Biļetes par velti uz teātriem un koncertiem dažādām amatpersonām valstij izmaksā dārgi. Tā secinājusi Valsts kontrole. Atzīts ne tikai, ka sistēma ir neskaidra, bet arī koruptīva.
Izpētot kaut vai tikai to, kas notika ar Dziesmu svētku biļetēm – konstatēts, ka tie bijuši pat 100 000 eiro. Šo ievērojamo summu faktiski kā dāvanu saņēma valsts amatpersonas, kas nudien nav tik nabagas, lai nespētu par svētku biļetēm samaksāt pašas. Un – ja valsts var atļauties tēriņus, tad labāk biļetes par velti dalīt maznodrošinātajiem.
"Mēs neuzskatām, ka valsts amatpersonas no nodokļu maksātāju naudas būtu jānodrošina ar šiem te bezmaksas ielūgumiem," teica valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Arī pašas amatpersonas, piemēram, Saeimas deputāti atzīst, ka dažkārt piedzīvojuši neērtus brīžus, saņemot bezmaksas biļetes.
"Uz Dziesmusvētkiem – nu, faktiski, šis aicinājums man atņēma iespēju vispār aiziet. Jo – to ielūgumu es tā kā nepieņēmu, bet tad es domāju – pirkt biļeti un iet? Tāpat – visi cilvēki, kas mani tur redzētu, teiktu – vot, tas maita, deputāts, ar ielūgumu atvilcies! Tā ka – paliku pie televizora!" atzina Saeimas deputāts Kārlis Seržants (Zaļo un zemnieku savienība).
Valsts kontrole, pētot situāciju, ir guvusi skaidrojumu no KNAB, ka ielūgums uz publisko pasākumu, arī teātri, koncertu vai sporta spēli, ir uzskatāms par dāvanu. Un likums "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" šādas dāvanas amatpersonām ļauj pieņemt tikai svētku – kā tagad – Ziemasvētku, Jaungada, valsts svētku, atceres vai atzīmējamo dienu pasākumos.
Bezmaksas biļeti kā dāvanu varētu pieņemt, piemēram, uz Sieviešu dienas, Tēva dienas, Senioru dienas, Medicīnas darbinieku dienas, Jūras svētku dienas, Zinību dienas, Policijas darbinieku dienas un līdzīgiem pasākumiem.
Taču - likums tiek pārkāpts. Teātriem un koncertorganizācijām, kas saņem valsts budžeta naudu, Kultūras ministrija ir atļāvusi brīvbiļetes dot, nosakot tikai – ka tās gadā nedrīkst pārsniegt 6% no visu biļešu skaita. Kā redzams, neviens gan tik lielu procentu nesasniedz. Un te iekļautas arī labdarībai paredzētās biļetes.
Lielākais ielūgumu jeb brīvbiļešu īpatsvars ir Jaunajā Rīgas teātrī un Dailes teātrī. Cik iztērēts tieši amatpersonām – dati Kultūras ministrijai nav zināmi. Aptaujājot teātrus, tiek lēsts, ka lielākajās zālēs tie varētu būt ap 80 000 eiro gadā. Amatpersonas visbiežāk aicinot uz pirmizrādēm. Tā esot arī kā reklāma teātrim, ja amatpersona pēc tam sociālajos tīklos dalās ar labiem iespaidiem par iestudējumu.
"Varu teikt, ka pat zināmā mērā pirmizrāde ir tāda reklāmas kampaņa, jo teātrim jau nav lielas iespējas kaut kur citur reklamēties – ir tikai šī dzīvā – no mutes mutē reklāma!" uzskata Dailes teātra direktors Andris Vītols.
Jaunajā Rīgas teātrī brīvbiļetes piešķirot galvenokārt tikai Kultūras ministrijas un trim galvenajām valsts amatpersonām, ja tās izsaka tādu vēlmi.
"Mēs lepojamies, ka valsts galvenās amatpersonas apmeklē mūsu izrādes, jo tas nozīmē, ka viņi novērtē mūsu produktu," norāda Jaunā Rīgas teātra sabiedrisko attiecību speciāliste Daiga Bināne.
Valsts amatpersonām bezmaksas biļetes piedāvā visi, izņemot Leļļu teātri. Toties - tur tiesības bez maksas skatīties izrādes ir dažāda veida pārraugiem – darba drošības, ugunsdrošības, apsardzes inspektoriem un citiem kontrolētājiem. Izrādās – biļetes par brīvu uz dažādiem pasākumiem saņem arī pati Valsts kontroliere.
"Es varu absolūti godprātīgi teikt, ka nevienu šādu ielūgumu es neesmu pieņēmusi. Jo – punkts viens ir tas, ko nosaka likums un otrām kārtām – arī ieņemot valsts kontrolieres amatu, es brīnišķīgi apzinos, ka tas būtu jebkādas manas profesionālās ētikas pārkāpums, jo tās visas lielā mērā ir revidējamās vienības. No revidējamām vienībām pieņemt šādas dāvanas – man tas ir vispār pat neiedomājami!" sacīja Krūmiņa.
Valsts kontroles ieskatā, līdzšinējā prakse ir jābeidz, Saeimā grozot likumu. Jānosaka skaidra kārtība un neliels amatpersonu loks, piemēram, Valsts prezidents, Saeimas priekšsēdētājs, premjers un kultūras ministrs, kuri amata pienākumu dēļ drīkstētu bezmaksas biļetes pieņemt. Cits jautājums – vai tam piekristu Saeima?
"Es vēlos aiziet uz teātri un operu un uz koncertiem, es esmu arī pati pirkusi biļetes, bet esmu arī aizgājusi tad, kad mani lūdz un tad, kad ir bijis šāds pasākums..Jā, nu šī prakse ir bijusi dažāda," atzīst Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.
Vaicāta, vai vajadzētu šo praksi mainīt, Mūrniece noteica: "Es piekristu, ka šī prakse varētu tikt pārvērtēta, jā. Es domāju, ka šeit ir vieta diskusijām un par to varētu padiskutēt."
