Valsts kontrole «gadsimta» revīzijā izgaismos nepilnības prokuratūrā

Valsts kontrole (VK) veic jau atkārtotu revīziju krimināllietu izmeklēšanas procesā, lai secinātu, cik efektīvi tas tiek veikts. Tas nevienam nav noslēpums, ka pirmstiesas izmeklēšanas procesi ir ļoti ilgi, kā arī iepriekšējās revīzijas secinājumos izgaismojās lielais izbeigto tiesas procesu skaits, kur daļa izbeigta noilguma dēļ.

Valsts kontrole «gadsimta» revīzijā izgaismos nepilnības prokuratūrāLinda Spundiņa

VK līdz gada beigām noslēgs apjomīgu revīziju par ekonomisko noziegumu izmeklēšanas un iztiesāšanas efektivitāti. Kā arī pirmo reiz Latvijas vēsturē būs revīzijas ziņojums tieši par Ģenerālprokuratūras darba efektivitāti. Šajā "gadsimta" revīzijā VK norādīs uz nepilnībām prokuratūrā, cerot, ka beidzot tās tiks uzlabotas.

VK jau 2017. gadā noslēdza revīziju, kur skaidroja, vai tiek veiktas atbilstošas darbības, lai veicinātu tiesu efektivitāti. Revīzijas ziņojumā izgaismojās vairākas lietas - tiesvedības ilguma rādītājos Latvija krietni atpaliek no kaimiņvalstīm. Savukārt tā ir līdere tiesu izdevumos attiecībā pret IKP. Pastāvēja būtiskas tiesnešu noslodzes atšķirības, kur visaugstākā noslodze ir Rīgas tiesu apgabalā. Secināts, ka ir augsts grozīto un atcelto spriedumu īpatsvars – vairāk nekā piektdaļa no tiesas lēmumiem ir atcelti vai grozīti.

Pirmstiesas izmeklēšanas procesi ir ļoti ilgi, kā arī ne vienmēr lietas nonāk līdz notiesājošajam spriedumam. Pirms trim gadiem revīzijā Valsts kontrole pievērsa lielāku uzmanību Valsts policijas darbam. Intervējot izmeklētājus, tā centās saprast, kas paildzina pirmstiesas izmeklēšanas procesu.

"Mēs nonācām 2017. gadā pie secinājuma. Tajā laikā ļoti bieži bija izskanējis, ka problēma ir izmeklētājs. Izmeklētājs neprot kvalitatīvi veikt izmeklēšanu, neprot piemērot šos likumus, un tā ir galvenā problēma. Mūsu revīzija izgaismoja vēl arī citus apstākļus. Pirmkārt, mēs uzskatījām un joprojām uzskatām, ka ne tikai izmeklētāja kvalifikācija ietekmē šo te izmeklēšanu, bet arī kopējā darba organizācija šajā izmeklēšanas iestādē. Tajā gadījumā tā bija policija, kurā mēs attiecīgi sapratām, ka ietekmē tas, kā ir organizēts process. Treškārt, ļoti lielā mērā ietekmē šī te uzraugošā prokurora darbība," saka VK padomes locekle Ilze Grīnhofa.

Revīzijā konstatēja, ka, mainoties kriminālprocesa likumam 2015. gadā, vērojamas bija arī izpratnes izmaiņas uzraugošo prokuroru lomā izmeklēšanā.

"Tā kā mēs bijām noskaidrojuši iepriekšējā revīzijā - katram prokuroram ir savs pārliecības līmenis. Un tas ir tas, ko mēs publiski dzirdam, ka iestāde domā, ka ir savākti pietiekami pierādījumi, viņi ir iesnieguši procesu jau prokuratūrai. Un tad prokurors saka: „Nē, bet tajā lietā nav pietiekami pierādījumu. Mēs nevaram to procesu aizvirzīt uz tiesu.” Tad rodas jautājums – kā tā var būt, ja tomēr šis prokurors uzrauga šo procesu. Acīmredzot šajā procesā ir konstatējami trūkumi," norāda Grīnhofa.

Gadu pēc revīzijas ziņojuma, netika veikti būtiski uzlabojumi, tādēļ VK vērsās Ministru kabinetā, lai valdība izvērtē likumā noteiktās atbildības un kompetences sadalījumus starp izmeklētāju un uzraugošo prokuroru. Vai tas ir optimālākais, lai nodrošinātu ātru un ekonomisku pirmstiesas izmeklēšanu. Valdība atzina, ka ir nepieciešams šos jautājumus risināt.

VK pārsteidza tas, ka gan Valsts policija, gan Ģenerālprokuratūra šos trūkumus apzinājās, taču situāciju neuzlaboja, kaut arī tas būtu risināms.

Kad 2018. gadā darbu sāka jaunā valdība pēc Tieslietu ministrijas lūguma Valsts kontroli aicināja veikt atkārtotu revīziju, fokusējoties tieši uz noziedzīgiem nodarījumiem finanšu un ekonomikas jomā. Kā stāsta Grīnhofa, nebija aktīva rīcība uzlabojumu veikšanā, tādēļ Valsts kontrole plānoja turpināt darbu. Iepriekšējā revīzijā neaplūkoja atsevišķi, kā prokuratūra realizē savas funkcijas, tādēļ tagad jau noslēguma posmā ir vēl nebijusi, apjomīga prokuratūras efektivitātes revīzija.

