Pensiju sistēma - ilgstpējīga un ekonomiskās krīzes izcietusi
VK norāda, ka valsts sociālās apdrošināšanas sistēmā ir radīti priekšnoteikumi, lai sistēma būtu ilgtspējīga,
saglabātos neatkarīgi no ekonomiskajām un demogrāfiskajām izmaiņām un nodrošinātu pensijas gan pašreizējiem, gan arī nākotnes pensionāriem. Turklāt sistēma jau sevi ir apliecinājusi, spējot pārvarēt jau divas ekonomiskās krīzes, un tā ir būvēta, pieņemot sabiedrībā nepopulārus lēmumus – par pensionēšanās vecuma un minimālā apdrošināšanas stāža paaugstināšanu.
Pirmais pensiju līmenis - pensionāru nabadzības risks un nepietiekamas sociālās iemaksas
No otras puses,
nav izdevies pilnā apmērā realizēt pensiju pirmā līmeņa mērķi – nodrošināt, ka minimālās pensijas apmērs sasniedz 20% no vidējās bruto algas valstī, tā mazinot pensionāru nabadzības risku.
2015.gadā mērķis bija 163 eiro, tagad 186 eiro. Revīzijas laikā secināts, ka tad teju katrs piektais pensionārs nesaņēma šādu pensiju, kas būtu 20 procentu no bruto algas valstī.
VK norāda, ka 2015.gadā 17% pensionāru vecuma pensijas apmērs bija mazāks par plānoto minimālās pensijas apmēru.
„Tas, protams, ir slikts faktors, un, ja mēs salīdzinām arī ar ES vidējo līmeni, tad jāatzīmē, ka Latvijā šie 20% no vidējās bruto algas ir krietni zemāks nekā ES noteiktais nabadzības līmeni,” norāda valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Par Valsts kontroles secināto, ka teju katrs piektais pensionārs saņem pensiju, kas mazāka par 20% no bruto algas valstī, Latvijas Darba devēju konfederācijas padomnieks Pēteris Leiškalns norāda: tas nav labs rādītājs pensiju sistēmai. Taču, viņaprāt, ir kāds vēl svarīgāks aspekts: viens stāsts ir, ja persona ar 10 gadu darba stāžu nesaņem tādu pensiju, bet pavisam cits – ja to nesaņem cilvēks ar 29 gadu darba stāžu.
Pašreiz pieteiktās reformas pensiju palielināšanai gan nav iespējams īstenot šī brīža apstākļos. Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc pensiju budžeta ieņēmumi nav pietiekami lielāku pensiju izmaksai, ir lielais personu skaits, kuru sociālās iemaksas ir samazinātā apmērā vai vispār to nav. Turklāt no 2011. gada šo personu skaitam ir tendence pieaugt. Tādējādi mazo iemaksu veicēji līdzvērtīgi nepiedalās solidaritātes principa īstenošanā.
Turklāt viņi paši neuzkrāj savu sociālo nodrošinājumu, līdz ar to nākotnē citiem iedzīvotājiem būs jānodrošina viņiem minimālā pensija. VK norāda, ka, saņemot vienādu atlīdzību, mikrouzņēmuma darbinieks piecos gados uzkrāj gandrīz trīs reizes mazāku vidējo pensijas kapitālu nekā vispārējā nodokļu režīmā strādājošais.
Tāpēc Valsts Kontrole aicina valdību meklēt risinājumus, lai panāktu mazo iemaksu veicēju līdzvērtīgu dalību.
Labklājības ministrijā problēmu atzīts. Tieši tādēļ ministrija vēl salīdzinoši nesen rosinājusi, lai sociālās iemaksas tiktu veiktas vismaz no minimālās algas. Tomēr spēcīga uzņēmēju organizāciju lobija rezultātā Saeima no šīs ieceres attiecās. Neko tādēļ nedarīt, gan arī nevar, atzīst ministrijā. Tomēr “problēmu nedrīkst paslaucīt zem tepiķa, tautas valodā runājot, un šajā jautājumā risinājums būs jāatrod”, norāda Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks.
Tomēr kāds tas būs, nav skaidrs un skaidrs risinājums nav iekļauts arī jaunajās nodokļu reformas pamatnostādnēs.
Tomēr pārmaiņām ir jābūt, atzīst arī sociālo jautājumu eksperte Ruta Zilvere, piekrītot Valsts kontroles secinājumiem. Viņa turklāt uzsver sabiedrības uzticības nozīmi. Cilvēkiem regulāri vai pa pastu, elektroniski vai telefoniski būtu jāsaņem ziņas par savām iemaksām un to ietekmi uz pensijas apmēru.
“Katram cilvēkam, kas izdara iemaksas, būtu jābūt novērtētam, un viņam ir jāsaprot spēles noteikumi un kā minimums vismaz jāzina, cik liela summa atrodas viņa pensiju kontā. Viņam jāzina sava pensiju konta stāvoklis, katram! Tas dotu, ka cilvēkam būtu skaidrs, kāpēc viņš maksā, kur tā nauda paliek, un kā aug viņa potenciālā pensija,” uzsver Zilverte.
“Ja tās sapratnes nav, tad cilvēki bieži vien sliecas izvairīties [no nodokļu nomaksas],” atgādina eksperte.
Lai arī šobrīd nodokļu maksātāji it kā var mēģināt noskaidrot potenciālās pensijas apmēru, Valsts kontrole secinājusi, ka ar kalkulatoriem iegūtais rezultāts ir atšķirīgs un pat maldinošs, un arī latvija.lv pieejamais kalkulators nav pilnīgs.
Jāveido pensiju budžeta rezerves un jāvairo uzticēšanās sistēmai
VK arī iesaka uzlabot pensiju otro līmeni. Lai arī izdevies sasniegt galveno mērķi – nepalielinot kopējo iemaksu likmi valsts vecuma pensijām, daļu iemaksu novirzīt finanšu un kapitāla tirgū un iegūt pensijas kapitāla palielinājumu – tomēr ir atkārtoti jāpārskata otrā līmeņa līdzekļu pārvaldīšanas maksas aprēķināšanas kārtība.
„Lai segtu pārvaldīšanas izmaksas, pašlaik līdzekļu pārvaldītāji saņem fiksētu pārvaldīšanas maksas daļu 1 % apmērā no aktīvu vērtības neatkarīgi no faktiskajām pārvaldīšanas izmaksām. Tā kā ar katru gadu, dalībniekiem uzkrājot iemaksas, būtiski pieaug pārvaldāmo aktīvu vērtība, attiecīgi būtiski pieaug arī pārvaldītāju ieturēto līdzekļu apmērs. Saskaņā ar revidentu aplēsēm laikā no 2011. līdz 2015. gadam pārvaldītāju pastāvīgo izmaksu segšanai ieturēto līdzekļu apmērs ir gandrīz divkāršojies no 12 miljoniem eiro līdz 22 miljoniem eiro,” skaidro VK.
Tāpat ir jāveido pensiju budžeta rezerves,
lai nākotnē, palielinoties pensionāru īpatsvaram, sistēma spētu saglabāt stabilitāti un nodrošināt pensiju izmaksu uzkrātajā un piešķirtajā apmērā.
Visbeidzot, domājot par pensiju sistēmas ilgtspēju,
jāuzlabo sabiedrības uzticēšanas tai, kas šobrīd ir zema.
Iedzīvotāji nav pārliecināti par to, vai nākotnes pensiju apmērs būs līdzvērtīgs no darba mūžā uzkrātā kapitāla. Arī publiski pieejamā informācija par pensiju sistēmas darbību nav pietiekama.
Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks atgādina, ka jau pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā, Latvijas pensiju sistēmu veidojot, uzkrāšana nebaltām dienām bija paredzēta.
„Jau vienreiz 2000.gadu vidū bija mēģinājums no Labklājības ministrijas šo rezerves fondu veidot un šo tiesisko regulējumu nostiprināt, bet valdībā un parlamentā atbalstu tas neguva. Bet mēs nedrīkstam teikt, ka mums jau šobrīd nav šī rezerves spilvena. Rezerves spilvens tādā izskatā kā uzkrājums ir, jautājums, kādā veidā precīzāk noregulēt, kur un kādā veidā precīzāk šo naudu ieguldīt,” saka Alliks.
Izdienas pensiju sistēma - nestrukturēta, negodīga un dārga
Jau kritiskāk VK vērtē izdienu pensiju sistēmu, kas neatbilst pensiju sistēmai kopumā.
„Gadu gaitā izdienas pensiju saņēmēju loks ir audzis, tomēr visaptveroša izvērtējuma par izdienas pensiju sistēmā iekļaujamām profesijām nav bijis,” norāda VK
Izrādās, izdienas pensiju saņem ne tikai, piemēram, ugunsdzēsēji un militārpersonas, bet atsevišķās institūcijās arī lietveži un grāmatveži, kas nav profesijas ar paaugstinātiem riskiem, saka valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
“Ja izdienas pensijas ir atkarīgas no pēdējo vai trīs gadu izpeļņas pirms aiziešanas pensijā, tad, protams, iespējams, ka šīs izdienas pensijas ir krietni augstākas nekā nopelnītā vecuma pensija. Līdz ar to personai tas ir ļoti izdevīgi, bet tad jāskatās no valstiskā viedokļa, vai tiešām šīs personas ir zaudējušas spējas turpināt darbu iepriekšējā profesijā un nevar pārkvalificēties. Jo revīzijā secināts, ka septiņas no desmit personas turpina darbu, daļa no tām turpina darbu pat tajās pat nozarēs, kur ir strādājušas,” stāsta Krūmiņa.
Izdienas pensijas var saņemt virkne profesionāļu, līdz ar to, ja 2011.gadā izdienas pensiju izmaksai bija nepieciešami 45 miljoni eiro, tad 2021.gadā – jau 75 miljoni eiro.
Atklājās, ka izdienas pensijas apmērs ir vidēji pusotru reizi lielāks, nekā šīm personām piešķirtā valsts vecuma pensija. Piemēram, diplomātu izdienas pensija vidēji ir 1552 eiro, bet to nopelnītā valsts vecuma pensija vidēji 592 eiro.
Turklāt daudzi turpina strādāt profesijā, kurā jau agrāk strādāja. VK pauž, šāda situācija nav godīga nedz pret citiem strādājošajiem, nedz pašiem izdienas pensiju saņēmējiem, jo dažādās profesijās izdienas pensijā var doties dažādos laikos.
