Valsts kontrole: NEPLP nesteidzas novērst trūkumus sabiedriskā pasūtījuma pārvaldībā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Valsts kontroles ziņojumā par sabiedriskā pasūtījuma atbilstību sabiedrības interesēm pērnajā oktobrī revidenti Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) veltīja skarbus vārdus. Piemēram, to, ka padomes lēmumi ir balstīti šauru interešu lokā un nepietiekamās zināšanās. Tagad, vairāk nekā pusgadu pēc revīzijas, Valsts kontrolei bija jāsniedz Saeimai ziņojums, kā tad medijus uzraugošajai padomei sokas ar ieteikumu ieviešanu, un secināts, ka NEPLP ar to nesteidzas.  

Valsts kontrole pērnajā oktobrī pēc revīzijas paziņoja, ka visu elektronisko mediju vidi pārrauga daži politiķu iecelti cilvēki, bet izšķirošus lēmumus iespējams pieņemt ar trīs cilvēku vairākumu.

Valsts kontrole: NEPLP nesteidzas novērst trūkumus sabiedriskā pasūtījuma pārvaldībā
00:00 / 01:36
Lejuplādēt

Revidenti norādīja uz nepietiekamu naudas ieguldījumu ilgtermiņa vajadzībās, bet paļaušanās uz politiķu labvēlību rada risku kļūt atkarīgiem no politiķiem. Valsts kontrole rāja padomi, ka tās atbildība ir stagnējoša sabiedriskā pasūtījuma pārvaldība.

Tāpat interešu pretrunas rada funkciju pārklāšanās, jo padome reizē ir sabiedrisko mediju īpašniece un sabiedrisko un komercmediju darba uzraudze. Komercmediju interešu lobijs ir jūtams, norādīja Valsts kontrole.

Kā redzams Latvijas Radio rīcībā esošajā dokumentā, ir vairākas lietas, ko mediju uzraugs arvien nav labojis.

Padome nav izstrādājusi savu darba stratēģiju, tādēļ nevar īsti saprast, ar ko un cik kvalitatīvi tā nodarbojas, tērējot budžeta naudu. Otra būtiskā lieta ir sabiedriskā pasūtījuma plānošana.

Revidenti norāda, ka būtībā arvien netiek pietiekami izzinātas sabiedrības vajadzības, ko tad tā vispār grib redzēt un dzirdēt par savu naudu.

Treškārt, katru gadu noteiktu sabiedriskā pasūtījuma naudas daļu padome novirza komercmedijiem, taču ir diezgan vaļīga, kādu saturu tie radīs un vai sabiedriskie mediji arī jau to nedara. Tāpat, tā kā nav izstrādāti jēdzīgi kritēriji sabiedriskajam pasūtījumam, naudas izlietojuma efektivitāti un ekonomiskumu arī nevar izmērīt.

Valsts kontrole nepadarītajiem darbiem termiņu ir pagarinājusi līdz 20. decembrim.

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes vadītāja Dace Ķezbere intervijā Latvijas Radio gan norādīja, ka padomē ir izstrādāta stratēģija un tā darbojas, arī sabiedriskā pasūtījuma kritēriji ir izstrādāti un darbojas un pētījumi notiek. 

Viņa skaidroja, ka Valsts kontrole ir administratīvā iestāde, kas prasa striktas atskaites, bet tā atskaišu forma un atskaišu aktu veidošana ne vienmēr ir atbilstoša tam, ko var izdarīt radoši cilvēki.

Piemēram, ka pasūtījumā raidījumam jābūt 28 minūšu garam, bet raidījums ir 26 minūšu garš, Valsts kontrole uzskata, ka valsts budžeta līdzekļi izlietoti neefektīvi, un šāda pieeja nav gluži atbilstoša realitātei.

Viņa arī solīja, ka padome darīs, ko varēs, atbilstoši Valsts kontroles ieteikumiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti