Līdzīgas pārbaudes tiek veiktas arī citās sabiedrībai būtiskās jomās, atzina Krūmiņa un norādīja – viena no lietām, kam viņa pievērsīsies pastiprināti, ja atkārtoti tiks ievēlēta Valsts kontroles vadītājas amatā, būs tā saukto lietderības revīziju veikšana.
Lai naudu tērētu jēgpilni
"Jāsaka tā, ka mūsu valsts gājusi tādu attīstības ceļu, ka mēs esam iemācījušies uzskaitīt. Jo pirms desmit gadiem nebija sapratnes par to, kas valstij, pašvaldībām pieder. Un tas ir pasperts tāds solis pareizā virzienā. Nākamais jautājums ir – [līdzekļu] likumīga izmantošana, un te vēl ir darbs darāms.
Bet šobrīd tik tiešām pamatjautājums, kas ir izvirzījies kā prioritārs, ir ne tikai izlietot naudu likumīgi, bet arī jēgpilni.
Respektīvi, par līdzekļiem iegūt produktu vai pakalpojumu, kas tiešām ir vajadzīgs sabiedrībai," teica Krūmiņa.
Viņasprāt, problemātiskākās Latvijā ir veselības aprūpes un izglītības joma, kur visgrūtāk iet ar Valsts kontroles konstatēto trūkumu novēršanu un kur vēl ir liels darbs jāiegulda, lai tās sakārtotu.
Sākta virkne būtisku revīziju
Krūmiņa atzina arī, ka Valsts kontrole ir sākusi virkni būtisku sistēmisku revīziju, piemēram, pārbauda pensiju sistēmas ilgtspēju, izvērtē augstākās izglītības sistēmas efektivitāti.
"Tāpat mēs skatāmies arī jautājumu par aizsardzības spēku nodrošinājumu, par tiesu sistēmas reformu efektivitāti, par izmeklēšanas darbību efektivitāti Valsts policijā.
Tātad tās ir ļoti plašas, sistēmiskas revīzijas jomās, kas, manuprāt, ir būtiskas visiem Latvijas iedzīvotājiem," teica Krūmiņa.
Tāpat Valsts kontrolei ir jāturpina vērtēt, kāpēc valsts budžeta finansētās iestādēs arvien ir pārkāpumi saistībā ar valsts budžeta līdzekļu šķērdēšanu un nelietderīgu izmantošanu.
Pēdējos gados soda biežāk
Valsts kontrole pēdējā gada laikā prokuratūrā iesniegusi padsmit lietu par pārbaudēs konstatētām iespējami prettiesiskām darbībām.
Pēdējo četru gadu laikā pēc Valsts kontroles iesnieguma policijā un prokuratūrā ir notiesātas piecas personas, pret septiņām personām uzsākta kriminālvajāšana, bet deviņas personas ir izmeklēšanā tiesā. Salīdzinājumam iepriekšējos gados – no 2006.gada līdz 2012.gadam – notiesātas trīs personas.
Krūmiņa atgādināja, ka 2013.gadā Valsts kontroles sagatavotie likuma grozījumi nosaka to, ka revidējamām vienībām pēc Valsts kontroles revīzijām obligāti ir jāveic atbildības izvērtējums. Septiņu gadu laikā pirms minēto grozījumu stāšanās spēkā šāds izvērtējums bija 35 gadījumos, bet no 2014.gada līdz 2016.gadam izvērtēti un dažādi sodi piemēroti 60 personām.
"Tātad, mēs redzam, ka divu gadu laikā šis apjoms ir būtiski pieaudzis, un tie sodi, kas ir piemēroti, ir visdažādākie, sākot no atlaišanas no darba, gan darba algas samazināšanas, gan arī ir citi soda veidi.
Bet tas, kas nenotiek (..) - diezgan retos gadījumos notiek šī zaudējumu piedziņa," atzina valsts kontroliere.
Jau ziņots, ka pēc divām nedēļām beigsies valsts kontrolieres Elitas Krūmiņas pirmais pilnvaru termiņš valsts kontrolieres amatā. Saeimā viņai sola nešaubīgu atbalstu Valsts kontroles vadībai arī uz nākamajiem četriem gadiem. Iespējams, tad viņai kā valsts kontrolierei būs arī lielāka ietekme. Proti, Saeimā tiek skatīts likumprojekts, kurā paredzēts Valsts kontroles pilnvaras paplašināt.
