Ugunsgrēki tautsaimniecībai un valsts budžetam rada zaudējumus, iznīcinot vai sabojājot materiālās vērtības, apdraudot iedzīvotāju dzīvību un veselību, kā arī prasa būtiskus resursus dzēšanas un glābšanas darbu veikšanai.
Latvijas ugunsdrošības situāciju raksturojošie rādītāji ir vieni no sliktākajiem to valstu vidū, kurās tiek apkopota šāda informācija, atzīmē revīzijas iestāde.
VK revīzijā konstatētais liecina, ka ugunsdrošības prasību ievērošana valstī nav prioritāte. Pat valsts un pašvaldību iestādēs 70,1% valsts īpašumā esošo objektu līdz nākamajai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārbaudei nav novērsti iepriekš konstatētie pārkāpumi, bet gandrīz pusē (46,4%) objektu pārkāpumus nenovērš gadiem ilgi.
Lai gan ugunsgrēku skaits ar katru gadu pieaug, tomēr kopējais VUGD veikto ugunsdrošības pārbaužu skaits pēdējos desmit gados ir būtiski samazinājies – 2006.gadā veikts vairāk nekā 20 000 pārbaužu, bet 2015.gadā – vairs tikai 8000.
Kaut gan gadu no gada pārbaudes tiek veiktas lielākoties vienos un tajos pašos objektos, tomēr, pārsteidzoši ir tas, ka konstatēto pārkāpumu skaits nemazinās, norāda VK. Saskaņā ar VUGD amatpersonu sagatavoto pārbaužu aktu datiem 2013.un 2014.gadā katrā pārbaudē inspektori konstatējuši vidēji četrus pārkāpumus.
Lielā daļā izglītības, kultūras un citu iestāžu nav primāri nepieciešamā – 31% izglītības iestāžu, 28,6 % kultūras un sporta centru un 26% ārstniecības un sociālās aprūpes iestāžu nav nodrošinātas ar ugunsdzēsības aparātiem, ugunsdzēsības ūdensapgādi vai ugunsaizsardzības un ugunsdzēsības sistēmām.
VK revīzijā konstatēja arī, ka ne vienmēr trūkumu novēršanai nepieciešami lieli kapitālieguldījumi.
Piemēram, trešdaļā ārstniecības un sociālās aprūpes iestāžu nav izstrādāts cilvēku evakuācijas plāns, nav rīcības plāna ugunsgrēka gadījumiem un ugunsaizsardzības sistēmu iedarbināšanas ierīces nav novietotas labi pamanāmās vietās.
Ugunsdrošības normu ievērošana galvenokārt ir ēku un teritoriju īpašnieku un pārvaldnieku atbildība. Tikpat būtiski ir nodrošināt, lai sabiedrība ir informēta par normatīvajos aktos noteiktajām ugunsdrošības prasībām, kā arī kontrolēt normu ievērošanu, kas, savukārt, ir atbildīgo dienestu kompetencē.
Ministru kabineta noteikumos, kas būtu jāievēro attiecībā uz ugunsdrošību, ir noteikts, kādi elektroinstalācijas pretestības mērījumi ir jāveic obligāti, cik bieži tas darāms, cik bieži ir jātīra dūmvadi un jāapseko to tehniskais stāvoklis, ka tas jādara sertificētam skursteņslaucītājam un citas prasības.
Tomēr, neskatoties uz VUGD ikgadējiem informatīvajiem pasākumiem, VK konstatē, ka iedzīvotāju izpratnes un zināšanu līmenis par ugunsdrošības prasībām nepalielinās un iedzīvotāji noteiktās prasības neievēro.
Arī administratīvie sodi par ugunsdrošības noteikumu pārkāpumiem tiek piemēroti šokējoši reti, norāda VK.
Lai arī pārkāpumi tiek konstatēti vairāk nekā 90% objektu, saskaņā ar VK konstatēto sodi tiek piemēroti vien 5% gadījumu. Tikai 1% gadījumu, kad degusi kūla, īpašniekam par teritorijas nesakopšanu atbilstoši ugunsdrošības prasībām ir uzlikts sods.