"Mēs nekad neveiktu šādu revīziju prokuratūrā, ja mēs domātu, ka tur viss ir kārtībā. Nu ir skaidrs, ka mēs saredzam, ka tur iespējams ir šīs problēmas, par kurām mēs runājam. Tātad, kas jau tīri izriet no pašas iestādes vadīšanas, no tā, kā ir iekārtota, kā ir iedibināta šī prakse. Kā ir sadalīti pienākumi, kā ir izveidotas struktūras, kā prokurors saprot savu lomu kopumā. Tie ir tie jautājumi, kur mēs nojaušam, ka varētu būt šīs te problēmas, par kurām arī mēs gribēsim izteikt savu viedokli," pauž VK.

Arī jaunajā revīzijā pēta, vai prokuroram nav aktīvāk jāiesaistās lietas izmeklēšanā jau no paša sākuma. Iepriekšējais ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers pauda, ka prokuratūrai ir maz resursu, tāpēc tā nevarētu uzņemties šādu lomu.

VK padomes locekle saka, ka pagaidām prokuratūras resursi ir pietiekami.

Revīzijā Valsts kontrole pievēršas arī resursu izlietošanas jautājumam. Iestāde skata prokuroru lomu, salīdzinot to ar citām valstīm. Grīnhofa stāsta, ka Latvijā prokuroru skaits ir pietiekams, kā arī atalgojums ir adekvāts.

"Tajā pašā laikā mēs redzam, ka iespējams salīdzinoši maz ir prokuroru palīgu. Šāda veida darbinieki pilnīgi iespējams būtu nepieciešami vairāk. Mēs redzam, ka kopumā ir salīdzinoši liels administratīvā direktoru dienesta personālu skaits proporcionāli pret prokuroriem. Ja mums ir, rupji rēķinot, 450 prokurori, tad mums ir 300 šie atbalsta personāls," tā Grīnhofa.

Grīnhofa uzskata, ka ir trūkumi darba organizācijā, kā arī viņa paredz - šajā revīzijā VK varētu nonākt pie līdzīgiem secinājumiem, ka regulējums lielā mēra ir sakārtots. Visdrīzāk jautājums ir par iestāžu sadarbību, vienotu savstarpējo redzējumu, kā arī par izpratnes trūkumu konkrētā regulējuma piemērošanā.

Ja sadarbība būtu efektīvāka, tad nebūtu tik liels izbeigto kriminālprocesu skaits, kā arī tik ilgs pirmstiesas izmeklēšanas process, uzsver Grīnhofa.

Arī prokuratūra atzīst, ka nepieciešams efektīvāks darbs finanšu un ekonomisko noziegumu apkarošanā. To kā prioritāti prokuratūra nosaka arī savā darbības stratēģijā. Grīnhofa norāda - nepietiek vien ar to, ka ir jāsamazina šis ilgums. Jautājums ir, kā to izdarīt, bet to stratēģijā atrast nevar.

Secinājumus revidenti vēl tikai apkopo, taču tie sakrīt ar ģenerālprokurora Jura Stukāna izteikto vērtējumu par nepieciešamajiem uzlabojumiem prokuratūrā. Grīnhofa cer, ka šoreiz Valsts kontroles ieteikumi tiks ņemti vērā, kā rezultātā prokuratūrā būs efektīvāks darbs. Apjomīgo revīzijas ziņojumu publiskos gada beigās, ar kuru vienlaikus būs arī OECD pētījuma rezultāti.

Intervija ar ģenerālprokuroru Juri Stukānu par VK revīzijuJānis Ramāns

Ģenerālprokurors intervijā Latvijas Radio atzina, ka viena no lielākajām problēmām prokuratūrā ir sadarbība ar dienestiem. Viņš arī piekrita VK par resursu pietiekamību: “Tiešām prokuroru skaits ir pietiekoši liels. Arī ja paskatāmies saturu, būtību, par ko prokurors veic uzraudzību, tad manā izpratnē šī prokurora loma ir jāmaina un jāmaina arī attieksme,” sacīja Stukāns.

Viņaprāt, valstij jānosaka daudz aktīvāka prokurora lomu smagu un sevišķi smagu noziegumu izmeklēšanā, bet mazāk nozīmīgos kriminālpārkāpumos, kur ir skaidrs nodarījums, izmeklēšanas iestāde var tikt gala pati.

Tāpat pilnveidojami būtu vajadzīgi attiecībā uz prokuroru palīgiem. Pašlaik tie ir vairāk tehniski darbinieki, bet Stukāns vēlas, lai šie cilvēki strādātu ar procesuāliem dokumentiem. Tas gan prasītu atalgojuma palielinājumu, ko būtu iespējams īstenot, neprasot papildu līdzekļus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti