Sadaļas Sadaļas

Valsts kontrole ceļ trauksmi par pašvaldību tiltu drošību

Pašvaldību apsaimniekotie tilti, kas ir vairāk nekā trešdaļa no visiem tiltiem Latvijā, galvenokārt tiek uztverti kā parasti ceļu posmi un to apsaimniekošana aprobežojas ar brauktuves uzturēšanu. Turklāt novados tikai 16 % tiltu veiktas galvenās inspekcijas. Līdz ar to tiltu drošības uzlabošana nenotiek, revīzijā secinājusi Valsts kontrole.

ĪSUMĀ:

  • Latvijā ir aptuveni 3000 tiltu, no kuriem trešdaļa ir pašvaldību īpašumā.
  • Lielākā daļa tiltu celti 20. gs. 60. un 70. gados un pašvaldību pārziņā nonāca līdz ar Latvijas neatkarības atjaunošanu.
  • Valsts kontrole veica revīziju 11 pašvaldībās.
  • VK: No šo pašvaldību 332 tiltiem par vismaz 98 tiltu drošību pārliecības nav.
  • Šiem tiltiem nav pievērsta vajadzīgā uzmanība ne no valsts, ne no pašvaldībām.
  • SM piekrīt daļai VK ieteikumu. Cer, ka novadu reforma palielinās vietvaru iespējas uzraudzīt tiltus.

VK informēja, ka normatīvie akti precīzi nenosaka konkrētas pārvaldības darbības tiltu īpašniekiem, tomēr rīcības algoritmu var rast Latvijas standartā par tiltu pārbaudi ar slodzi, kā arī valsts SIA “Latvijas Valsts ceļi” izstrādātajās tiltu pārvaldīšanas vadlīnijās un rokasgrāmatā.

Revīzijā konstatētais liecina, ka pašvaldībās bieži vien netiek realizēti daudzi no nepieciešamiem pārvaldības pasākumiem.

Tilti galvenokārt netiek uztverti kā inženierbūves, bet kā parasti ceļu posmi,

un apsaimniekošana aprobežojas ar brauktuves uzturēšanai nepieciešamiem darbiem, piemēram, veicot bedrīšu lāpīšanu.

Vienlaikus VK norādīja, ka pilsētu pašvaldības ir apzinājušas tiltu stāvokli un zina tiltu stāvokļa uzlabošanai veicamos pasākumus. Savukārt novadu pašvaldībās daudzviet netiek darīts pat tas.

Novados tikai 16 % tiltu veiktas galvenās inspekcijas.

Valsts kontroles ieskatā satraucoša tendence ir arī atsevišķās pašvaldībās novērotā “strausa politika”, kad par jau zināmiem nedrošiem tiltiem sabiedrība netiek informēta, uzstādot pie tiltiem masas ierobežojuma zīmes.

Uzraudzība pār to, kā pašvaldības rūpējas par autoceļu tiltu uzturēšanu, ir uzticēta Satiksmes ministrijas pārraudzībā esošajai kapitālsabiedrībai “Latvijas Valsts ceļi”. Tomēr, kā konstatēts revīzijā, arī šīs kontroles aktivitātes nav spējušas panākt, ka pašvaldības par tiltu uzturēšanu rūpētos labāk.

Revīzijas noslēgumā Valsts kontrole ir sniegusi ieteikumus “Latvijas Valsts ceļiiem”, kā uzlabot kontroles efektivitāti, ziņojot pašvaldībām par konstatētajiem trūkumiem, sekojot līdzi to novēršanai un informējot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju par gadījumiem, kad tiltu drošības uzlabošanai nepieciešamie pasākumi netiek veikti.

Formālais iemesls bēdīgajai situācijai ar pašvaldību tiltiem ir nepietiekamais finansējums. Tomēr Valsts kontroles ieskatā tas nav pietiekams iemesls bezgalīgi atlikt problēmu risināšanu. Jo ilgāk tiek atlikti tiltu uzturēšanas un atjaunošanas darbi, jo lielākas izmaksas sagaida nākotnē.

Pašvaldību īpašumā esošo tiltu stāvokli Valsts kontrole saskata kā nopietnu problēmu, kura nonāks valdības darba kārtībā tuvākajā desmitgadē. To vairs nevarot uzskatīt tikai par pašvaldību – tiltu īpašnieku – problēmu, jo kopumā slikti uzturēto tiltu pilnvērtīgas izmantošanas laiks tuvojas beigām un

būs nepieciešami lieli ieguldījumi – novados vien gandrīz 85 miljoni eiro – esošo tiltu atjaunošanai un jaunu būvniecībai.

Ja valsts un pašvaldības neradīs risinājumus un finansiālu atbalstu šīs jomas salīdzinoši straujai sakārtošanai, varam sagaidīt sekas, kas sāpīgi skars gan iedzīvotāju mobilitāti, gan drošību, gan tautsaimniecību kopumā, norādīja VK.

Valsts kontrole ir sniegusi ieteikumus situācijas uzlabošanai izlasē iekļautajām 11 pašvaldībām, tomēr aicina tam pievērsties arī citas pašvaldības, jo revīzijā konstatētā situācija ar pašvaldību tiltiem un pārvadiem, visticamāk, ir līdzīga visas Latvijas teritorijā.

Atbildot uz VK secināto un ieteikto, Satiksmes ministrija (SM) paziņojumā medijiem pauda, ka piekrīt ieteikumiem par nepieciešamību pilnveidot spēkā esošo kārtību pašvaldību tiltu uzraudzībai, uzturēšanai un finansējuma piesaistei. Precizējumi būvniecības normatīvajā regulējumā, kas stāsies spēkā šī gada novembrī, nodrošināšot pašvaldību tiltu stāvokļa uzraudzību.

Vienlaikus ministrijas ieskatā Valsts kontrole savā ziņojumā nevērtē būtisku aspektu – tilti, tostarp pārvadi, ir būves, un uz tiem attiecas vispārīgais būvniecības normatīvais regulējums. Pašvaldību kā tiltu īpašnieka pienākums ir nodrošināt, lai būve tiktu uzturēta ekspluatācijai drošā stāvoklī.

Tāpat SM sagaida, ka pēc administratīvi teritoriālās reformas pašvaldību kapacitāte attiecībā uz savā īpašumā esošas infrastruktūras uzraudzību būs palielinājusies,

tādā veidā nodrošinot arī efektīvāku pašvaldības īpašumā esošo tiltu uzraudzību un uzturēšanu. Papildus tam šogad 1. novembrī spēkā stājas regulējums attiecībā uz dažādu būvju, tostarp arī tiltu, tehnisko apsekošanu, kurā noteikts arī pienākums veikt tiltu tehniskās apsekošanas ne retāk kā vienu reizi piecos gados. Tāpat SM sola strādāt pie pašvaldību izpratnes par prioritātēm un pilnveidot mērķdotāciju izlietošanas uzraudzību. Plāno arī pārskatot kritērijus pašvaldību tranzīta ielu atjaunošanas līdzfinansēšanai.

SM gan arī uzsvēra, ka tilti ir sliktā tehniskā stāvoklī nepietiekamā finansējuma dēļ. Valsts tiltu atjaunošanas un pārbūves darbu apjomi ir mazāki par tiltu nolietošanas ātrumu, un ir uzkrājies atlikto darbu apjoms. Saskaņā ar 2020. gada aprēķiniem, lai atjaunotu 399 sliktā un ļoti sliktā stāvoklī esošus valsts tiltus (41 % no kopējo valsts tiltu skaita), ir nepieciešams finansējums 166 miljonu eiro apmērā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt