Izrevidējot valsts un pašvaldību pagājušā gada budžetu pārskatus, Valsts kontrole secinājusi - valdības darbam trūkst ilgtermiņa redzējuma, bet normatīvus un nodokļus tā maina haotiski.
Tomēr lielākie pārkāpumi atklājas pašvaldību darbā - daļai nav nekādas izpratnes, kā kārtojama grāmatvedība, bet vairākas pašvaldības ar nodokļu maksātāju naudu rīkojas kā ar personīgo. Pašvaldības darbiniekiem gadumijas ballē uzsauc striptīza šovu, kultūras namā ieejas biļetes sadrukā ar printeri, darbinieki brauc eksotiskos ceļojumos, dzer dārgu alkoholu, bet degvielu darba mašīnu bākās pamanās ieliet divreiz vairāk par pašas bākas tilpumu.
Valsts kontroles padomes loceklis Aivars Ērglis pastāstīja, ka piecās no sešām izrevidētajām pašvaldībām revidenti atklājuši tā sauktās melnās kases - Baldonē, Līgatnē, Mālpilī, Rundālē un Ogrē.
Piemēram, Līgatnē pērn ik pa laikam anulēti čeki par saņemto naudu, no kases aparāta izņemot gandrīz piecus tūkstošus eiro. Savukārt Ogrē pasākumu ieejas biļetes zīmē pati kultūras nama vadītāja, iekasēto naudu uzreiz samaksājot koncertu dalībniekiem.
Kādā pašvaldībā revidenti atklāja, ka kases aparātā nebija identificēts darījums, kuram bija izsists čekas, kas vēlāk ir anulēts, un pie čeka bija piezīme - „naudu atstāju kasē, bet ir izsists, lai varam norēķināties”.
Ērglis norādīja arī uz lielākām finanšu neatbilstībām - pašvaldības neuzskaita savus simtiem miljonu eiro vērtos krājumus, piemēram, mežus, kūdru un granti, taču to jau aktīvi iztirgo. Tādējādi nav iespējams gūt pārliecību, cik lietderīgi un likumīgi pašvaldība rīkojas ar visu iedzīvotāju mantu, sacīja Ērglis.
Mēs sastapāmies ar vienu pašvaldības vadītāju, kas skaidri un gaiši pateica – „kas par muļķībām, kam vajadzīga uzskaite, es tāpat zinu, kas pašvaldībai pieder”. [..] Mēs uzskatām, ka vispirms jātiek galā ar šo jautājumu, jāpanāk, lai pašvaldībām tāpat kā valsts iestādēm pēdējos gados vairs gandrīz nebūtu ko aizrādīt izdevumu uzskaites ziņā, aktīvu uzskaites ziņā,” pauda Ērglis.
Viņš arī klāstīja, ka izplatītākā pašvaldību „slimība” ir „ekskursiju komandējumi”. Piemēram, Ogres pašvaldības vadītājs, jautāts, kā viņš izvēlas cilvēkus komandējumiem, atbildēja, ka viņš izvērtē, vai cilvēks ir pelnījis komandējumu.
Komandējumi pašvaldībās diemžēl pārvērtušies par sava veida bonusu,” norādīja Ērgilis.
Ogre par budžeta līdzekļiem labojusi darbinieku kurpes un izmaksājusi tiem teātra apmeklējumu. Veiksmīgākie darbinieki devušies tālāk - divi pabijuši Portugālē pētīt biokurināmā ražošanu, lai gan Ogre neplāno attīstīt apkures sistēmu. Savukārt astoņi darbinieki Maltā pētījuši jūras ūdens atsāļošanas iespējas, kaut Ogrē lieto dzeramo ūdeni no pazemes.
«Bonusu» par vairāk nekā 700 eiro saviem darbiniekiem gadumijas ballē uzsaukusi Līgatnes novada pašvaldība, par nodokļu maksātāju naudu organizējot šova programmu «Samantas Sex Songs». Tur uzstājušies arī trīs striptīza dejotāji, bet likteni paredzējusi zīlniece. Tāpat Līgatne ir rekordiste ar melno kasu daudzumu - tādu pašvaldībā ir pat deviņas. Taču novada mērs Ainārs Šteins no «Vienotības», kaut jau ticis pie Valsts ieņēmumu dienesta soda, vainīgs nejūtas. Viņš ir dusmīgs, ka Valsts kontrole tādas lietas ceļ gaismā.
Kaut kad Ziemassvētku ballē notika pasākums iedzīvotājiem, bija nopirkts viens šovs „Samanta sex songs”, un tagad mums to piesien, ka darbiniekiem rīko striptīza šovu.. Tas ir vienkārši murgs kaut kāds, divas dienas pirms vēlēšanām kaut ko tādu celt ārā, tas ir murgs! Atzinumā nekas tāds nav, prātiņ’ nāc mājās… Kāpēc vispār Latvijā pastāv Valsts kontrole? Ar šiem cilvēkiem droši vien tiksimies tiesā,” sašutumu pauda Šteins.
Līgatne par nodokļu naudu uzsaukusi pirtnieka pakalpojumus viesiem no Gruzijas, bet citās reizēs pirkts dārgs konjaks.
Finanšu ministrijas Pašvaldību finansiālās uzraudzības departamenta direktore Inta Komisāre Valsts kontroles atklājumus sauc par satraucošiem, bet vienlaikus norāda - ministrija pati nevarot šaubīgos tēriņus izkontrolēt.
Mums bija liels pārsteigums, ka pašvaldības šādā veidā izlietojušas savus finanšu līdzekļus, jo tās uzsver, ka viņiem līdzekļu ir par maz savām funkcijām, bet ir iespējas finansēt apšaubāmus darījumus,” pauda Komisāre.
Pēc vēlēšanām nākamajā trešdienā revīzijas atziņas vētīs arī Saeimas Publisko izdevumu komisija. Taču Finanšu ministrija norāda - nekādu sodu nebūs, vien izrunāsies ar pašvaldību vadītājiem, jo katram klāt izstāvēt nevarot.
Katru no 119 Latvijas pašvaldībām šovasar izbraukājis un ar katru mēru aprunājies pašvaldību darba galvenais uzraugs reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš (Nacionālā apvienība). Taču ministrijā saka - Valsts kontroles ziņojumu ceturtdien pirmo reizi redz, kaut kad izlasīs un tad sniegs vērtējumu.
Savukārt Valsts kontrole, kas katru pašvaldību apņēmusies izrevidēt reizi trīs gados, uzsver - jau pavasarī pašvaldību ministriju aicinājusi sadarboties, bet līdz šim atbildi tā arī nav saņēmusi.
