ĪSUMĀ
- Vājais posms: ģimenes ārstu iesaiste vakcinācijas pret Covid-19 procesā.
- Plānošana un risku vadība – pārāk vispārīga; par vakcinācijas mērķi tika izvirzīta visu pieaugušo vakcinācija, atsevišķi neizdalot seniorus.
- Krīzē jaunradīta institucionālā pārvaldība radīja neskaidru un grūti izsekojamu vakcinācijas augstākā līmeņa pārvaldības modeli un kompetenču sadalījumu.
- Revīzijā nav gūta pārliecība, ka, veidojot un uzturot vakcinācijas tīklu, piešķirtie līdzekļi izlietoti pēc iespējas racionāli.
- Trūkumus plānots novērst līdz 2022. gada 1. aprīlim; plānots pāriet uz "rutīnas" vakcināciju pret Covid-19
Vājais posms: ģimenes ārstu iesaiste vakcinācijas procesā
Veselības ministrija kopumā ir īstenojusi vakcinācijas pret Covid-19 pasākumus, lai iedzīvotājiem būtu iespēja bez maksas vakcinēties, tiklīdz vakcīnas Latvijā bija pieejamas.
Tomēr Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa uzsvēra, ka Veselības ministrijas īstenotajā vakcinācijas procesā ir bijuši arī trūkumi, kas kopā ar jau ilgstoši neatrisinātām problēmām primārajā veselības aprūpē ietekmēja to, ka līdz vasaras beigām netika sasniegts izvirzītais vakcinācijas aptveres mērķis – vakcinēt vismaz 70% pieaugušo iedzīvotāju.
Maija Āboliņa norādīja, ka vājais posms bija ģimenes ārstu iesaiste vakcinācijas procesā. Vasaras beigās tikai nedaudz vairāk nekā 50% ģimenes ārstu iesaistījās savu pacientu vakcinēšanā (Latgalē – tikai 32%).
“Tas ir viss saistīts ar to, ka jau gadiem ir zināms, ka ģimenes ārstu institūts Latvijā nedarbojas pēc būtības tā, kā tam vajadzētu, proti, ģimenes ārsts ir pirmais, pieejamākais ārsts katram pacientam, kurš pārzina sava pacienta veselības aprūpes problemātiku dzīves garumā, līdz ar to veidojas šīs uzticības attiecības, kam būtu bijusi izšķirīga un būtiska nozīme krīzes situācijā. Diemžēl kopš 2016. gada, kad tika veikta šī Valsts kontroles revīzija, vienpadsmit no divpadsmit Valsts kontroles sniegtajiem ieteikumiem ir beigušies bez jebkādiem rezultātiem,” pastāstīja Āboliņa.
Klikšķināt, lai palielinātu:
Avots: Valsts kontrole
Kopumā Veselības ministrijas īstenotā brīvprātīgā ģimenes ārstu iesaiste vakcinācijas procesā, revidentu ieskatā, bija kļūda un neveiksme.
Pietiekami mērķtiecīga nebija sākotnējā ģimenes ārstu motivācija,
un vairākus papildu motivācijas pasākumus Veselības ministrija uzsāka novēloti – kad izvirzītajam mērķim jau bija jābūt sasniegtam.
Vienlaikus revidenti atzinīgi vērtē, ka no 08.10.2021. vairāk finansiāli tiek atbalstītas tās ģimenes ārstu prakses, kas nodrošina vakcināciju, pretēji iepriekš noteiktajai kārtībai, kas paredzēja vienādus piemaksas nosacījumus visām praksēm, kurām ir līgumattiecības ar Nacionālo veselības dienestu (NVD).
Klikšķināt, lai palielinātu:
Avots: Valsts kontrole
Plānošana un risku vadība – pārāk vispārīga
Lai gan jebkurš projekts pēc būtības ir iesaistīto pušu starpā sistemātiski koordinētas un kontrolētas aktivitātes, kurām ir vienots mērķis, sākums un beigas un kuras ietekmē pārmaiņas un riski, vakcinācijā pret Covid-19 šāda vadības pieeja līdz šim nav īstenota, vēstīts Valsts kontroles izsūtītajā paziņojumā medijiem.
Revidentu vērtējumā, būtiska konceptuāla kļūda jau plānošanas posmā ir par vakcinācijas vienīgo mērķi noteikt visu pieaugušo Latvijas iedzīvotāju kopējo vakcināciju,
kā papildus uzraugāmu mērķi nenosakot senioru vakcināciju, lai gan to jau pašos pirmsākumos aicināja darīt Eiropas Komisija.
Arī risku vadība nav pilnvērtīgi izmantota, lai gan tā dotu iespēju Covid-19 pandēmijas nenoteiktajos apstākļos laikus sagatavoties nepieciešamajai rīcībai. Revīzijas laikā revidentiem izdevās iepazīties tikai ar risku reģistru, kas formāli apstiprināts jau pēc revidentu pieprasījuma un kurā vairums norādīto risku neatbilst faktiskajai situācijai.
Pandēmija izgaismojusi jau agrāk zināmās problēmas – stratēģiskas sadarbības un projektu vadības pieejas trūkumu publiskajā sektorā, lielu administratīvo noslodzi, klāstīja Valsts kontroles padomes locekle Āboliņa.
"Revidentu ieskatā, sākotnēji nav bijusi vienota izpratne un vienošanos starp visām iesaistītajām pusēm, primāri starp dažāda veida lēmumu pieņēmējiem par Latvijā sasniedzamo vakcinācijas mērķi. Skaidrs, ka, ielaižot vakcinācijas jautājumus sākotnējās fāzēs, pēdējā dienā to atrisināt vairs nav iespējams. Tāpēc sākotnējai plānošanai ir ļoti liela nozīme," norādīja Āboliņa.
Neskaidrības ar jauno institucionālo pārvaldību
Tā vietā, lai krīzes situācijā paļautos uz speciāli krīzes pārvaldīšanas nolūkiem izveidotām un uzturētām institucionālajām struktūrām un to iedibinātām kompetencēm, Latvijā bija plānots veidot jaunas, un ne visas tika izveidotas.
Rezultātā vakcinācijas augstākā līmeņa pārvaldības modelis un kompetenču sadalījums krīzes situācijā, kad jārīkojas ātri un izlēmīgi, ir neskaidrs un grūti izsekojams.
Tāpat no jauna tika izveidots Vakcinācijas projekta birojs, ko ātri vien reorganizēja par NVD struktūrvienību. Lai gan tā kompetence pēc būtības nemainījās, pēc reorganizācijas uz Vakcinācijas projekta nodaļas darbinieku darba samaksu tika attiecināts vienotais publiskā sektora atlīdzības regulējums un darbiniekiem noteiktā mēnešalga samazinājās, un revīzijā secināts, ka darbinieku samazinātā mēnešalga tiek kompensēta ar vairākām piemaksām.
Šāda rīcība nevairo pārliecību, ka Veselības ministrijas pieņemtie lēmumi ir pārdomāti un atklāti, it īpaši Covid-19 pandēmijas gadījumā, kad jautājumi par vakcināciju ir sabiedrības uzmanības centrā.
Trūkumi vakcīnu krājumu pārvaldībā; trūkst datu par racionālu līdzekļu izlietojumu
Lai gan revīzijas periodā norakstīto vakcīnu skaits ir mazs (0,18% no kopējā skaita, kas atbilst plānotajam vakcīnu zudumam), Veselības ministrija nav izveidojusi tādu vakcīnu krājumu pārvaldību, kas būtu ērti lietojama un sniegtu pilnīgu informāciju par vakcīnu atlikumiem pie vakcinācijas pakalpojuma sniedzējiem – proti, tiem ik mēnesi ir pienākums veikt inventarizāciju, 21. gadsimtā manuāli aizpildot aptauju, un ne visi tajā piedalās. Tas izskaidrojams ar nepilnībām jaunizveidotajā vakcinācijas procesa pārvaldības informācijas tehmoloģiju (IT) risinājuma ViVaT darbībā, kā arī ar digitalizācijas un digitālās pratības trūkumu veselības aprūpes sistēmā.
Revīzijā nav gūta pārliecība, ka, veidojot un uzturot vakcinācijas tīklu, piešķirtie līdzekļi izlietoti pēc iespējas racionāli. Proti, nav iespējams izvērtēt vakcinācijas pret Covid-19 datus sadalījumā pa vakcinēšanas vietām, t.sk. vakcinācijai izlietoto finansējumu kopsakarā ar faktisko vakcinācijas apjomu konkrētā vakcinēšanas vietā, jo NVD šādā griezumā datus neapkopo un neanalizē.
Plānota pāreja uz "rutīnas" vakcināciju pret Covid-19
Valsts kontrole aicina Ministru kabinetu stiprināt vakcinācijas procesa integritāti kopējā Covid-19 pārvaldīšanas procesā un nodrošināt sistemātisku stratēģisko plānošanu un uzraudzību pār vakcinācijas īstenošanu, lai pasargātu iedzīvotāju veselību un lietderīgi izmantotu vakcīnas. Revīzijā Veselības ministrijai sniegti seši ieteikumi vakcinācijas procesa uzlabošanai, kurus ieviešot tiks novērsti revīzijā konstatētie trūkumi, kā arī uzsākta pāreja uz “rutīnas” vakcināciju pret Covid-19, kurā tā kļūs par tādu pašu ikdienas veselības aprūpes pakalpojumu kā vakcinācija pret citām infekcijas slimībām.
Veselības ministrija apņēmusies ieviest pirmos Valsts kontroles ieteikumus līdz 2022. gada 1. aprīlim, lai jau 2022. gadā vakcinācija pret Covid-19 tiktu īstenota efektīvāk. Savukārt Valsts kontrole vērtēs ieteikumu ieviešanas progresu 2022. gada jūlijā.
Ministrijas pasākumu plāns un risku izvērtējums ietvers arī ģimenes ārstu lomas saglabāšanu šajā procesā, pastāstīja NVD vadītājs Āris Kasparāns.
"Tā kā mēs jau no paša sākuma plānojām ģimenes ārstu motivēšanu ar papildus maksājumu. Vai tas bija pietiekošs, zinot arī otro piegājienu oktobrī, saprotams, ka nē. Tomēr arī piemaksas nav vienīgā panākumu atslēga, tāpēc nācās iet uz obligāto iesaisti. Šo ceļu mēs neplānojam mainīt, jo skaidrs, ka ģimenes ārstiem ir būtiska loma tieši riska grupu apzināšanā. Skatoties nākotnē, ģimenes ārstu iesaiste būtiska saglabāsies, un esam gatavi to atbalstīt ar papildus motivējošiem līdzekļiem," stāstīja Kasparāns.
Pēc viņa teiktā, vakcinācijas pret Covid-19 process bijis mainīgs un papildināms no pirmās dienas. Arī nepieciešamos resursus Covid-19 pārvaldībā turpmākajos mēnešos, īpaši rudenī un ziemā, var nākties pielāgot un palielināt. Vismaz pašlaik nodaļu Covid-19 vakcinācijas procesa organizēšanai NVD ir plānots saglabāt.
Klikšķināt, lai palielinātu:
Avots: Valsts kontrole