"Valsts kontrole vērš politikas izstrādātāju – šajā gadījumā Iekšlietu ministrijas – uzmanību uz nepaveiktajiem darbiem. Arī ugunsdrošības jomā valsts nav definējusi ilgtermiņa mērķus un sasniedzamos rezultātus attiecībā uz ugunsdrošības situācijas uzlabošanu valstī," norāda Valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
"Grūti pārmest VUGD mērķtiecības trūkumu darbībā, ja mērķu praktiski nav. Salīdzinājumam: Igaunija – valsts, kurā ugunsdrošības situācija vēl nesen bija sliktāka nekā Latvijā, – šobrīd, pateicoties skaidri definētiem mērķiem un sasniedzamajiem rezultātiem, ir mums krietni priekšā."
Pieaugot ugunsgrēku skaitam, VUGD reaģēšanai uz ugunsgrēkiem būs nepieciešams aizvien vairāk resursu, bet diemžēl Latvijā nav valsts līmeņa programmas, kas paredzētu visu pieejamo resursu iesaisti.
Atšķirībā no citām valstīm, kas ugunsdrošības rādītāju ziņā krietni apsteidz Latviju, mūsu valstī gandrīz pilnībā netiek izmantots brīvprātīgo ugunsdzēsēju potenciāls.
"Var jau teikt, ka brīvprātīgo ugunsdzēsēju Latvijā ir pārāk maz, tomēr, kā liecina citu valstu pieredze, to skaits var būt ievērojams un atbalsts – nenovērtējams, ja atbildīgie dienesti šādu sadarbību veicina," norāda VK.
VK ieskatā, pārsteidzīgi tiek virzītas izmaiņas normatīvajos aktos, vēl lielāku atbildību pārliekot uz iedzīvotāju pleciem, vienlaicīgi rosinot noteikt ilgāku laiku, kādā VUGD jāierodas ugunsgrēka notikuma vietā.
Vairumā gadījumu VUGD nespēj ierasties notikuma vietā 5–10 minūšu laikā pēc ugunsgrēka izcelšanās, norāda VK.
Valsts kontroliere Krūmiņa brīdina - nesakārtotas politikas, nedefinētu mērķu un rezultātu, tajā skaitā attiecībā uz cilvēku zināšanu un izpratnes līmeņa paaugstināšanu, nepietiekamas uzraudzības un pārkāpēju sodīšanas sistēmas situācijā šāda iniciatīva vērtējama kā nepārdomāta un var novest pie dramatiskām sekām.
VUGD priekšnieka vietnieks Kristaps Eklons un Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dmitrijs Trofimovs Latvijas Radio raidījumam „Pēcpusdiena” sacīja, ka pastāv jau vairāki veidi, kā uzlabot ugunsdrošību Latvijā un iedzīvotāju iesaisti prevencijas pasākumos. Eklons uzsvēra, ka dienests jau šobrīd nodarbojas ar cilvēku izglītošanu. Turklāt dienests grasās izstrādāt koncepciju, lai to darītu vēl plašākā mērogā. Savukārt Trofimovs pauda, ka ir plānots attīstīt brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustību.
Pārbaudēs secināts, ka valstī trūkst ilgtermiņa stratēģijas par to, kā uzlabot ugunsgrēku kritiskos rādītājus. Valsts kontrole savus ieteikumus jau nosūtījusi atbildīgajai Iekšlietu ministrijai.
Kontrole aicina veidot sadarbību ar nevalstiskajām un pašvaldību līdzīgas funkcijas pildošām institūcijām, kā arī aicina aktīvāk piemērots sodus par ugunsdrošības noteikumu pārkāpumiem.
“Ņemot vērā visas tās sekas, kas iestājas ugunsgrēku rezultātā, būtu ļoti būtiski veikt atbilstošus preventīvos pasākumus. Mēs arī esam snieguši ieteikumus Iekšlietu ministrijai, kas tad būtu jādara. Mūsuprāt, ļoti būtiski būtu jāizvērtē jautājums par sadarbību ar dažādām institūcijām, kā, piemēram, Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība, kā pašvaldībās esošie ugunsdzēsības un glābšanas dienesti un citiem, jo mēs redzam, ka vienā lielā valstu daļā šie brīvprātīgie ugunsdzēsēji tiek izmantoti ļoti aktīvi. Diemžēl mūsu valstī nav šī koordinētā sadarbība, lai to varētu arī mērķtiecīgi darīt,” klāstīja Krūmiņa.
