Jau no paša sākuma nav apzināts personu loks, kam asistentu pakalpojumi ir nepieciešami, mērķi ir definēti ļoti deklaratīvi, piemēram, paužot, ka nepieciešams "mazināt invalīdu atstumtības risku" vai "veicināt personu integrāciju sabiedrībā". Taču citu rādītāju, kā vērtēt Labklājības ministrijas virzīto projektu, nav.
Tiesa, ir skaidrs, ka cilvēku ar īpašām vajadzībām integrācija sabiedrībā nav bijusi sekmīga, jo 76% pakalpojumu sniedzēji bijuši ģimenes locekļi, norāda valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Tādējādi ministrijai ir skaidrāk jādefinē gan sasniedzamie rezultāti, gan pakalpojumu saturs un jāapzina cilvēki, kam palīdzība ir nepieciešama. Tāpat ir jāmaina valsts finansējuma piešķiršanas kārtība, ko invalīdu asistenti saņem par palīdzēšanu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Mazāk nekā puse no cilvēkiem ar kustību traucējumiem naudu izmanto asistentu algošanai. Vairums to izmanto citiem mērķiem.
"Savukārt asistenta pakalpojums izglītības iestādē ir tikai kā līdzeklis valsts budžeta līdzfinansējuma saņemšanai atbalsta personāla algošanai skolās. Skolām jau tagad būtu jānodrošina atbilstoša infrastruktūra un atbalsta personāls izglītojamajiem ar īpašām vajadzībām, tomēr līdzekļu nepietiek," norāda Valsts kontrole. Tāpēc ir jāatsakās no asistenta pakalpojuma izglītības iestādē, finansējumu novirzot atbalsta personāla nodrošināšanai.
"Turklāt ačgārna ir arī Izglītības un zinātnes ministrijas izpratne par finansējuma izlietojumu. Ik gadu budžeta bāzes finansējuma ietvaros tā saņem no viena līdz 1,2 miljoniem eiro valsts budžeta līdzekļus invalīdu asistenta pakalpojuma nodrošināšanai izglītības iestādēs, tomēr gadu no gada būtiski līdzekļi tiek pārdalīti pavisam citiem mērķiem," piezīmē VK.
Piemēram, pērn tādā veidā tika izmaksātas 53 000 eiro dotācijas dažādām sporta komandām un federācijām, 116 000 eiro - dažādām Izglītības un zinātnes ministrijas darbinieku piemaksām, vēl nepilni 110 000 eiro Daugavas stadionam, lai sagatavotos programmas “Kultūras un sporta kvartāla izveide Grīziņkalna apkaimē” īstenošanai.
VK iesaka mazināt to gadījumu skaitu, kad cilvēkiem ar kustību traucējumiem palīdz ģimenes locekļi. Tas ir pieļaujams tikai īpašos gadījumos. Vairumā gadījumu tas ir profesionālo dienestu pienākums.
Kontrole atgādina, ka asistenta pakalpojuma nepieciešamība personām ar invaliditāti dažādos attīstības plānošanas dokumentos un normatīvajos aktos ir virzīta jau kopš 1998.gada. Asistenta pakalpojumu bija paredzēts ieviest jau no 2008.gada. Tomēr faktiski pakalpojuma ieviešana tika uzsākta tikai 2011.gadā, ierobežoto resursu dēļ sadalot to trīs pakalpojuma veidos un secīgi paredzot, ka 2011.gadā pakalpojums tiek nodrošināts pabalsta veidā tikai personām ar I grupas redzes invaliditāti, 2012.gadā tiek uzsākts asistenta pakalpojums izglītības iestādē, bet sākotnēji paredzētais pakalpojums – asistenta pakalpojums pašvaldībā – tiek uzsākts tikai 2013.gadā.
