Attiecīgi likuma grozījumi tiek apspriesti Saeimas komisijās un varētu stāties spēkā nākamgad. Valsts kontroliere Elita Krūmiņa uzskata, ka spilgts piemērs, kad valstij radušies zaudējumi, bet tos pieļāvušās amatpersonas nav izjutušas atbildību, ir savulaik Valsts kases un Finanšu ministrijas (FM) atbalstītais galvojums "Liepājas metalurgam". Tas izmaksājis vairāk nekā 70 miljonus eiro.
2009. gadā "Liepājas metalurgs" saņēma aizdevumu no itāļu bankas "Unicredit" un kā galvotājs toreiz 60 miljoniem latu uzstājās valsts - FM personā. Galvojumu parakstīja toreizējais finanšu ministrs Einars Repše, balstoties uz atzinumu, ko deva Valsts kase, kuru arī tagad vada pārvaldnieks Kaspars Āboliņš. Vēlāk valstij nācās samaksāt šo parādu.
Valsts kontrole uzskata, ka šis ir tipisks piemērs, kurā ierēdņi par pašu lemto izvairījās no atbildības. Valsts kases speciālisti varēja, bet neizvērtēja, cik riskants ir šis galvojums. To vajadzēja atteikt un izvairīties no nodokļu naudas šķērdēšanas. Taču par to atbildīgās amatpersonas nav saņēmušas pat nopēlumu FM ierosināto disciplinārlietu ietvaros. Tagad to kriminālprocesā vērtē prokuratūra.
Lai celtu ierēdņu atbildības latiņu, Valsts kontrole ierosinājusi grozījumus savas darbības likumā. Tā vēlas tiesības sodīt par valsts naudas zaudēšanu atbildīgās amatpersonas, piemēram, liekot samaksāt sodu līdz gada algas apmēram.
Pret amatpersonu atbildības paaugstināšanu nav iebildumu Valsts kases pārvaldniekam. Viņš gan kategoriski noraida, ka galvojums "Liepājas metalurgam" būtu viņa vadītās iestādes slikta darba piemērs. Toreiz tā bijusi vienīgā iespēja valsts palīdzībai nozīmīgam uzņēmumam, lai cik riskants šis solis šķita grāmatvežiem. Gala lēmumu pieņēma Saeima.
"Tad bija jāvērtē arī makroekonomiskai efekts, kas būtu, ja "Metalurgs" aizvērtos ātrāk," teica Āboliņš.
Valsts kasei nu jau kā kreditoram, nevis galvotājam jātiek galā ar "Liepājas metalurga" jaunajiem īpašniekiem ukraiņu kompāniju "KVV", kas kavējas ar saistību izpildi. FM nav šaubu, ka Valsts kasi vada un tajā strādā izcili speciālisti", kuriem nevar pārmest savulaik politiķu uzspiesta galvojuma piešķiršanu.
"Finanšu ministrija uzticas Valsts kasei un valsts pārvaldniekam, viņš ir labākais Austrumeiropā," uzskata Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens.
Viņš min, ka Valsts kases pārvaldniekasm, nesen veicot valsts parāda pārfinansēšanu vien, izdevies ietaupīt 80 miljonus eiro. Valsts kontrolē iesaka pagaidīt likumsargu atzinumus. "Ja nebūtu pamata, prokuratūra neierosinātu procesu," uzskata valsts kontroliere.
Ja "KVV Liepājas metalurgs" turpinās strādāt, tad valstij saglabājas izredzes desmit gadu laikā atgūt reiz galvoto naudu. Pret kompāniju gan ir iesniegts maksātnespējas pieteikums. Ja to noraidīs, par attiecībām ar akcionāriem janvāra vidū lems valdība. Lēmumu tā balstīs uz Valsts kases un FM pieaicināta auditora atzinumiem.
Jau ziņots, ka uzņēmumam "KVV Liepājas metalurgs", lai sekmīgi turpinātu tālāko darbību, tomēr būs nepieciešams valsts atbalsts – to atklājis uzņēmuma valdes locekli Igors Talanovs. Viņš apstiprināja, ka uzņēmums neveiks tam paredzēto kārtējo maksājumu Valsts kasei, jo cer vienoties par maksājumu atlikšanu uz diviem gadiem.
Valsts kasē vērtēs metalurģijas uzņēmuma lūgumu un, iespējams, piedāvās arī zināmu atbalstu.
