Paziņojumā medijiem Valsts kontrole norāda, ka, ieviešot eID kartes, valsts lēma arī nodrošināt iedzīvotājiem iespēju ar šo karti parakstīt elektroniskus dokumentus un apliecināt savu identitāti elektroniskā vidē. Pakalpojuma mērķis bija nodrošināt to, ka iedzīvotāji eID kartes efektīvi izmanto kā autentificēšanās un elektroniskā paraksta radīšanas līdzekli saskarsmē ar valsts un pašvaldību institūcijām to sniegto elektronisko pakalpojumu saņemšanai.
Lai to nodrošinātu, starp Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (PMLP) un Latvijas Valsts radio un televīzijas centru (LVRTC) noslēgts līgums par sertifikācijas pakalpojumiem, lai eID kartēs iekļautu elektroniskās autentifikācijas un e-paraksta rīkus. Tas paredz, ka piecu gadu laikā, no 2011. līdz 2016.gadam, LVRTC no PMLP saņems 4,3 miljonus eiro jeb 847 000 eiro gadā, no kuriem 2,9 miljoni eiro ir samaksa par sertifikācijas pakalpojumiem, bet 1,4 miljoni eiro - par e-paraksta laika zīmogiem.
Taču līdz šim tikai 2% eID karšu lietotāju ir izmantojuši elektroniskajam parakstam iekļauto funkcionalitāti, bet no četru gadu laikā valsts apmaksātajiem 80 miljoniem e-parakstu, kas iekļauti eID kartē, izmantoti tikai 0,5%.
No kopējiem 2015.gadā Latvijā veiktajiem 3,2 miljoniem elektronisko parakstu vien nepilni 362 000 jeb 11% parakstu ir veikti ar eID kartē iekļauto funkcionalitāti.
Valsts kontrole arī secinājusi, ka pēc eID kartē iekļauto valsts apmaksāto 120 laika zīmogu izlietošanas tikai 5% personu ir turpinājuši izmantot eID kartes elektroniskā paraksta radīšanai, iegādājoties laika zīmogus par saviem līdzekļiem. Savukārt autentifikācijai, lai saņemtu elektroniskos pakalpojumus, valsts iestādes pašas ir izveidojušas un jau uztur rīkus, kā arī plaši tiek izmantoti ārēju pakalpojumu sniedzēju autentifikācijas rīki – internetbanka, mobilais iD, elektroniskā paraksta autentifikācija un citi.
Tāpēc Valsts kontroles ieskatā tēriņi eID kartēs iekļautās elektroniskās autentifikācijas un elektroniskā paraksta rīkiem nav efektīvi un ieguldījumi neattaisnojas.
Pastāvot citām ērtākām un lētākām iespējām piekļūt elektroniskajiem pakalpojumiem, iedzīvotāji eID kartes elektroniskās iespējas izmanto maz, revīzijā secinājusi Valsts kontrole.
Turklāt, neraugoties uz zemo iedzīvotāju interesi izmantot eID kartes elektroniskās iespējas, plānots turpināt iesākto vēl plašākā apjomā, ar nākamā līguma slēgšanu no valsts budžeta līdzekļiem apmaksājot neierobežotu skaitu laika zīmogu elektroniskā paraksta radīšanai. Tam kopumā piecu gadu laikā būtu nepieciešami 9,5 miljoni eiro – vairāk nekā divas reizes vairāk par līdzšinējo izdevumu apmēru.
Valsts kontrole uzskata, ka pirms jauna līguma slēgšanas ir rūpīgi jāizvērtē iespēja vai nu atteikties no minētajiem eID rīkiem, vai panākt to, ka eID kartes funkcionālās iespējas tiek plaši izmantotas.
