Valsts kontrole: Elektronisko dokumentu aprite neskaidru padarījusi Nacionālā arhīva lomu

Līdz ar elektronisko dokumentu izmantojumu ikdienā un valsts pārvaldē, neskaidra ir kļuvusi Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) loma, savā lietderības revīzijā atzinusi Valsts kontrole (VK).

Šajā revīzijā VK vētīja elektronisko dokumentu aprites un glabāšanas jomas attīstību valstī.

Proti, nav skaidrības, kuri valsts informācijas sistēmās uzglabātie dati veido elektronisko dokumentu un ir nododami arhīvā. "Rezultātā tikai no divām valsts informācijas sistēmām – no Centrālās statistiskas pārvaldes un no Pilsonības iegūšanas un zaudēšanas informācijas sistēmas saņemti dati uzglabāšanai LNA. Visi pārējie elektroniskie dokumenti glabājas iestādēs. LNA jau ir izvērtējis, ka vēl 106 valsts informācijas sistēmas satur datus ar arhīvisko vērtību," raksta VK. Līdz ar to LNA nākotnē var zaudēt elektronisko dokumentu un datu glabāšanas nozīmi.

No pēdējo trīs gadu laikā LNA glabāšanā pieņemto lietu skaita elektroniskie dokumenti veido tikai 0,27% - galvenokārt tā ir informācija par likvidētajām iestādēm. To lielā mērā sekmē fakts, ka 49% iestāžu savā starpā aizvien sazinās papīra veidā. VK aplēsusi, ka, palielinot elektronisko dokumentu apriti par vienu procentu, valsts gadā taupītu līdz 113 000 eiro.

Tāpat secināts, ka pāreja uz elektronisko dokumentu pieņemšanu un uzglabāšanu LNA joprojām ir izaicinājums. "Analizējot elektronisko dokumentu glabāšanas jautājumus, revidenti atklājuši arī, ka līdzvērtīgiem dokumentiem noteikti atšķirīgi glabāšanas termiņi, piemēram, Ķekavas novada pašvaldības darbinieku amata apraksti izrādījušies vērtīgāki un ilgāk glabājami nekā Augstākās tiesas darbinieku amatu apraksti," norāda VK.

Vienlaikus lieki resursi tiek tērēti, uzglabājot lietas, kurām  nav arhīviskas vērtības.

 

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti