ĪSUMĀ:
- Revīzijā secināts, ka teju 10 gadu laikā nav izveidota efektīva un ilgtspējīga sistēma zinātnes pētījumu projektu izvērtēšanai, finansējuma sadalei un kontrolei.
- VK ieskatā kļūdas ir jāatzīst un esošā sistēma jāmaina.
- Pieejamais valsts budžeta finansējums zinātnes attīstībai Latvijā pēdējos gados audzis, bet salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm tas ilgstoši bijis zems.
- Revidentu ieskatā ir svarīgi finansējumu mērķtiecīgi ieguldīt Latvijai nozīmīgu jautājumu un problēmu risināšanā.
- VK uzskata, ka prioritāro zinātnes virzienu skaits ir pārāk plašs – ietver vismaz 150 tēmu, tas nav adekvāti ierobežota finansējuma apstākļos.
- Izglītības un zinātnes ministrija ir apņēmusies ieviest VK ieteikumus līdz 2022. gada vidum.
Pēdējo 10 gadu laikā zinātnes projektu jomā nav izdarīts pietiekami
Revidentu mērķis bija noskaidrot, vai un kā realitātē izdevies ieviest 2012. gada revīzijā sniegtos ieteikumus Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), lai būtiski pilnveidotu Latvijas zinātnes politikas īstenošanu.
VK revīzijā secinājusi, ka nav darīts pietiekami, lai novērstu jau teju pirms 10 gadiem konstatētās problēmas un trūkumus gan saistībā ar IZM pieeju, nosakot zinātnes virzienu prioritātes, gan attiecībā uz zinātnei piešķirtā finansējuma izlietojuma kontroli – projektu izvērtēšanu un to īstenošanas uzraudzību, par ko lielā mērā atbild Latvijas Zinātnes padome (LZP).
“Teju 10 gadu laikā nav izveidota efektīva un ilgtspējīga sistēma zinātnes pētījumu projektu izvērtēšanai, finansējuma sadalei un kontrolei – kļūdas ir jāatzīst, un esošā sistēma jāmaina,” teikts VK paziņojumā.
VK vērtējumā, pēc 2012. gada revīzijas IZM ir pilnveidojusi vairākas zinātnes attīstībai nozīmīgas jomas. Tāpat saskaņā ar 2019. gadā veikto zinātnisko institūciju starptautisko novērtējumu Latvijas zinātnē kopš 2013. gada ir vērojams progress. Tomēr tagad revīzijā konstatētie pārkāpumi un neatbilstības liecina – viss plānotais nav izdevies un IZM nav darījusi pietiekami iepriekš konstatēto nepilnību novēršanai.
Pārkāpumi konstatēti projektu finansēšanas administrēšanā
Lai arī pieejamais valsts budžeta finansējums zinātnes attīstībai Latvijā pēdējos gados palielināts, salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm tas ilgstoši bijis zems. VK pārstāve Inese Kalvāne, kas veica šo revīziju, Latvijas Radio intervijā sacīja, ka
Latvija 2019. gadā zinātnes attīstībai atvēlēja 0,64% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kamēr citās Eiropas valstīs tie bijuši vidēji 2,2%. Tas atstājis negatīvu ietekmi uz nozari kopumā, piebilda Kalvāne.
“Ļoti svarīgi, lai to mērķtiecīgi ieguldītu Latvijai nozīmīgu jautājumu un problēmu risināšanā, atbalstot fundamentālo un lietišķo pētījumu projektus (FLPP) un valsts pētījumu programmas (VPP) ar visaugstāko zinātnisko kvalitāti,” norādīts VK paziņojumā.
Revidentu ieskatā prioritāro zinātnes virzienu skaits ir pārāk plašs – tas ietver vismaz 150 tēmu, kas nav adekvāti ierobežota finansējuma apstākļos.
Salīdzinot ar iepriekšējo revīziju 2012.gadā, Kalvāne skaidroja, ka lielākā daļa revidentu ieteikumu tika ieviesti, tomēr zinātnes finansēšanas jomā joprojām ir virkne nepilnību. Kalvāne sacīja: “Nevaram gūt pārliecību ka pēdējo trīsarpus gadu laikā līdzekļi izlietoti atbilstoši mērķim – sekmēt Latvijas ekonomisko attīstību. Joprojām kā iepriekšējā revīzijā – ir ļoti plašs prioritāšu definējums, projektu var adresēt vairākām prioritātēm. No vienas puses, tas nav slikti. (..) Bet, ja nav prioritāšu, tad nav fokusa, kas ierobežotu projekta finansēšanu.”
Savukārt atsaucoties uz izvērtēšanu, kuriem zinātnes projektiem tiek piešķirts finansējums, Kalvāne Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” sacīja: “Mēs revīzijā atklājām nepilnības ekspertu [kuri lemj par finansējuma piešķiršanu projektiem] atlases un darba izmantošanas procesā. Mēs atklājām iespējamu interešu konfliktu, mēs atklājām arī neatbilstošu informācijas sistēmas lietošanu, kas skar vairāk par 100 projektiem pēdējo 3 gadu laikā – mēs runājam par vairāk nekā 500 gadījumiem.”
Tāpat Kalvāne skaidroja: “Arī šajā revīzijā konstatējām pārkāpumus un būtiskas neatbilstības FLPP un VPP projektu zinātniskās ekspertīzes organizēšanā un īstenošanā laika periodā no 2018. līdz 2021. gadam. Likumsakarīgi, tas liek apšaubīt šajā laika periodā pieņemto lēmumu pamatotību 82,5 miljonu eiro piešķiršanai VPP un FLPP projektiem un norāda uz iespējamu zinātnes projektu konkursu rezultātu ietekmēšanu. Neatbilstības un nepilnības konstatējām arī VPP projektu īstenošanai piešķirto finanšu līdzekļu izlietojumā – uzraudzībā un kontrolē.”
Par revīzijā iespējamiem normatīvo aktu pārkāpumiem un konstatēto faktu turpmākai pārbaudei VK ir vērsusies prokuratūrā, Valsts ieņēmumu dienestā un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā.
Revidentu ieteikumi par nozari atbildīgajai ministrijai
Kopumā IZM jāpārskata pieeja zinātnes virzienu prioritāšu noteikšanai, lai rezultātā valsts budžeta finansējumu koncentrētu uz Latvijas ilgtspējai un attīstībai nozīmīgu jautājumu risināšanu.
VK aicina pilnveidot arī kontroles vidi un uzraudzības pasākumus, lai valsts projektus plānotu, īstenotu un finansējumu izlietotu atbilstoši tiesību aktiem. Tāpat IZM sadarbībā ar LZP un Ekonomikas ministriju ir jāizvērtē iespēja precizēt valsts projektu preču un pakalpojumu izmaksu pozīcijās, lai valsts budžetā atmaksātu finansējumu, kas nav nepieciešams.
VK uzskata, ka, ieviešot revidentu ieteikumus, tiks novērsti revīzijā konstatētie pārkāpumi un neatbilstības zinātniskās ekspertīzes organizēšanā.
IZM apņēmusies ieviest revidentu ieteikumus
IZM ir apņēmusies ieviest VK ieteikumus līdz 2022. gada vidum.
Revīzijas laikā VK saņēma priekšlikumus zinātnisko projektu atlases uzlabošanai arī no vairāk nekā 200 ārvalstu ekspertiem, kuri piedalījās Latvijas zinātnieku iesniegto projektu pieteikumu izvērtēšanā. Arī tie iekļauti revīzijas ziņojumā.
IZM ir vienisprātis ar VK kontroles ieteikumu pārskatīt pieeju zinātnes virzienu prioritāšu noteikšanai, lai šīs prioritātes pilnībā atbilstu uzdevumam nodrošināt valsts budžeta finansējuma fokusu Latvijas ilgtspējīgai attīstībai, un jau šobrīd izstrādā atbilstošus grozījumus Zinātniskās darbības likumā attiecībā par prioritārajiem virzieniem zinātnē.
Ministrijā norādīja, ka kārtējais zinātnisko institūciju starptautiskais izvērtējums, kurš noslēdzās 2021. gada 17. martā, ir tiešs apliecinājums Latvijas zinātnes attīstībai kopš 2013. gada un izaugsmes progresam, kas ir vērojams visās zinātnes nozaru grupās un to pārstāvošās augstskolās un zinātniskās institūcijās.
VK plašā ārvalstu zinātnisko ekspertu aptauja, kurā 85% no aptaujātajiem ekspertiem apliecinājuši, ka LZP darbs ir bijis pilnībā profesionāls, ātrs un vienkāršs, savukārt 62% norādījuši, ka ekspertīzes metodika ir skaidra un visaptveroša, nodrošinot pilnīgu projektu novērtējumu no visiem aspektiem, atzīmēja ministrijā.
