ir ļoti svarīgi, lai uzņēmums arī darbotos. Runājot par pagarināšanu, tur arī ir skaidra procedūra, un mēnesi pirms tam, kad uzturēšanās atļaujas termiņš beidzas, ikvienai personai, kurai ir izsniegta šī atļauja, ir nepieciešams iesniegt dokumentus Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, lai atļauja tiktu pagarināta. No tiem gadījumiem, ko mēs izvērtējām, tas netiek darīts,” skaidroja Grīnhofa.
PMLP jau piedāvā risinājumu, lai turpmāk šāda prakse vairs neatkārtotos. „Tā kā imigrācijas likums ir vaļā pašreiz, tad dosim priekšlikumu, ka anulēt uzturēšanās atļauju var nevis tikai, ja nav pēdējā gadā nomaksāti nodokļi, bet par visu laiku, kurā ārzemnieks uzturas,” saka PMLP vadītāja vietniece Maira Roze.
PMLP turklāt vērš uzmanību, ka nodokļu nomaksa vien arī nevarētu būt kritērijs. „Ir bijuši gadījumi arī tādi, kad uzņēmumā darbība nenotiek, bet nodoklis tiek nomaksāts (..) Protams mēs domājam, vai tur nevajag saistīt tikai ar saimniecisko darbību, bet tas ekonomistiem jāizvērtē un tikai tad mēs tādas izmaiņas varam veikt normatīvajos aktos,” saka Roze.
To, ka izmaiņas ir nepieciešamas Iekšlietu ministrijai, kā imigrācijas politikas realizētājai, norādījusi arī Valsts kontrole, iesakot atļauju izsniegšanas kontroles procedūras pilnveidot. „Šos visus ieteikumus atbilstoši vienošanai ar Valsts kontroli mēs izvērtējam un ieviešam noteiktajos termiņos, grafiks ir saskaņots. Grafiks ir saskaņots, bet kad būs rezultāts? Rezultāts atkarīgs no pasākumu satura, bet pamatā viss tiks īstenots šī gada ietvaros,” saka Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dmitrijs Trofimovs.
Jau ziņots, ka pērn septembrī Saeima noraidīja Nacionālās apvienības (NA) priekšlikumu liegt uzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas pilsoņiem. Savukārt februārī ziņots par pētījumu, kurā secināts, ka Latvija aizvien ir iecienīts naudas atmazgātāju mērķis. Tajā īpaša uzmanība pievērsta briesmām, ko slēpj termiņuzturēšanas atļauju izdošana.
Tāpat šomēnes ar pētījumu klajā nāca pētnieciskās žurnālistikas centra „Re:Baltica”, secinot - Latvijas termiņuzturēšanās atļauju programmā nav īsta pamatojuma tam, kāpēc tai būtu jāstrādā tikai nekustamā īpašuma un būvniecības sektoru interesēs.
