Paziņojumā medijiem VK norāda, ka "problēmas ir tieši tās pašas". "Kopumā vērtējot, iekšējos normatīvos aktus uz papīra LP ir mēģinājis uzlikt, taču līdz to piemērošanai pēc būtības nav ticis. Formālā pieeja tagad ir vainagojusies ar 33 jauniem Valsts kontroles ieteikumiem," teikts paziņojumā.
VK neatklāj ieteikumu jēgu, jo tie ir ierobežotas pieejamības. Slepenība esot ieviesta, jo VK ir vērtējusi LP pārvaldīto norēķinu sistēmu, kas satur klientu informāciju.
Tomēr zināms, ka problēmu vidū ir jautājums par kapitālsabiedrības pārvaldību. Kontrole apgalvo, ka Satiksmes ministrija aizbildinās ar Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likuma un ar to saistītās vienotās pieejas trūkumu, kas neļauj sakārtot ne valdes locekļu skaita, ne atlīdzības jautājumus. Līdz ar to ir iespējams, kā vienā gadījumā - savienot pilna darba laika pienākumus Latvijas Pastā ar diviem amatiem Valmieras pilsētas pašvaldībā un kapitālsabiedrībā un pienākumiem astoņās Valmieras pašvaldības komisijās. Kontrole arī uzsver, ka pienākumus, kurus veic šis valdes loceklis, par mazāku atalgojumu varētu veikt revidents. Turklāt šāda "īpaša valdes locekļa" situācija nav motivējoša pārējiem darbiniekiem.
Tāpat neieviesti palikuši ieteikumi, kas attiecas uz autotransporta iegādi un izmantošanu. Proti, nav pārliecības, ka izlietotā un apmaksātā degviela un nobrauktie kilometri ir saistīti ar pasta saimniecisko darbību. Piemēram, deviņi administrācijas darbinieki ar dienesta auto brauc uz mājām un atpakaļ un oficiāli šie braucieni ir atzīti par dienesta pienākumiem.
Tāpat Valsts kontroles revidenti ir apšaubījuši arī automobiļu nomas līgumus, jo iepirkums par divu vieglo automobiļu nomu gandrīz divas reizes pārsniedz cenu, kādu Latvijas Pasts maksā par sešām identiskiem mērķiem paredzētām automašīnām.
Latvijas Pasts atbildes paziņojumā medijiem gan norāda, ka vairāki no VK norādītajiem trūkumiem jau ir novērsti. To vidū ir, piemēram, kļūdas valdes locekļa veiktajos aprēķinos par nobrauktajiem kilometriem ir labotas un līdzekļi uzņēmumam ir atmaksāti.
Tāpat šobrīd tiek izstrādāti uzlabojumi iekšējās kārtības noteikumos, kas uzlabotu kontroles mehānismus šādās situācijās. Turklāt pērn ir uzlabota uzņēmuma efektivitāte, kas būšot redzams ziņojumā par pagājušā gada saimniecisko darbību.
"Mēs jau tagad saņēmām to ziņojumu, un mēs to analizējam, kas tad būtu jāmaina savā darbībā. Taču, kā jau jūs varbūt arī redzējāt, arī Valsts kontrole ir secinājusi, ka ir uzlabojumi, ko viņi novērtē arī naudā - 2,13 miljoni. Tas ir mūsu veiksmīgas darbības rezultāts. Šobrīd ir atsevišķas lietas, ko Valsts kontrole uzskata, ka mums būtu jāuzlabo, nu mēs, protams, skatīsimies un visātrākajā laikā viņas arī ieviesīsim," saka uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Arnis Salnājs.
Pasta direktors arī sola turpmākus uzlabojumus: "Mēs esam gatavi arī pie tiem turpmāk strādāt. Automašīnu parka lielums, tas ir mainīgs lielums, un mēs nepārtraukti viņu vērtējam. Beidzoties kādiem līgumiem vai parādoties nepieciešamībai, tad mēs vērtējam, tie ir ekonomiski aprēķini, vai ir nepieciešams, vai nav. Mēs tagad saņemsim viņu ziņojumu, skatīsimies, kas ir nepieciešams, ko mēs varam pirmo izdarīt. Viņu tā būtiskā tēma ir automašīnu lietošana, to mēs arī pārskatīsim."
Tikmēr Satiksmes ministrijas izplatītajā paziņojumā medijiem norādīts, ka "ministrijai nav pieņemama situācija, ka Valsts kontroles ieteikumu ieviešana ir bijusi tikai formāla un notikusi tikai „uz papīra”".
Satiksmes ministram Anrijam Matīsam esot "nepieņemami, ka atsevišķi uzņēmuma darbinieki rīkojas pretlikumīgi pašu noteiktajiem normatīviem". Viņš sagaida, ka Latvijas Pasta valde izvērtēs savu padoto darbinieku rīcību un atbildību, kuri neievēro valdes apstiprinātos dokumentus un pieņems noteiktus mērus.
