Valsts kontrole atturas vērtēt, vai ar piešķirtajiem 73 miljoniem eiro Zemessardzē sasniegts plānotais

Zemessardzei piešķirtie 73 miljoni eiro paaugstinātas gatavības apakšvienību ieviešanai ir radījuši pamatu Zemessardzes turpmākai attīstībai, tomēr Valsts kontrole pēc revīzijas atturas vērtēt, vai ar piešķirto finansējumu ir sasniegts plānotais progress Zemessardzes attīstībā, paziņojumā medijiem informēja Valsts kontrole.

ĪSUMĀ:

  • Zemessardzes paaugstinātas gatavības apakšvienību izveidei piešķirti 73 miljoni eiro.
  • No 2015. līdz 2018. gadam finansējums ir izlietots plānotajam mērķim.
  • Ir ievērojami palielinājušies Zemessardzes noliktavu krājumi.
  • Ieplānoti Zemessardzei nepieciešamie infrastruktūras objekti.
  • Izdevies panākt aktīvāko zemessargu vēl lielāku iesaisti apmācību procesā.
  • VK atturas vērtēt, vai finansējums ir izlietots efektīvi, vai ir sasniegti izvirzītie mērķi.
  • VK: saskaroties ar realitāti, izpratne par rezultātu tika pakārtota faktiskajai situācijai.
  • Pēc 2009. krīzes Zemessardzē bija konstatējams pamatvajadzību nodrošināšanas trūkums.
  • Tagad, salīdzinot ar situāciju līdz 2014. gadam, Zemessardzes noliktavu krājumi ir ievērojami papildinājušies.
  • To gan nevar teikt par infrastruktūru, jo četru gadu laikā ir izveidoti vien atsevišķi objekti.
  • Moderna personāla uzskaites sistēma - kritiski nepieciešama Zemessardzes attīstībai.
  • Pabriks: VK ieteikumi ļaus pilnveidot Zemessardzes kaujas spējas.

Finansējums 73 miljoni eiro Zemessardzes paaugstinātas gatavības apakšvienību pirmā posma īstenošanai laikā no 2015. līdz 2018. gadam ir izlietots plānotajam mērķim. Tā rezultātā ir ievērojami palielinājušies Zemessardzes noliktavu krājumi, apzināti un būvniecības programmā ieplānoti Zemessardzei nepieciešamie infrastruktūras objekti, izdevies panākt aktīvāko zemessargu vēl lielāku iesaisti apmācību procesā, secināja auditori.

Vienlaikus pēc veiktās revīzijas Valsts kontrole secina, ka nav iespējams novērtēt, vai Zemessardzes paaugstinātas gatavības apakšvienību pirmā posma īstenošanai piešķirtais finansējums ir izlietots efektīvi, tas ir, vai ar piešķirto finansējumu ir sasniegti izvirzītie mērķi un plānotais progress Zemessardzes attīstībā, informēja VK.

Valsts kontrole veica revīziju, kuras mērķis bija novērtēt, vai Zemessardzes paaugstinātas gatavības apakšvienību pirmā posma īstenošanai laikā no 2015. līdz 2018. gadam piešķirtais finansējums ir izlietots efektīvi. Tā kā revīzijā ir detalizēti analizēta informācija par Zemessardzes kaujas spēju attīstību, Valsts kontrole revīzijas ziņojumu ierobežotas pieejamības informācijas statusa dēļ nepubliskos.

Paaugstinātas gatavības apakšvienību izveidei izvirzītais mērķis laikā gaitā ievērojami mainījās. Zemessardzes attīstībā piešķirot prioritāti paaugstinātas gatavības apakšvienību izveidei un pieprasot šim mērķim finansējumu, nepietiekami tika novērtēta ne tikai esošā situācija materiāltehniskā nodrošinājuma jomā un infrastruktūras nepieejamība, bet arī personāla aktivitātes un iesaistes nozīme.

Saskaroties ar realitāti, izpratne par sasniedzamo rezultātu būtībā tika pakārtota faktiskajai situācijai.

Piemēram, sākotnēji bija plānots, ka paaugstinātas gatavības apakšvienība katrā Zemessardzes bataljonā būs atsevišķa struktūrvienība, ko veidos aktīvākie zemessargi, kuri apmācībā četros gados būs pavadījuši ne mazāk kā 80 dienu.

Tomēr pirmā attīstības posma noslēgumā izpratne par to bija transformējusies, atzīstot, ka paaugstinātas gatavības apakšvienība nozīmē spēju (efektu), ko var nodrošināt brīvi nokomplektēts attiecīgajā brīdī pieejamo zemessargu sastāvs.

Valsts kontroles vērtējumā, arī Zemessardzē veiktā paaugstinātas gatavības apakšvienību ieviešanas rezultātu novērtēšana (sertifikācijas mācības) nevar kalpot par pamatu, lai noteiktu šim mērķim piešķirtā finansējuma izlietojuma efektivitāti, jo ne tikai ievērojami mainījās izpratne par sasniedzamo rezultātu, bet arī pašā novērtēšanas procesā bija trūkumi.

Prioritāri izvirzot mērķi par paaugstinātas gatavības apakšvienību izveidi, netika pietiekami novērtēts, ka šādu mērķi nevar izvirzīt atrauti no kopējās Zemessardzes attīstības.

Līdz 2014. gadam Zemessardze bija funkcionējusi “izdzīvošanas režīmā”, jo finanšu krīzes iespaidā 2009. gadā resursi tās uzturēšanai un attīstībai tika samazināti par 70%. Tādējādi 2014. gadā, kad sākās Zemessardzes attīstības plānošana, visās jomās – personālsastāva, materiāltehnisko līdzekļu un infrastruktūras nodrošinājumā – bija konstatējams pamatvajadzību trūkums.

Ne materiāli tehniskā nodrošinājuma, ne infrastruktūras pieejamības jomā Zemessardze nebija gatava 2015. gadā uzsākt paaugstinātas gatavības apakšvienību ieviešanu, un tas negatīvi ietekmēja zemessargu apmācību.

Nodrošinājuma un apgādes sistēmas nepilnību  dēļ atbilstoša materiāltehniskā nodrošinājuma trūkums zemessargu apmācībai turpinājās visa pirmā attīstības posma laikā, piemēram, zemessargu pamatapmācībai regulāri pietrūka salūtmunīcijas. Tikai revīzijas laikā, 2019. gada maijā, kad pirmais attīstības posms jau bija noslēdzies, tika definētas prioritāri nepieciešamās Zemessardzes vajadzības jeb t.s. kritiskais minimums, ko turpmāk izmantot iegāžu plānošanas procesā.

Revīzijā tika konstatēts arī paaugstinātas gatavības apakšvienību ieviešanas plāna pozitīvais efekts, pārliecinoties, ka, salīdzinot ar situāciju līdz 2014. gadam, Zemessardzes noliktavu krājumi ir ievērojami papildinājušies.

To gan nevar apgalvot par infrastruktūras attīstību, jo četru gadu laikā ir izveidoti vien atsevišķi objekti.

Galvenokārt ir veikta ēku rekonstrukcija, teritoriju labiekārtošana, noliktavu pārbūve u.c. darbi 9,8 miljonu eiro vērtībā, taču joprojām nav izveidoti tādi zemessargu apmācībai būtiski objekti kā šautuves, poligoni, novietnes transporta glabāšanai u.c.

Infrastruktūras jautājumi ir ārpus Zemessardzes kompetences, jo poligonu un bāzu izveide ir konceptuāls aizsardzības resora ilgtermiņa attīstības jautājums.

Infrastruktūras attīstības plāni nebija sagatavoti tādā termiņā, kas atbilstu paaugstinātas gatavības apakšvienību ieviešanas plāna realizācijai līdz 2018. gada beigām. Ņemot vērā, ka nekādi priekšdarbi nebija veikti, infrastruktūras izveidošanas plānu īstenošana paaugstinātas gatavības apakšvienību ieviešanas pirmā posma termiņā nebija reāla.

Revīzijas laikā, 2019. gada maijā, gan tika apstiprināts galīgais risinājums Zemessardzei vajadzīgo šautuvju izbūvei, bet visas nepieciešamās šautuves (piemēram, 50 metru šautuves, kuru nepieciešamība atzīta katrā bataljonā) vēl 2020. gada februārī būvniecības programmā nebija iekļautas. Tāpat dienaskārtībā aizvien ir jautājumi par risinājumiem noliktavu izveidošanai.

2028. gadā ir plānots sasniegt minimālo prasību standartu Zemessardzes bāzēs, tāpēc līdz pamanāmiem rezultātiem vēl ir tālu.

Nepietiekami tika novērtēta ne tikai esošās situācijas materiāltehniskā nodrošinājuma jomā ietekme uz paaugstinātas gatavības apakšvienību ieviešanu, bet arī personāla aktivitātes un iesaistes nozīme. Netika ņemts vērā, ka priekšnosacījums izvirzītā mērķa sasniegšanai ir stabila, paredzama vienu un to pašu zemessargu aktivitāte vismaz četru gadu periodā.

Lai arī kopumā zemessargu aktivitāte ir palielinājusies, tomēr četru gadu periodā gandrīz noturīga tendence ir tāda, ka trešā daļa no uzskaitē esošajiem zemessargiem aktivitātēs nav piedalījušies nevienu dienu. Paaugstinātas gatavības apakšvienību ieviešanas pasākumu pozitīvais efekts ir tas, ka ir izdevies palielināt aktīvo zemessargu iesaisti – 2018. gadā virs 30 dienām Zemessardzes pasākumos ir iesaistījusies ceturtā daļa no aktīvajiem zemessargiem.

Tā kā plānotajā četru gadu apmācībā nebija iespējams rēķināties ar vienu un to pašu zemessargu nemainīgu aktivitāti, paaugstinātas gatavības zemessargu apmācība netika īstenota plānotajā veidā un neizdevās sasniegt gaidītos rezultātus ne speciālistu apmācībā, ne kolektīvā līmeņa apmācībā.

Valsts kontrole norāda, ka zemessargu uzskaites informācija nebija pieejama tādā apjomā un kvalitātē, lai samērīgā laikā un precīzi aktīvākos zemessargus iekļautu paaugstinātas gatavības apakšvienību sastāvā un realizētu apmācību vadlīnijās noteiktos uzdevumus, piemēram, par zemessargu secīgu un progresējošu apmācību no pamatapmācības līdz kolektīvā līmeņa mācībām, par speciālistu līdzvērtīgu sagatavotību u.c.

Lai arī Zemessardzē ir izveidota atskaišu sistēma, tiek gatavotas dažādas atskaites, problēma ir datu atbilstība faktiskajai situācijai. Revīzijā konstatētie gadījumi liecina, ka manuāls darbs ar tāda apjoma datiem, kādi tie ir Zemessardzē, nesniedz ticamu rezultātu.

Tādēļ modernas personāla uzskaites sistēmas izveide un ieviešana ir vērtējama kā kritiski nepieciešama Zemessardzes attīstības ambīciju realizēšanai.

Sākot ar 2019. gadu, paredzēta Zemessardzes vienību daudz plašāka iesaiste bruņoto spēku kaujas spēju ietvaros. Lai, turpinot Zemessardzes spēju attīstību, piešķirtais valsts budžeta finansējums tiktu pēc iespējas efektīvāk izlietots, Valsts kontrole Aizsardzības ministrijai, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Zemessardzei ir sniegusi četrus ieteikumus, tostarp izstrādāt prasības automatizētas uzskaites sistēmas ieviešanai, izvērtēt, vai pastāv iespējas vienkāršot zemessargu amatu un apmācību sistēmu, ņemot vērā mainīgās zemessargu aktivitātes ietekmi u.c.

Pabriks: VK ieteikumi ļaus pilnveidot Zemessardzes kaujas spējas

Aizsardzības ministrija atzinīgi vērtē sadarbību ar Valsts kontroli, kā arī tās revīzijas ziņojumā sniegtos ieteikumus Zemessardzes attīstības sekmēšanai, kuru ieviešanu Valsts kontroles vadība un Zemessardzes vienību komandieri pārrunās seminārā 4.septembrī, informēja Aizsardzības ministrija.

“Vēlos izteikt pateicību Valsts kontrolei par rūpīgi veikto Zemessardzes darbības analīzi, kuras secinājumus izmantosim, lai pilnveidotu Zemessardzes kaujas spējas,” pauda aizsardzības ministrs Artis Pabriks (“Attīstībai/Par!”).

“Neplānotas kaujas gatavības pārbaudes ir efektīvs veids, kā pārliecināties par vienību spēju īstenot valsts aizsardzības uzdevumus, tādēļ 2019. gadā es izdevu pavēli, ar kuru šīs pārbaudes sākām veikt visos Nacionālo bruņoto spēku veidos un Zemessardzes brigādēs,” uzsvēra Pabriks.

2019. gadā Aizsardzības ministrija uzsāka aktīvu darbu pie vienību sagatavotības izvērtēšanas kārtības pilnveidošanas, lai objektīvi izvērtētu vienību gatavību īsā laikā reaģēt uz pēkšņām valsts apdraudējuma situācijām. Viens no vienību sagatavotības izvērtēšanas elementiem ir neplānotas kaujas gatavības pārbaudes, bez brīdinājuma aktivizējot vienības tām paredzēto valsts aizsardzības uzdevumu izpildei.

Pērn Nacionālo bruņoto spēku, tai skaitā, Zemessardzes vienībās visā Latvijā tika veiktas sešas neplānotas kaujas gatavības pārbaudes un šogad – četras.

Kaujas gatavības pārbaudes apliecināja, ka vienības spēj veikt kaujas uzdevumus tām noteiktajos reaģēšanas laikos pēkšņa valsts apdraudējuma situācijās. Vienlaikus pārbaudes iezīmēja attīstības virzienus kaujas spēju uzlabošanai, tostarp, nepieciešamību pilnveidot infrastruktūru un  vienību nodrošinājumu.

Ņemot vērā Valsts kontroles revīzijas ziņojuma ieteikumus, aizsardzības nozare, piemēram, izvērtēs iespējas pilnveidot zemessargu apmācību organizēšanas procesu, radīt papildu motivāciju dienestam Zemessardzē un veicināt izaugsmes iespējas, dienējot Zemessardzē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt