2020. gada janvārī Valsts kontroles publiskotais revīzijas ziņojums par valsts robežas joslas ierīkošanu pie Latvijas austrumu robežas vairākkārt piesaukts kā iemesls, kāpēc kavējas Latvijas-Baltkrievijas valsts robežas joslas izbūve, norādīja Valsts kontrole, uzskatot, ka tāpēc ir svarīgi atskatīties, kādi bija revīzijas secinājumi un kā tie attiecas uz Latvijas–Baltkrievijas valsts robežas izbūvi.
Valsts kontrolē atgādināja, ka šajā revīzijā revidenti bija vērtējuši, vai atbildīgo iestāžu rīcība un pieņemtie lēmumi ir nodrošinājuši, ka valsts budžeta līdzekļi Latvijas–Krievijas valsts robežas joslas ierīkošanai ir izlietoti likumīgi un efektīvi.
Tobrīd Latvijas–Baltkrievijas valsts robežas joslas ierīkošanas darbi (neskaitot četru tiltu būvniecību) vēl nebija sākušies.
Tādēļ revīzijā konstatēto trūkumu Latvijas–Krievijas valsts robežas būvniecībā ātrai novēršanai, Valsts kontroles ieskatā, bija jāsekmē tiesiska un efektīva Latvijas–Baltkrievijas valsts robežas joslas izbūve.
Būtiskākās Latvijas–Krievijas valsts robežas izbūvē konstatētās problēmas, ar kurām Valsts robežsardze un būvnieki saskartos, arī būvējot Latvijas–Baltkrievijas valsts robežu, bija saistītas ar neskaidrību par nepieciešamo valsts robežas joslas platumu, kurš Ministru kabineta noteikto un būvprojektā plānoto 12 metru vietā būvdarbu laikā vietām bija sasniedzis pat 90 metrus, kā arī ar nepietiekamo regulējumu attiecībā uz rīcību ar būvdarbu laikā meža izciršanas rezultātā iegūto koksni.
Revidenti konstatēja, ka Valsts robežsardze kā darbu pasūtītājs bija akceptējusi tādu būvniecību, kas neatbilda ne Valsts robežsardzes izstrādātajam projektēšanas uzdevumam, ne būvprojektam, ne arī normatīvajos aktos noteiktajam. Bija pieļauti būvniecību, publisko iepirkumu un robežas joslas ierīkošanu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumi. Pārkāpumu rezultātā dārgāk izmaksāja robežas joslas infrastruktūras izbūve, vēl vairāk – dārgāk izmaksās arī šīs infrastruktūras uzturēšana.
Tādēļ Valsts kontrole ieteica sakārtot tiesisko regulējumu attiecībā uz valsts robežas joslas platuma noteikšanu, lai būtu noteikts skaidrs tiesiskais ietvars. Robežas pārredzamības, pieejamības un apsekošanas jautājumi ir robežssardzes darba ikdiena, līdz ar to šiem jautājumiem bija jābūt atbildīgo institūciju redzeslokā jau vairākus gadu desmitus, norādīja Valsts kontrolē.
Otra revīzijā konstatētā problēma bija saistīta ar to, ka nevienā normatīvajā aktā nebija skaidri noteikta rīcība ar būvdarbu laikā iegūto koksni. Tikai četrās izlases kārtībā vērtētajās zemes vienībās Valsts kontroles pieaicinātais eksperts atzina, ka ir izcirsta koksne 5530 kubikmetru apjomā un vismaz 191 393 eiro vērtībā, kas nav ņemta uzskaitē un arī dabā nav atrodama.
Revidenti konstatēja, ka koku ciršana uz Latvijas–Krievijas robežas bija sākta jau 2015. gadā, bet kokmateriālu uzmērīšanu un novērtēšanu Valsts robežsardze pirmo reizi veica tikai revīzijas laikā 2019. gada aprīlī un maijā.
Lai arī revīzija noslēdzās jau 2020. gada janvārī, revīzijā sniegto ieteikumu ieviešana turpinās un Iekšlietu ministrija tikai 2021. gada augustā iesniedza Ministru kabinetā apstiprināšanai nepieciešamo likumu grozījumus, kurus 2021. gada 19. augustā sāka skatīt Saeimā. Tāpat arī turpinās visi saistībā ar šo revīziju uzsāktie kriminālprocesi un izmeklēšanas nolūkā sākts izvērtēt iesaistīto amatpersonu atbildību, uzsvēra Valsts kontrolē.
Attiecībā uz Latvijas–Baltkrievijas valsts robežas joslas izbūvi Valsts kontrole revīzijas ziņojumā bija vērsusi uzmanību arī uz to, ka Iekšlietu ministrija bez objektīviem iemesliem jau ilgus gadus ir iekavējusi valsts robežas joslas izbūvei nepieciešamo zemju iegūšanu valsts īpašumā, uzmērīšanu un ierakstīšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda, kas kavē būvniecības uzsākšanu un pabeigšanu plānotajos termiņos.
Turklāt uz šo problēmu, kā arī to, ka Latvijas–Baltkrievijas valsts robežas joslas izbūvei piešķirtais finansējums tiek pārdalīts un izlietots citiem mērķiem un būs jārod budžetā no jauna, Valsts kontrole jau bija norādījusi gan 2016. gada, gan 2017. gada Iekšlietu ministrijas finanšu pārskata revīzijās, skaidroja kontrolieri.
Jau tolaik Valsts kontrole aicināja Iekšlietu ministriju iesaistīties un izvērtēt apstākļus, kas izraisa robežas ierīkošanas darbu kavēšanos un finanšu līdzekļu pārpalikumu. Sākotnējie plāni paredzēja, ka zemes vienību atsavināšana no privātpersonām un juridiskajām personām Latvijas–Baltkrievijas robežas joslas izveidei tiks pabeigta līdz 2018. gada beigām, bet valsts robežas joslas infrastruktūras izbūve līdz 2019. gada beigām. Taču Iekšlietu ministrijas šī gada augustā Ministru kabinetā iesniegtajā informatīvajā ziņojumā norādīts, ka šobrīd lielāko daļu zemes īpašumtiesību sakārtošanu paredzēts pabeigt tikai 2022. gadā, bet pavisam pabeigt 2024. gadā. Līdz ar to šie darbi ir aizkavējušies vairāk nekā piecus gadus.
KONTEKSTS:
Valdība no 11. augusta līdz 10. novembrim izsludinājusi ārkārtējo situāciju valsts pierobežā ar Baltkrieviju. Ārkārtējā situācija izsludināta četrās pierobežas administratīvajās teritorijās: Ludzas novadā, Krāslavas novadā, Augšdaugavas novadā un Daugavpils pilsētā.
Līdz ar to Valsts robežsardzei ir tiesības lietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus, lai nekavējoties atgrieztu personu valstī, no kuras tā nelikumīgi šķērsoja valsts robežu. Tāpat ārkārtējās situācijas izsludinātajā teritorijā izvietotajās robežsardzes struktūrvienībās un citās iestādēs nepieņems personu iesniegumus par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu.
Lēmums pieņemts, izvērtējot situāciju Lietuvā, kā arī ņemot vērā pieaugošos riskus uz Latvijas–Baltkrievijas valsts robežas. Jau iepriekš bija ieviesta pastiprināta robežas uzraudzība un mobilizēti Valsts robežsardzes un armijas resursi zaļās robežas uzraudzībai. Tāpat atbalstu sniedz četri Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras "Frontex" eksperti.
Ārkārtējo situāciju rosināja izsludināt iekšlietu ministre, lai aizsargātu Latvijas un Eiropas Savienības ārējo robežu pret nelegālās migrācijas ieroča izmantošanu.
Latvija arī plāno pasteidzināt Latvijas–Baltkrievijas robežas infrastruktūras izbūvi. Iekšlietu ministrija aprēķinājusi, ka robežas neizbūvētās infrastruktūras pabeigšana varētu izmaksāt aptuveni 30 miljonus eiro.
