Paziņojumā medijiem Valsts kontrole norāda, ka valsts pārvaldē uzkrāto datu atvēršana brīvai izmantošanai var padarīt valsts pārvaldi caurskatāmāku un radīt jaunas iespējas gan uzņēmējiem, gan sabiedrībai. Eiropas Komisija aplēsusi, ka Latvijā atvērto datu ekonomiskais potenciāls var sasniegt 70 miljonus eiro un papildus ietaupīt pat divus miljonus eiro valsts pārvaldē, jo paver jaunas iespējas uzņēmējiem produktu un pakalpojumu attīstīšanai, kas nozīmē arī jaunas darba vietas.
Papildus iespējams ietaupīt līdz diviem miljoniem eiro valsts pārvaldē, jo datu atvēršana samazinātu nepieciešamību informāciju iestādēm savā starpā pieprasīt atkārtoti, atvieglotu datu apriti un uzlabotu darba kvalitāti.
Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka par informācijas sabiedrību un e-pārvaldi atbildīgā VARAM apzinās atvērto datu nozīmi un to izmantošanas iespējas valsts pārvaldes efektivitātes celšanai. Atvērtie dati ir noteikti kā viens no e-pārvaldes pamatprincipiem.
Tomēr, analizējot politikas īstenošanu, revidenti konstatējuši vairākas problēmas. VARAM nav apkopojusi līdz šim jau atvērtās datu kopas un noteikusi prioritāri atveramās.
Pagaidām Latvijas attīstība atvērto datu jomā ir nepietiekama, secina Valsts kontrole. Eiropas Komisijas pētījumā Latvija 2016.gadā ierindota pēdējā – 28.vietā.
Valsts kontrole norāda uz informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomas organizāciju pārstāvju aicinājumu Latvijā ieviest “atvērts pēc noklusējuma” principu. Tas nozīmē meklēt pamatojumu nevis datu došanai, bet nedošanai. Valsts kontroles ieskatā, jāņem vērā, ka ne jau obligāta datu atvēršana rada kādus tiešus ieguvumus valstij un sabiedrībai, bet gan datu saturs, kvalitāte un aktualitāte. Līdz ar to, ņemot vērā ierobežotos resursus, esot ļoti būtiski novērtēt un atvērt primāri nozīmīgākos un sabiedrībai noderīgākos datus, pretējā gadījumā pastāv risks, ka tiks atvērtas datu kopas, no kurām sabiedrībai būs maza pievienotā vērtība.
Valsts kontroles padomes locekle Zita Zariņa, ka runa ir par jebkuriem datiem, kas ir valsts rīcībā, pieejama ir tikai daļa, taču pateikt tiešos trūkumus sabiedrībai pašlaik nevar, jo neviens nav apkopojis sabiedrības un uzņēmēju vēlmes. Šie dati varētu būt noderīgi uzņēmējiem, plānojot jaunus pakalpojumus, kas nepieciešami ekonomikas attīstībai. Bez šādas vienotās gudras pieejas datiem, valsts var bezjēdzīgi iztērēt nenosakāmu naudas summu, piebilda Zariņa.
VARAM, sadarbojoties ar valsts pārvaldi, jāmeklē veids, kā bez maksas datu pieejamību nodrošināt gan valsts pārvaldes iestādēm, gan privātpersonām. Publiskās pārvaldes pamatdarbībai nepieciešamais finansējums jāplāno neatkarīgi no ieņēmumiem, izvairoties no situācijām, kad atsevišķu iestāžu dati, kas ir nozīmīgi sabiedrībai, netiek atvērti. Ieņēmumi par to nodošanu atkalizmantošanai vai koplietošanai nepieciešami iestādes pamatdarbības nodrošināšanai.
