Valsts kontrole: Nepietiekamas kapacitātes dēļ CVK gadiem nespēj atrisināt trūkumus

Trūkumi Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) budžeta plānošanā un izpildē, kā arī iepirkumu organizēšanā un līgumu vadībā liecina par nepieciešamību stiprināt CVK kapacitāti. Turklāt katru nākamo vēlēšanu tehniskais nodrošinājums kļūst arvien dārgāks. Vienlaikus CVK iepirkumā pieļauts vismaz 40 000 eiro sadārdzinājums, secinājusi Valsts kontrole ikgadējā finanšu revīzijā saistībā ar CVK gada pārskatu.

Vēlēšanas kļūst arvien dārgākas

Līdz 2021.gada pašvaldību vēlēšanām CVK vēlēšanu norises nodrošināšanai izmantoja no SIA “SOAAR” nomāto lietojumprogrammu un vēlēšanu nodrošināšanas atbalsta pakalpojumus. Laikā no 2017. līdz 2020. gadam par šiem pakalpojumiem samaksāti vairāk nekā 2,2 miljoni eiro. Lai novērstu risku, ka vēlēšanu process ilgstoši ir atkarīgs no viena komersanta sniegtajiem pakalpojumiem, CVK 2020. gadā uzsāka vēlēšanas vadības sistēmas moduļu iegādi savā īpašumā. Bāzes un četru vēlēšanu moduļu iegādei CVK plānoja tērēt 1,8 miljonus eiro. Par bāzes un pašvaldību moduļu iegādi tika noslēgts līgums 900 tūkstošu eiro apmērā. Tie tika piegādāti plānotā budžeta ietvaros, slēdzot līgumu ar SIA “SOAAR”, kas iepirkumā bija vienīgā pretendente.

Tomēr, turpinot moduļu iegādi, CVK saskārās ar būtisku – trīskārtēju – sadārdzinājumu šogad nepieciešamajam Saeimas vēlēšanu modulim, kas plānoto 363 tūkstošu eiro vietā maksās 1,16 miljonus eiro. Sagaidāms, ka pēdējo divu moduļu – Eiropas Parlamenta vēlēšanu un tautas nobalsošanas nodrošināšanai – iegādes izmaksas arī pārsniegs plānotos 544 tūkstošus eiro.

Iegādājoties visus vēlēšanu vadības sistēmas moduļus, būs nepieciešams iegādāties arī vēlēšanu nodrošināšanas atbalsta pakalpojumus. Tā kā tehnisku iemeslu dēļ konkurences šajā segmentā neesot, pakalpojumu nodrošinās SIA “SOAAR” kā vienīgā pretendente, ar ko noslēgti trīs līgumi par 631 tūkstoti eiro. Attiecīgi Valsts kontrole secināja, ka mērķi – iegūstot īpašumā lietojumprogrammu vēlēšanu administrēšanai, novērst vēlēšanu procesa ilgstošu atkarību no viena komersanta – joprojām nav izdevies sasniegt.

Sadārdzināta pakalpojuma iegāde

Divos ar SIA “SOAAR” noslēgtajos līgumos par 2021. gada pašvaldību vēlēšanu pavadīšanu CVK arī apmaksāja komersanta darbinieku attālinātu darba vietu aprīkošanu ar profesionālas veiktspējas tehniku, lai gan pakalpojums, kura dēļ šī tehnika tika iegādāta, bija jāveic vien trīs mēnešus. Tā vietā lai, piemēram, nomātu nepieciešamo tehniku vai segtu amortizācijas izdevumus par tās izmantošanu, CVK ir pilnībā apmaksājusi jaunas tehnikas iegādi.

Pēc revidentu aplēsēm, tas ir nepamatoti sadārdzinājis vēlēšanu pavadīšanas pakalpojumu par vismaz 40 tūkstošiem eiro.

Stiprināt CVK kapacitāti

Valsts kontrole atkārtoti vērsa uzmanību uz vairākiem trūkumiem, kuru cēlonis, visticamāk, ir nepietiekamā CVK kapacitāte. Piemēram, budžeta plānošanā – novēlota funkciju nodrošināšanai nepieciešamo izmaksu apzināšana, kā rezultātā gadskārtējā budžetā piešķirtie līdzekļi izrādās nepietiekami. Pakalpojumu iegādē – iepirkumu kārtības neesamība, sasteigta līgumu noslēgšana, īsu darbu izpildes un nodevumu pārbaudes termiņu noteikšana, būtiski trūkumi dokumentēšanā, kas revīzijā liedza visos gadījumos izsekot plānoto un izpildīto darbu apjomam un kvalitātei.

CVK administratīvās un atbalsta funkcijas kopumā nodrošina 12 darbinieki. CVK vairākkārt esot uzsvērusi, ka tieši nepietiekamā kapacitāte ir cēlonis iepriekš uzskaitītajiem trūkumiem.

Tā kā vēlēšanu vadības sistēmas iegāde, attīstība un darbības tehniskais atbalsts būs aktuāls arī turpmāk, Valsts kontrole ieteica aktualizēt jautājumu par optimālāko risinājumu šīs sistēmas attīstībai, pārvaldīšanai un uzturēšanai Ministru kabinetā un Saeimā.

“Saistībā ar CVK kapacitāti secināms, ka līdz šim pārāk daudz runāts, pārāk maz darīts, un aicinām atbildīgās instances novērst nepietiekamo CVK kapacitāti un tās rezultātā radītos trūkumus, organizējot un nodrošinot vēlēšanu procesu,” paziņojumā medijiem norādīja Valsts kontroles padomes locekle Ilze Bādere.

Nav atbildīgā par vēlētāju aktivitātes palielināšanu

Lai gan Latvijā līdzdalība vēlēšanās samazinās, 2021. gadā sasniedzot zemāko rādītāju (vien 34% balsstiesīgo pilsoņu dalību pašvaldību domes vēlēšanās), Latvijā nav institūcijas, kurai būtu likumā noteikts pienākums analizēt vēlētāju aktivitāti ietekmējošos faktorus un mērķtiecīgai censties palielināt šo aktivitāti. Vienlaikus CVK rīcībā ir pētījumos iegūta informācija par vēlētāju aktivitāti, apmierinātību ar vēlēšanu procesu u.tml.

Valsts kontrole vērsīs Saeimas uzmanību uz šiem apstākļiem un aicinās izvēlēties iestādes, kuras būtu atbildīgas par vēlēšanu politikas veidošanu un vēlētāju aktivitātes palielināšanu.

CVK kritiska situācija IT jomā

CVK paziņojumā medijiem apliecināja, ka komisijai trūkst informācijas tehnoloģiju (IT)  speciālistu, administratīvā vadītāja un vēlēšanu laikā trūkst resursu, lai piesaistītu projektu vadītājus un citus speciālistus ar mūsdienās nepieciešamajām kompetencēm. Tāpat nav finansējuma, lai informētu un motivētu vēlētājus, kā arī lai uzlabotu vēlētāju ar īpašām vajadzībām iespējas piedalīties vēlēšanās.

Lai uzlabotu CVK organizatoriskās un tehniskās apkalpošanas pārraudzību un nepārtrauktību, nākamā gada budžetā ir lūgts piešķirt finansējumu CVK sekretariāta vadītāja amata vietas izveidei.

Kritiska situācija ir IT jomā – iestādē ir tikai divi atbilstošās jomas speciālisti, kuri zemā atalgojuma dēļ strādā vairākos darbos.

CVK būtu nepieciešams piesaistīt vēl četrus speciālistus – IT projektu vadītāju, sistēmanalītiķi, vecāko IS administratoru, IT drošības pārvaldnieku. Nav arī atbilstošas kvalifikācijas darbinieka, kas izstrādātu šādas sistēmas tehniskās specifikācijas.

Jau lūdzot papildu nepieciešamo finansējumu šā gada budžetā,  CVK vērsa uzmanību uz iestādes nepietiekamo IT kapacitāti un nepieciešamību rast risinājumu. Toreiz šis lūgums netika atbalstīts, tādēļ CVK šogad vēstulē Finanšu ministrijai atkārtoti lūdza to piešķirt nākamā gada budžetā kā prioritāro pasākumu. Nodaļas izveidei un konkurētspējīga atalgojuma nodrošināšanai esošajiem speciālistiem 2023. gadā būtu nepieciešami 264 000 eiro.

Papildus tam IT infrastruktūras attīstīšanai un uzturēšanai, kas vēlēšanās ir kritiskā infrastruktūra, nepieciešami vismaz 225 000 eiro gadā. Ja netiek CVK piešķirti vajadzīgie resursi, tad sistēmu uzturēšana un attīstība būtu jāuzņemas kādai citai iestādei, norādīja CVK.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt